Tradicionālā transkripcija

[čempiõns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʧempiɔːns]


[č] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[m] – ’skanenis’.’]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[õ] – garais patskanis

[n] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Trīszilbju vārds.



čempion-sakne, vārda celms

-sgalotne



čempions

      →čempion+e

     


čempion+komand-a

 




čempionspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

  vsk. dsk.
N. čempion-s čempion-i
Ģ. čempion-a čempion-u
D. čempion-am čempion-iem
A. čempion-u čempion-us
I. ar čempion-u ar čempion-iem
L. čempion-ā čempion-os
V. čempion! čempion-i!

 


Teikumā var būt:

1)         teikuma priekšmets – Čempions atkārtoja pagājušā gada panākumu.

2)     izteicēja daļa – Viņš ir pieckārtējais čempions.

3)     galvenais loceklis Nepārspētais čempions.

4)     apzīmētājsSportists uzrādīja čempiona cienīgu rezultātu.

6)     papildinātājs – Bērni klases stundā tikās ar valsts čempionu.

7)     vietas apstāklisČempionā apvienojās daudz labu īpašību.



čempionu kauss, čempionu līga, čempiona medaļa, čempiona nosaukums, čempionu parāde

čempions autosportā, čempions basketbolā, čempions biatlonā, čempions futbolā, čempions hokejā, čempions maratonā, čempions riteņbraukšanā, čempions skeletonā, čempions triatlonā, čempions vieglatlētikā

Baltijas čempions, Eiropas čempions, junioru čempions, Latvijas čempions, pasaules čempions, valsts čempions

absolūtais čempions, jaunais čempions, kārtējais čempions, olimpiskais čempions, pieckārtējais čempions

bijušais čempions, cīnīties ar čempionu, kļūt par čempionu, nepārspētais čempions, pārspēt čempionu, sacensties ar čempionu, sakaut čempionu, spēlēt ar čempionu, uzvarēt čempionu, zaudēt čempionam

čempions cīnās, čempions krīt, čempions nepadodas, čempions uzvar



čempions, čempione, dsk. ģen. -ņu, lietv.

Sporta sacensību uzvarētājs (sportists vai komanda), pirmās vietas ieguvējs. 

Pasaules čempions. Divkārtējā Eiropas čempione daiļslidošanā.

 [Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]


čempions, -a, v. čempione,es, dsk. ģen. -ņu, s.  

Uzvarētājs, pirmās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs. Nosaukums, ko piešķir uzvarētājam, pirmās vietas ieguvējam čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.

Pasaules čempions šahā. Olimpiskais čempions maratonā. Divkārtējā Eiropas čempione vieglatlētikā. Čempione daiļslidošanā. Čempiona zelta medaļa.

Absolūtais čempions – sportists, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]


čempions – čempions, (dem.) čempioneņš.

[Sagatavots pēc: Bērzkalns 2007 : 104]


Sportāabsolūtais čempions daudzcīņā, čempions, kurš aizstāv savu titulu, čempions (atsevišķā) daudzcīņas veidā, čempions daudzcīņā vīriešiem, daudzcīņas sacensību čempions, olimpiskais čempions, pasaules čempions, valsts čempions, vingrošanas čempions.

Informācijas tehnoloģijāloģikas čempions.   


ErgonīmiČempions, biatlona klubs Daugavpilī; Čempions, suņu klubs Tukumā; Čempions, individuālais uzņēmums Rīgā.


čempions < angļu champion, kam pamatā latīņu campio, campionis ‘cīnītājs’, campus ‘lauks’.  

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]


angļu  champion

baltkrievu чэмпіён

čehu mistr

franču champion

grieķu πρωταθλητής

igauņu  meister

krievu чемпион

lietuviešu čempionas

poļu mistrz

somu mestari

ukraiņu чемпіон

zviedru  mästare

vācu der Champion







Virves vilkšanas čempiona Jānīša sieva Ilzīte ir pieradusi gulēt bez segas.

Pārdodu boksera kucēnus. Vecāki – pasaules čempioni boksā.

