Tradicionālā transkripcija

[ce`t]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʦelt]


[c] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais pastkanis

[l] – skanenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.



cel- – sakne, vārda celms

-t – galotne




cel-t+spē-j-a

ceļ-am+krān-s




celt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, nenoteiksme, 1. konjugācija

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

 ceļ-u ceļ-am esmu cēl-is

esmu cēl-us-i

 esam cēl-uš-i

esam cēl-uš-as

2.

 cel ceļ-at esi cēl-is

esi cēl-usi

 esat cēl-uš-i

esat cēl-uš-as

3.

 ceļ ceļ ir cēl-is

ir cēl-us-i

 ir cēl-uš-i

ir cēl-uš-as

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

 cēl-u cēl-ām biju cēl-is

biju cēl-us-i

 bijām cēl-uš-i

bijām cēl-uš-as

2.

 cēl-i cēl-āt biji cēl-is

biji cēl-us-i

 bijāt cēl-uš-i

bijāt cēl-uš-as

3.

 cēl-a cēl-a bija  cēl-is

bija cēl-us-i

 bija  cēl-uš-i

bija cēl-uš-as

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

 cel-š-u cel-s-im būšu cēl-is

būšu cēl-us-i

 būsim cēl-uš-i

būsim cēl-uš-as

2.

 cel-s-i cel-s-it/cel-s-iet būsi cēl-is

būsi cēl-us-i

 būsit/būsiet cēl-uš-i

būsit/būsiet cēl-uš-as

3.

 cel-s cel-s būs cēl-is

būs cēl-us-i

 būs cēl-uš-i

būs cēl-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

 tieku cel-t-s

tieku cel-t-a

 tiekam cel-t-i

tiekam cel-t-as

 esmu ticis cel-t-s

esmu tikusi cel-t-a

 esam tikuši cel-t-i

esam tikušas cel-t-as

2.

 tiec cel-t-s

tiec cel-t-a

 tiekat cel-t-i

tiekat cel-t-as

 esi ticis cel-t-s

esi tikusi cel-t-a

 esat tikuši cel-t-i

esat tikušas cel-t-as

3.

 tiek cel-t-s

tiek cel-t-a

 tiek cel-t-i

tiek cel-t-as

 ir ticis cel-t-s

ir tikusi cel-t-a

 ir tikuši cel-t-i

ir tikušas cel-t-as

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

 tiku cel-t-s

tiku cel-t-a

 tikām cel-t-i

tikām cel-t-as

 biju ticis cel-t-s

biju tikusi cel-t-a

 bijām tikuši cel-t-i

bijām tikušas cel-t-as

2.

 tiki cel-t-s

tiki celt-a

 tikāt cel-t-i

tikāt cel-t-as

 biji ticis cel-t-s

biji tikusi cel-t-a

 bijāt tikuši cel-t-i

bijāt tikušas cel-t-as

3.

 tika cel-t-s

tika cel-t-a

 tika cel-t-i

tika cel-t-as

 bija ticis cel-t-s

bija tikusi cel-t-a

 bija tikuši cel-t-i

bija tikušas cel-t-as

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

 tikšu cel-t-s

tikšu cel-t-a

 tiksim cel-t-i

tiksim cel-t-as

 būšu ticis cel-t-s

būšu tikusi cel-t-a

 būsim tikuši cel-t-i

būsim tikušas cel-t-as

2.

 tiksi cel-t-s

tiksi cel-t-a

 tiksit/tiksiet cel-t-i

tiksit/tiksiet cel-t-as

 būsi ticis cel-t-s

būsi tikusi cel-t-a

 būsit/būsiet tikuši cel-t-i

būsit/būsiet tikušas cel-t-as

3.

 tiks cel-t-s

tiks cel-t-a

 tiks cel-t-i

tiks cel-t-as

 būs ticis cel-t-s

būs tikusi cel-t-a

 būs tikuši cel-t-i

būs tikušas cel-t-as

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

ceļ-ot

 esot cēl-is

esot cēl-us-i

 esot cēl-uš-i

esot cēl-uš-as

2.

3.

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

cel-š-ot

 būšot cēl-is

būšot cēl-us-i

 būšot cēl-is

būšot cēl-us-i

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

 tiekot cel-t-s

tiekot cel-t-a

 tiekot cel-t-i

tiekot cel-t-as

 esot ticis cel-t-s

esot tikusi cel-t-a

 esot tikuši cel-t-i

esot tikušas cel-t-as

2.