Kur bibliotēkā atrodama grāmata „Japāna – pasaules čempions hokejā”?
– Zinātniskās fantastikas nodaļā!

Nopirku biļeti uz Čempionu līgas finālu Real pret Atletico, bet aizmirsu, ka tieši tajā dienā man ieplānotas kāzas. Puiši, vai kāds steidzami nevēlas precēties? Varu aizsūtīt fotogrāfiju!



Pēdējais raunds

 

Pēdējais raunds. Tas būs asāks kā citi,

Rokās milzīgu spēku gribas dzirkstele kurs.

… Melnais pasaules čempions Bertlings Siti

Tuvu uzvarai. Baltais pretinieks gurst.

 

Pēdējais raunds. Stāv pie bulvāra stūra

Sprogains puisītis. Namam grib tuvāk kļūt,

Gaida tēti, bet priekšā – publikas jūra.

Siti uzvar un… vai tas drīkst būt?

 

     – Linčot! – kāds izbrēc. Saucienu atkārto citi,

     Naidā sašķiebtām sejām ringā slepkavas skrien.

Melnais pasaules čempions Bertlings Siti

Pēdējā raundā stājas pret simtiem – viens…

 

Bija cilvēks… Nē, misteriem tas nebūs lēti –

Sprogains puisītis izaugs, pieņemsies spēkā un tad

Lielās taisnības dienā slepkavām prasīs par tēti

Un par visu, ko nevar piedot nekad! [Vācietis 1978 : 63]

 

Nomaldījies

 

Es čempions zekseru spēlē,

Es bijušais nomales zēns.

Nu eju, kur fokstrots spēlē,

Un stāvu tik nospiests un lēns.

 

Es aizmirsis kastaņu kokus

Un peļķes, kur debesis mirdz,

Pret zālēm, kur palmas un krokuss,

Kur nosmok zem pletkrekla sirds.

 

Daudz labāk pa peļķēm bij bradāt

Sev kvasu par santīmu liet,

Kā jaunavu fokstrotā vadāt,

Bet – nespēju atpakaļ iet.

 

Ak, nomale tāļā, kam dzisi,

Kam zudi no manis kā prieks? …

Nu palicis esmu kā visi,

Un jūtos tik savādi – lieks.

 

Tik kādreiz vēl laķenes jaunās

Man gribas no kājām sev sviest

Un uzsvilpt, un dejot bez kauna,

Kur parkets spīd dzeltēns kā sviests. [Čaks 1971 : 58]

 


Bērnu Dagmārai nemaz neesot, un pat Šubins nekādas pikantērijas par viņas intīmo dzīvi nestāstīja. Varbūt šī sieviete būtu tā trešā kategorija – „no rokas rokā slīdošā, „brīnišķību” dvēselē dzēsusī, ziņkārības mocītā, nenodrošinātā ierēdne, neizdevusies māksliniece, jaunā, vieglā hetēra un bārdāma”? Jāsmejas. Ja jau tik dziļas garīgās spējas un acīm redzamu talantu sāks turēt aizdomās par šarlatānismu, tad kam vispār vairs ticēt. Dagmāra esot ļoti interesanta skolotāja. Tātad vismazāk var ticēt vecajam šķelmim Eglītim. Sazin kāpēc tēvs šos penterus skandināja, māti kaitinot, un sazin kāpēc arī Kārlis tos bija paturējis prātā. Nu jā, tēvs, Eiropas čempions basketbolā, taču nīda emancipētās sievietes un viņu teorijas. Bet Kārlis bija mātes dēls. Mazliet krimta, ka Dagmāra nebija Kārli uzskatījusi par pietiekoši spilgtu personību, lai sauktu savā pulkā. [Repše 1990 : 11]

 

Vedējs ir apsēdies uz savas gultas malas, un es bez redzēšanas manu, ka tas atkal urbj degunu.

„Tā nu gluži nebija,” viņš domīgi teic, un pēc balss virziena var nomanīt, ka tas pagriezies uz durvju pusi. „Man liekas, ka feldfēbeļa vecākais dēls nav sliktāks puisis par jauno, tikai lepnāks un iedomīgāks gan. Un tāpēc viņam palika tik neveikli ap dūšu, redzot ievainoto mazo brāli un visu šito kompāniju un atceroties, ka pats, būdams leitnants, tas vēl ne reizes nav bijis kaujā.”

„Tu domā?” prasa Centiņš.

„Jā,” Vedējs turpina, „un tā nu šoreiz iznāk, ka priekšniecība palikusi apakšniekam iepakaļ. Priekšniekam ar lepnāku sirdi tāda būšana dikti nepatīk.”

„Var jau būt,” rūc Pētersons, „var jau būt. Dažreiz dzird gluži prātīgas lietas arī no antiņa mutes.”

Vedējs grib sākt rāties, bet Miķelsons no sava kakta tam sauc:

„Paliec rāms un neplēsies ar Pētersonu, jo vienā ziņā tu tomēr esi par viņu un mums visiem pārāks!”

„Nu, nu?” glaimots jautā sarkanmatis.

„Deguna urbšanā,” Miķelsons atsaka. „Žēl, ka tu ar šito numuru viņgad neuzstājies Rīgas olimpiādē: droši vien būtu ticis par visas Krievijas čempionu.”

Janka rēc, Cintiņš smaida, bet Vedējs apvainots palien zem deķa, rūkdams:

„Nerrs gatavais! Tādam īsta vieta Salamonska cirkū, ne strēlnieku lazaretē.” [Grīns 1989 : 223]

 

Uz 10 m augstās platformas iznāca Liang Tian un Iia Hu, peldbiksēs. Abi vienāda auguma – padsmitgadīgi zēniņi ar maziem, smailiem ķermenīšiem. Nostājās viens otram blakus nesaskaroties, bet tik tuvu, ka varēja just, kā pa spalviņu galiem skrien otra ādas raidītie elektroni un sasaista abus ar jonu saitēm. Abi atspērās – cilvēks un viņa ēna, nav zināms, kurš ir kurš, jo abi domāja, juta un rīkojās identiski. 2001. gadā viņi kļuva par pasaules čempioniem sinhronajā niršanā. [Perveņecka 2006 : 109]

 



Kādas ir ideālas „čempionu” brokastis?

Uztura ieteikumi aktīvam dzīvesveidam

     Iespējams, arī tu spraigi gatavojies dalībai kādā no maratoniem vai vienkārši cītīgi trenējies, lai uzlabotu fizisko formu. Šai sakarā svarīgi ir atcerēties, ka tavs rezultāts būs atkarīgs ne tikai no fiziskās sagatavotības pakāpes, bet arī no pārtikas produktiem, kādus tu lieto ikdienā, dažas dienas pirms sacensībām un to rītā.

     Restorāna „Aqua Luna” šefpavārs un bijušais sportists Gints Aizupietis dalās pieredzē par to, kā ēst pirms pusmaratona, kādas ir ideālas tā dēvētās čempionu brokastis un kā sevi noskaņot startam.

Uzlādē sevi ar ogļhidrātiem!

Dažas dienas pirms sacensībām ir ļoti svarīgi organismu papildināt ar ogļhidrātiem, kuri viegli pārstrādājas organismā. Ogļhidrātu rezerves vari uzņemt ar rīsiem, kartupeļiem, makaroniem, kuskusu vai kvinoju, kas pasaulē kļūst arvien populārāka bagātīgā uzturvielu sastāva un patīkamās garšas dēļ.

Ja negribi ēst šos pārtikas produktus „plikus”, aplej tos ar tomātu mērci. Kāpēc? Jo tomātu mērce uzsūcas organismā ātrāk nekā krējuma mērces un nerada smaguma sajūtu.

Uzpildies ar proteīna rezervēm!