3.

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

 tikšot cel-t-s

tikšot cel-t-a

 tikšot cel-t-i

tikšot cel-t-as

 būšot ticis cel-t-s

būšot tikusi cel-t-a

 būšot tikuši cel-t-i

būšot tikušas cel-t-as

2.

3.

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

cel-tu

 būtu cēl-is

būtu cēl-us-i

 būtu cēl-uš-i

būtu cēl-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

 tiktu cel-t-s

tiktu cel-t-a

 tiktu cel-t-i

tiktu cel-t-as

 būtu ticis cel-t-s

būtu tikusi cel-t-a

 būtu tikuši cel-t-i

būtu tikušas cel-t-as

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

ir jā-ceļ

ir bijis jā-ceļ

2.

3.

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

bija jā-ceļ

bija bijis jā-ceļ

2.

3.

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

būs jā-ceļ

būs bijis jā-ceļ

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

būtu jā-ceļ

būtu bijis jā-ceļ

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

esot jā-ceļ

esot bijis jā-ceļ

2.

3.

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne
vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

būšot jā-ceļ

būšot bijis jā-ceļ

2.

3.

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

–

cel-s-im!

2.

cel!

cel-iet!

3.

lai ceļ!


Teikumā var būt:

1) izteicējs – Krāvēji ar grūtībām cēla smagās kastes.

2) teikuma priekšmets – Celt māju nav tik vienkārši.



celt māju, celt meistarību, celt traci

celt augšā, celt pāri



celt, ceļu, cel, ceļ, pag. cēlu, pārej.

1. Virzīt uz augšu; virzot uz augšu, pārvietot.

Celt roku. Celt akmeni. Celt glāzi pie lūpām. Celt nastu plecos. Celt maisus ārā no ratiem. Celt kasti zemē no plaukta.

Celt galvu augstāk pārn. – kļūt pašapzinīgākam.

folk. Ko nevar celt, to nevar nest.

2. Veidot (celtni, būvi).

Celt rūpnīcu, skolu. Celt tiltu.

pārn. Celt jaunu dzīvi.

3. Paaugstināt, palielināt, uzlabot.

Celt darba ražīgumu. Celt kvalifikāciju, meistarību.

4. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mostas, ceļas; modināt.

Celt bērnus agri augšā. Rītos viņu ceļ gaiļa dziesma.

5. Vest (ar ūdens transportlīdzekli) no viena krasta uz otru.

Celt pāri upei.

6. pārn. Darīt godu; cildināt, slavināt.

Vīru ceļ darbi.

7. pārn. Radīt, izraisīt (piem., troksni, naidu).

Celt traci. Celt paniku.

8. pārn. Uzdot, atļaut ieņemt (kādu amatu), apstiprināt amatā.

Celt par priekšnieku.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 195]


celt, ceļu, cel, ceļ, pag. cēlu; trans.

1. Pārvietot augstāk, uz augšu.

Celt krēslu. Celt akmeni. Celt saiņus.

Ceļamais krāns – celtnis.

Ceļu un pukstu tāpat kā lielie vīri .. Kurcijs 1, 201.

Ēriks ievēroja, ka viņa meklē, kur grūtāks darbs, un tīšām ceļ lielākus un smagākus labības klēpjus nekā citi. Sakse 7, 127.

Tā mēs ceļam no zemes ārā celmu pēc celma. Birznieks-Upītis 6, 343.

Pārbaudei nolaida dibenā divus tīklus. Kad tos pēc kāda laika cēla laukā, bija redzams, ka tīkli atradušies biezā brētliņu barā. Karogs 55, 1, 67.

2. Pārvietot, vest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekļiem).

Celt tūristus pāri upei ar plostu.

// intrans.

„.. tikai ceļu pāri. Dienu, nakti. .. Viņi otrā krastā pasauc, un es tad velku plostu.” Zigmonte 1, 176.

// Pārvietot, vest (no viena krasta uz otru) – par ūdens transportlīdzekļiem.

„Vilnis” [kuģītis] ceļ pasažierus pāri Mazajai Daugavai. Zvaigzne 58, 22, 2.

3. Uzlabot, palielināt (piemēram, prasmi, zināšanas).

Celt savu kvalifikāciju.

// Būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa.