Sacensību priekšvakarā svarīgi ir uzpildīt pietiekamas proteīna rezerves, kas atjauno audu struktūru. Šādus proteīnus vari uzņemt ar zemas kaloritātes vistas gaļu, zivīm, olām vai jogurtu. Ēd visu normālā daudzumā! Ja būsi pārēdies pirms sacensību dienas, tas var radīt nepatīkamas sajūtas kuņģī un pasliktināt rezultātu.

Izvairies no eksperimentiem!

Pirms sacensībām lieto pārtikā produktus, kas tavam vēderam allaž šķituši tīkami. Noteikti nevajadzētu eksperimentēt ar jebkādiem eksotiskiem ēdieniem, kurus neesi iepriekš baudījis, jo nav zināms, kā tie var ietekmēt kuņģa un zarnu trakta darbību.

 Dzer daudz šķidruma!

Dienu pirms sacīkstēm dzer daudz ūdens. Vari izdzert arī pudeli sporta dzēriena, lai papildinātu organismu ar pietiekamu elektrolītu daudzumu. Nevajadzētu daudz lietot kafiju, un ieteicams pilnībā atteikties no dzērieniem ar alkohola saturu, jo tie atūdeņos organismu.

Čempionu brokastis

Rūpīgi saplāno sacensību dienas brokastu ēdienkarti. Pārliecinies, vai ledusskapī ir viss nepieciešamais vieglām, bet sātīgām tā dēvētajām čempionu brokastīm. Ņem piemēru no profesionāliem sportistiem!

Starta dienas rītā mielojies ar spēcinošu un šķiedrvielām bagātīgu auzu pārslu vai citu graudaugu biezputru, kam pievienots medus vai neliela sviesta piciņa. Putras vietā vari izvēlēties banānu un piena smūtiju vai divas olīveļļā ceptas olas ar dārzeņiem, kas tev vislabāk garšo. Brokastis baudi vismaz divas stundas pirms starta.

Relaksējies un iedvesmojies!

Lai tiktu galā ar stresu, kāds pirms sacensībām pārņem teju ikvienu, pēc brokastīm atvēli brītiņu vizualizācijas treniņam – iedomājies sevi trasē un gremdējies pozitīvās pārdomās par lielo darbu, ko esi ieguldījis treniņos. Klausies iedvesmojošu mūziku un sajūti, kā tevī pulsē dzīve!

[Sagatavots pēc: http://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/kadas-ir-idealas-cempionu-brokastis-uztura-ieteikumi-aktivam-dzivesveidam.d?id=44918652]

 

Štrombergs – divkārtējais olimpiskais čempions

      Latvijas BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs 2012. gada 8. augustā kļuva par pirmo divkārtējo olimpisko čempionu pēc valsts neatkarības atjaunošanas, Londonas olimpiskajās spēlēs uzvarot finālbraucienā.

     Štrombergs 2008. gadā Pekinā kļuva par pirmo olimpisko čempionu BMX vēsturē un 2012. gadā atkārtoti uzvarēja olimpiskajās spēlēs, tādējādi joprojām viņš ir vienīgais olimpiskais čempions BMX vēsturē. [..]

     Finālā Štrombergs pirmo reizi Londonas olimpiskajās spēlēs teicami paņēma startu un pirmais iegāja pirmajā virāžā. Turpinājumā līdz pat finišam neviens sportists nespēja apdraudēt Štromberga vadību, un viņš kļuva par pirmo Latvijas divkārtējo olimpisko čempionu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

[Sagatavots pēc:http://www.delfi.lv/sports/news/vasaras-olimpiskas-speles/zinas/strombergs-divkartejais-olimpiskais-cempions-1850.d?id=42583838]

 

Olimpiskais čempions ātršaušanā Afanasijs Kuzmins

     Latvijas Sporta muzejs par godu mūsu laika izcilākajam šaušanas sporta pārstāvim ir atklājis izstādi „Olimpiskais čempions ātršaušanā Afanasijs Kuzmins”. Izstādes galvenais varonis – olimpiskā zelta un sudraba ieguvējs, pasaules čempions un rekordists ātršaušanā Afanasijs Kuzmins.

     Deviņi olimpiskie cikli, deviņi olimpiskie starti! Olimpisko spēļu zelta medaļa Seulā 1988. gadā un sudrabs Barselonā 1992. gadā, ieraksti Ginesa rekordu grāmatā – tā ir A. Kuzmina bilance šaušanas sportā 50 gadu garumā.

     Viņa sportiskā biogrāfija ir plaša, tajā ir Eiropas un pasaules čempiona tituli, rekordi, arī vairāki apbalvojumi – Darba Sarkanā karoga ordenis, Viestura ordenis, Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīme, Starptautiskās komitejas prezidenta Tomasa Baha balva un vēl un vēl… Tas liecina par šī cilvēka gara spēku un bezgalīgu uzticību šaušanas sportam. To spēj sasniegt tikai Liels Meistars.

[Sagatavots pēc: http://sportamuzejs.lv/index.php/lv/izstades/324-olimpiskais-cempions-atrsausana-afanasijs-kuzmins]

 

Kā piktais suņu aprējējs Snifs kļuva par priekšzīmīgu čempionu

   Ar liepājnieci, Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes doktoranti Lindu Bajaruni ieteica aprunāties paziņa, sakot, ka viņai esot ļoti jauks čivavu šķirnes suņuks, vērtīgs čempions, kurš ieguvis daudzus kausus un medaļas. Sarunā ar Lindu atklājas, ka mazā Snifa ceļš līdz čempiona titulam nebūt nav bijis pašsaprotams un rozēm kaisīts. Sākumā nācies tikt galā ar nopietnām uzvedības problēmām.

Kāpēc izvēlējies tieši šīs šķirnes suni? Varbūt ir īpašs stāsts, kā suns pie tevis nonāca?

Linda: „Neatceros, kad tieši vēlējos suni, bet labi atceros, ka vienubrīd nolēmu – tikko man būs pašai savs dzīvoklis, būs arī sunītis. Šķirnes izvēli ietekmēja filma „Gudrā blondīne”, jo filmā šīs šķirnes sunītis bija galvenajai varonei, un skolā puspajokam, pusnopietni bieži vien esmu nosaukta par gudro blondīni. Tad nu nevarēju pievilt stereotipus. (Smejas.) Patiesībā Snifs, kuram tagad ir jau sešarpus gadi, ir pilnīgs pretstats tam, ko cilvēki domā par mazajiem suņiem – viņš nokārtojas tikai ārā, nevis mājās uz avīzēm, mēs piedalāmies sacensībās un gūstam panākumus, sunītis zina ļoti daudz triku un arī somā netiek pārnēsāts. Kopā sportojam un dodamies garās pastaigās gan ziemā, gan vasarā.”

Snifs – interesants vārds! Varbūt ir īpašs stāsts par tā izvēli?

Vārds bija izdomāts jau pirms sunīša. Kad nolēmu, ka man būs suns, uzreiz zināju, kā viņu saukšu, jo bērnībā man bija ļoti mīļš, manis pašas šūts lācītis, kuru sauca Snifs, laikam iespaidojoties no multiplikācijas filmas par trollīti Muminu.”

     – Raksturo Snifu – kāds viņš ir? Ar ko īpašs uz citu suņu fona? Kādas ir

viņa mīļākās nodarbes?

„Snifs ir riktīgs Snifons. (Smejas.) Diemžēl esmu pieļāvusi vairākas kļūdas audzināšanā un socializēšanā, jo viņš ir mans pirmais suns, tādēļ Snifs ir agresīvs pret citiem suņiem. Tā ir lielākā problēma, kura sākotnēji vispār bija nekontrolējama, bet mums ļoti palīdzēja adžiliti treniņi. Adžiliti ir sporta veids, kurā uz ātrumu tiek veikta dažādu šķēršļu trase tiesneša noteiktā kārtībā. Sākumā tā bija pilnīga katastrofa… Snifam viss bija vienalga, galvenais bija skriet prom un riet uz citiem suņiem. Vairākas reizes braucu prom no treniņa un domāju, ka vairs nekad to neapmeklēsim, tomēr saņēmos, un nākamreiz atkal bijām klāt.