Es mācēju jau dažus baušļus no galvas, kaut gan biju vēl pavisam mazs kā vabole, un tas mani Jēkapeļa acīs lieliski cēla. Jaunsudrabiņš 2, 226.

Vīru ceļ darbi, ne valodas skaļas. Brička, Saulītis 1, 6.

Šoreiz viņi apskatīja pilsētu mierīgāk un citādām acīm. Viņi bija iesaistīti šīs zemes dzīvē un darbā, un tas stipri cēla pašapziņu. A. Grigulis 13, 70.

// Cildināt, slavināt.

.. Lai darba likums celts un turēts cieši. Sudrabkalns 1, 135.

4. Modināt.

Celt no rīta bērnus augšā.

Vai tad kāds brīnums, ka bagara dima Agri ceļ Sabuli rītos no miega. Brička, Saulītis 1, 51.

// Rosināt.

.. Lāčplēsis, diženais vīrs, latviešus cīniņā ceļ .. Sudrabkalns I, 108.

pārn. Ar vara mēli Ir [zvans] vēsti paudis. Saucis un cēlis Aiz mežiem ļaudis. Rainis I, 202.

5. Veidot (celtni, būvi).

Celt namu. Celt rūpnīcu. Celt skolu. Celt pieminekli.

Pie barakas klaudz cirvji un džinkst zāģis, namdaris ceļ .. klubu un ēdnīcu. Upīts 14, 325.

Egles māja bija celta no sarkaniem ķieģeļiem, stāvu jumtu .. Birze 5, 21.

Jauno tiltu cēla draugu, brāļu rokas. Sudrabkalns V, 89.

6. Organizēt, veidot (ko sabiedrības dzīvē).

Celt jauno dzīvi.

Kas pats zin atrast labu, ļaunu, Tas pasauli zin celt par jaunu. Rainis I, 393.

Jau šodien mēs ceļam rītdienu. Vanags 2, 51.

7. sar. Izvirzīt un likt darboties (atbildīgā amatā).

„.. Kas tad šos par ministriem cels, ja ne mēs paši ..?” [Saka Briedis.] Rozītis 1, 8

8. sar. Radīt (piemēram, troksni).

Krancis ar Inci vienmēr ap lelli, – Rej, ņaud, ceļ troksni kā elli. Rainis IV, 257.

// pārn. Izraisīt, radīt (piemēram, paniku, naidu).

Celt traci.

Celt (kādam) neslavu – izplatīt (par kādu) kompromitējošas ziņas.

// Rosināt darbībai, likt darboties.

Mierīgā, milzīgā un dziļā jūra. .. Es atnākšu citreiz, kad viesuļi cels tevi kājās .. Brīdaka 1, 51

9. Izvirzīt (sūdzību, prasību, parasti tiesvedībā).

// sar. Izteikt (iebildumus).

.. labākos kumosus, glītākās drēbes .. dabūja Dāvis. „Viņš jau tāds slimīgs,” aizstāvēja māte, kad Jūle ar Rūdi cēla iebildumus. Sakse 2, 35.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


celt – 1. ceļt; (daudzkārt) caļsteit; 2. (būvēt) stateit; budavuot; taiseit sar.
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


ce`t – ce`t, ceļu, cèl, cèļ, ceļàm, pag. cêlu, cêlãm. jàcèļ i tãs kañnas vãģuôs.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 206]


celt – sliet, statīt, būvēt, taisīt, sliet augšā


Ar bomi ceļams – ļoti slinks (cilvēks).

Celt augšā (vecas lietas) – atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.

Celt (retāk būvēt) gaisa pilis – fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.

Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) – atklāt, darīt zināmu.

Celt āzi par dārznieku – uzticēt darbu neprašam, arī tādam, kurš domā tikai par savu labumu.

Celt galvu (augstāk) – kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam.

Celt godā – godāt.

Celt kājās – likt piecelties.

Celt priekšā – atklāt, parādīt, izstāstīt.

Celt (vai) (septītajās) debesīs – pārmērīgi cildināt.

Celt saulē (arī saulītē) – radīt labus apstākļus (kādam).

Ne(pa)celt (arī ne(pa)kustināt, retāk necilāt) ne ausis (ne ausu) sar. – izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.

Celt degunu par augstu – būt iedomīgam.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Celt godā – sagādāt godājamu stāvokli; atjaunot, atdzīvināt (vecus tikumus).

Celt neslavu kādam – izplatīt apkaunojošas, nepatiesas ziņas par kādu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Celtniecībā – celt māju.