Milzīgs paldies par atbalstu un pacietību, apmācot Snifu, jāsaka trenerei Svetlanai Krēsliņai, jo tagad viņš ir īsts čempions. Esam bijuši sacensībās Čehijā, Polijā, Lietuvā un Igaunijā un mājās pārveduši 30 kausus, medaļas un rozetes. Šis sporta veids mūs ar Snifu ir izveidojis ne tikai par suni un saimnieku, bet par īstu komandu. Snifs sacensībās pilnīgi pārvēršas – viņam tās tik ļoti patīk, suņuks tik ļoti cenšas, ka pat neskatās uz citu pusi, tikai seko manām komandām.

     Snifiņš ir luteklītis, viņam ļoti patīk gulēt zem segas. Viņam ne īpaši patīk iet ārā, bet viņš dievina skraidīt gar jūru. Viņam patīk zagt ēdienu un, protams, ēst. (Smejas.) Snifs ļoti daudz saprot. Šķiet, visu, ko runā un dara. Īpašs viņš ir ar to, ka ir ļoti gudrs, bet esmu tajā ieguldījusi daudz laika un pacietības.”

Vai Snifam vajadzīga īpaša kopšana?

„Nē, čivavas tāpat kā vairums suņu jāizķemmē un jānomazgā, kad tas ir nepieciešams. Tāpat šiem suņiem vajadzības gadījumā jāiztīra ausis un jānogriež nagi.”

Varbūt nāk prātā kāds kuriozs, kas gadījies ar Snifu?

„Ar Snifu bijuši daudz un dažādi kuriozi. Viņam bieži gadās sapīties segas pārvalkā tā, ka paša spēkiem netiek ārā. Reizēm viņš nočiepj ēdienu, taču to nevis apēd, bet noslēpj un sargā, tā sevi nododot.

 Vienreiz bija nozadzis M&M’s konfekšu iepakojumu un, to graužot, ieguvis zilus plankumus.

Smieklīgi ir, kad saku, ka jāiet laukā, bet Snifs palien zem segas un rūc. Taču, ja saku, ka iesim uz veikalu, acumirklī ir klāt un gatavs iet.”

[Sagatavots pēc: http://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/45807813_ka-piktais-sunu-aprejejs-snifs-kluva-par-priekszimigu-cempionu]


 

 



2001. gada 10. augustā, pateicoties mecenātu Haima Kogana un Viktora Krasovicka, uzņēmēju Valda Kalnozola, Jūlija Krūmiņa, muzikālā centra „Vernisāža”, kā arī Latvijas Šaha savienības un Mihaila Tāla bijušā sekundanta Valentīna Kirillova atbalstam, Vērmanes dārzā tika atklāts latviešu tēlnieka Oļega Skaraiņa veidotais Mihaila Tāla piemineklis granītā un bronzā. Par pieminekli pirms tā atklāšanas producents Jānis Peters teica šādi: „Tāpat kā nevar izstāstīt mūziku, pagaidām nevar aprakstīt, kāds piemineklis izskatīsies.” Tāpat viņš norādīja, ka tas tikšot novietots vietā, gar kuru, domājams, šahu spēlēt gājis mazais Mihails.

[Sagatavots pēc: https://www.vestnesis.lv/ta/id/28007]


Ar skūpstiem un ziediem mājās sagaidīts Eiropas čempions šķēpmešanā Zigismunds Sirmais.

[https://skaties.lv/sports/citi/foto-ar-skupstiem-un-ziediem-majas-sagaidits-eiropas-cempions-skepmesana-zigismunds-sirmais/]

 

Aplūko, kā BK „Venstpils” basketbolisti ālējas čempionu fotosesijā.

[https://skaties.lv/sports/basketbols/latvija-un-pasaule-basketbols/apluko-ka-bk-ventspils-basketbolisti-alejas-cempionu-fotosesija/#foto-1420455]  

 

Kuldīgā izaudzis Latvijas čempions – 161 kilogramu smags ķirbis.

[http://nra.lv/latvija/226692-foto-kuldiga-izaudzis-latvijas-cempions-161-kilogramu-smags-kirbis.htm]

 



Pasūtījuma filma Čempioni nodod stafeti (1979). Režisors Anatolijs Pjatkins, kinostudija „Rīgas kinostudija”.

 

Dokumentālā filma Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem (1980) par izcilo šahistu – Pasaules eksčempionu Mihailu Tālu. Režisors Ansis Epners, kinostudija „Rīgas kinostudija”.


 

Dziesma Čempions. Vārdu un mūzikas autors grupa „Opus Pro”, izpilda grupa „Opus Pro”.


 

Katram sava pica tuvāka jeb kā „Dinamo” puiši picas cepa

Izmantojot īso pārtraukumu starp Kontinentālās hokeja līgas (KHL) regulārā čempionāta beigām un play-off sākumu, daži mazāk aizņemtie Rīgas „Dinamo” hokejisti 2014. gada 4. martapēcpusdienā par prieku visiem picu mīļotājiem izveidoja savas īpašās picas, kas tikaiekļautas „Čili Pica” ēdienkartē.

Picu meistaru godā iejutās pilns hokeja piecinieks – trīs uzbrucēji un divi aizsargi: Aleksandrs Ņiživijs, Gints Meija, Miks Indrašis, Rodrigo Laviņš un Oskars Cibuļskis. Katrs no viņiem pats (ar nelielu pavāru piepalīdzēšanu, īpaši ar mīklas rullējamo aparātu) izgatavoja savas picas pirmo eksemplāru un, protams, nogaršoja arī „maiņas biedru” veikumu. Uz objektivitāti šai gadījumā gan lieki cerēt – uz jautājumu, kura pica bija labākā, visi norādīja uz savējo.

Divas no picām vairāk tā kā būtu piederīgas Latvijas hokeja izlasei – Mika Indraša „Čempionu” pica (viegli kūpināta cūkgaļas karbonāde, salami, šampinjoni, siers, melnās olīvas, oregano, pētersīļi) un Rodrigo Laviņa „Izlases” pica (bekons, apcepta cūkgaļas fileja, kausētais siers, mocarella). Ar Ginta Meijas itin veiklajām rokām tapa „Dinamo” pica (bekons, cūkgaļas fileja ar garšvielām, marinētas celmenes, siers, puravi). Toties pārējās ir ļoti universālas un piederētos kā „Dinamo” komandai, tā mūsu izlasei – Oskara Cibuļska „Uzvaras garša” (cūkgaļas krūtiņa, kūpināta vistas fileja, siers, ķiršu tomātiņi, siers, melnās olīvas, oregano, puravi, baziliks) un Sašas Ņiživija „Trāpīgā” (liellopa gaļa medus marinādē, marinēta paprika, siers, sarkanie sīpoli, saulē kaltēti pipari, oregano).

Jautāts, vai šādas picas nav pretrunā ar sportistu diētu, Ņiživijs atsmēja: „Mums dienā ir jāuzņem 5000 kaloriju – šāda pica pazūd bez pēdām!”

[Sagatavots pēc: http://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/katram-sava-pica-tuvaka-jeb-ka-dinamo-puisi-picas-cepa.d?id=44273659]

 

 ●

Kuldīgā izaudzis Latvijas čempions – 161 kilogramu smags ķirbis

2017. gada 26. oktobrī Rīgas Zooloģiskajā dārzā jau divpadsmito gadu pēc kārtas norisinājās „Maxima Latvija” rīkotais Latvijas lielākā ķirbja čempionāts, kurā no desmit raženākajām dārza ogām uzvarētāja titulu izdevās izcīnīt Gundegas Neimanes audzētajam 161,5 kg smagajam ķirbim no Kurmāles pagasta Kuldīgas novadā.

Konkursā godpilno otro un trešo vietu ieguva Badovsku ģimene no Skrundas: otro vietu ieguva Gatis Badovskis, kura audzētais ķirbis bija 160,5 kg smags, savukārt trešo vietu – Daina Badovska ar 157,5 kg smagu dārzeni. Čempionātam pieteiktie ķirbji auguši Skrundā, Kuldīgā, Nīcā, Ādažos, Salaspilī, kā arī citās Latvijas pilsētās un novados.

Sacensībās par diženo dārza ogu svēršanu un mērīšanu parūpējās spēkavīri Agris Kazeļņiks un Aivars Šmaukstelis Armanda Simsona virsvadībā. Pēc uzvarētāju paziņošanas un svinīgās apbalvošanas par raženajiem ķirbjiem varēja priecāties arī paši Rīgas Zooloģiskā dārza iemītnieki, ar ķirbi kā kārumu launagā mielojās degunlācīšu ģimene.

[Sagatavots pēc: http://nra.lv/latvija/226692-foto-kuldiga-izaudzis-latvijas-cempions-161-kilogramu-smags-kirbis.htm]

 

Martins Dukurs astoto reizi izcīna Pasaules kausu

Pasaules kausa (PK) kopvērtējuma līderis Martins Dukurs un Tomass Dukurs olimpiskajā Phjončhanas trasē aizvadīja izcilu sacīksti, 2017. gada Pasaules kausa izcīņas sezonu noslēdzot ar uzvaru, trases rekordu un trešo vietu.

Pēc pirmā brauciena līderis ar jaunu starta un trases rekordu bija mājinieks, korejietis Sunbins Juns, Martins Dukurs, startējot ar jaunām kamanām, bija otrais, atpaliekot no korejieša 0,18 sekundes, bet Tomass Dukurs pirmajā braucienā uzrādīja sesto labāko rezultātu.

Otrajā braucienā vispirms Tomass Dukurs uzrādīja lielisku sniegumu, sasniedzot lielāko maksimālo ātrumu no visiem posma dalībniekiem – 128 km/h, kas viņam ļāva pakāpties līdz pat goda pjedestāla pozīcijai. Arī konkurentu kļūdas nāca par labu Tomasa izredzēm noslēgt sezonu uz ļoti pozitīvas nots – Korejas posmā izcīnīta trešā vieta.

Savukārt Martins Dukurs, kuram uzvarai Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā būtu pieticis arī ar otro vietu, parādīja, ka ir principiāls cīnītājs un sasniedza labāko rezultātu ar jaunu trases rekordu. Korejietis Sunbins Juns nespēja atkārtot savu izcilo pirmā brauciena sniegumu un zaudēja Martinam                  0,19 sekundes, divu braucienu summā piekāpjoties izcilajam Latvijas sportistam 0,01 sekundi.

Tādējādi Martins Dukurs 2017. gada sezonu noslēdzis ar izciliem rādītājiem – piekto pasaules čempiona titulu, astoto Pasaules kausu, uzvaru olimpiskajā trasē un Phjončhanas trases rekordu.

[Sagatavots pēc: http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-astoto-reizi-izcina-pasaules-kausu.d?id=48634877]

 

Sevi rādīja suņi čempioni

2017. gada 9. un 10. decembrī Liepājas Olimpiskajā centrā notika vērienīga nacionālā visu šķirņu suņu izstāde. To organizēja Liepājas Dzīvnieku audzētāju biedrība.

Kā pastāstīja biedrības vadītāja un izstādes direktore Marija Demčenko, izstādē ieradušies ļoti daudzi suņu saimnieki no Lietuvas un Somijas. Protams, arī no Latvijas. Piecos ringos strādāja eksperti no Serbijas, Krievijas un Lietuvas.

Tika pārstāvētas 116 dažādas suņu šķirnes – kā labi zināmas, tā mazāk pazīstamas. Piemēram, Taizemes ridžbeks, garspalvainais veimārietis, frizē bišons, Beļģijas grifons, šicū, vipets un vēl citas.

[Sagatavots pēc: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/sevi-radija-suni-cempioni-212593]