Tēlniecībā – celt pieminekli.

Tiesību zinātnē – celt personāla kvalifikāciju, iecelt amatā.


celt, lš. kèlti, kr. челó (piere), lat. excellere (‘pacelties pāri, izcelties’), celsus (‘augsts, izcils’). Pamatā ide.*kel– ‘celt’, no kā b. *kelti > la. celt. Ide. *kel– apvieno plašu sakņu grupu ar vienādu vai nedaudz variētu skanējumu. Grupas centrā ir *kel– ‘celt’, šās saknes semantikas pamatā ir rokas kustība uz augšu un leju.

No celt atv. celtne, celtnis ir 20. gs. 20. gadu sākuma jaunvārdi.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 163]


angļu – to raise

baltkrievu – павышэнне

ivritā – להעלות

franču – soulèvent

grieķu – αύξηση

igauņu – tõstma

krievu – повышение

latīņu – statuere

lietuviešu – kelti

poļu – podnieść; budować

somu – nostaa

ukraiņu – підвищення

vācu – erhöhen

zviedru – höja



Kas āzi par mācītāju cels. [LSP 867 6669]

Kas āzi cels par dārznieku! [LSP 1620 1626]

Ko nevar celt, to nevar nest. [LSP 17151408]


Māja jāsāk celt rīta vējā, tad tā būs sausa.

Māju ceļot, pirmās kārtas pakšķī jāiecērt krusts, jo tad tā māja ir svēta.

Mūsu pagasta saimnieks šo rudeni, grunti izracis un pirmo akmeni ievēlis, paņem divus cimdus; vienu pieber ar oglēm, otru ar maizi, aizsien cieti un slepeni noliek pie ieliktā stūra akmeņa. Tad sūta puiku, lai šis paņem vienu no šiem cimdiem. Ja tam gadās cimds ar maizi, tad tur māju var celt; bet, ja puika atnes cimdu ar oglēm, tad ēka aiziešot ar uguni.

Mājas nedrīkst sākt celt tad, kad pūš rietumu vējš, jo tad, viņā dzīvojot, tā stāv slapja un ātri sapūst.


Ņem mani, tautieti,
Neraugi mazu:
Cels mani kurpītes,
Cels vaiņadziņis. [LD 5345]

Dižs dižam krēslu cēla,
Kas cels man mazajam?
Dieviņš cēla mazajam
Sudrabiņa sēdelīti. [LD 31191]

Kas ganam krēslu cēla,
Kas darīja istabiņu?
Dievs ganam krēslu cēla,
Dievs darīja istabiņu. [LD 29562]

Cūka, cūka, ne vedekle,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Ne tā prata krēslu celt,
Ne noņemti villanīti;
Iet garām šņaukādama,
Kā cūciņa rukšēdama. [LD 23913-9]

Es pievīlu meitu māti
Dūmaiņā istabā:
Viņa steidza krēslu celt,
Es steidz’ viņai roku dot.
Atrod manim aukstu roku,
Solīj’ cimdu adītāju. [LD 14594-2]


Pateicīgie kustoņi

Vienam tēvam trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Tēvs viņus izraidījis, lai ietot maizi pelnīt. Gudriem devis katram kukuli maizes ceļā līdz, muļķim puskukuli. Par to muļķis gājis raudādams gudriem pakaļ, jo šie negribējuši kopā iet. Tad gudriem brāļiem nākuši pretim dažādi zvēri, putni un lūgušies ēst; gudrie atteikuši: „Lūdz tam, kas tur pakaļ lien! Tam maizes diezgan, mums nekā nav!”

Zvēri un putni palūguši muļķītim, tas viņiem visu savu puskukuli atdevis. Par to zvēri un putni patencinādami teikuši: „Bēdās mēs tev palīdzēsim!”

Gājuši, gājuši – aizgājuši vienā muižā un salīguši pilī ar kungu: gudrie par kunga mediniekiem, muļķītis par rijkuri. Bet muļķītis bijis pārliekam godīgs un paklausīgs, visi viņu tādēļ iemīlējuši. Tas gudriem brāļiem skaudis, ka tā mīl šo. Tie sateikuši kungam, ka muļķītis lielījies veselu riju viens pats pa nakti izkult. Kungs pavēlējis, lai to dara. Nu muļķītis dikti noskumis, sēdējis rijā un raudājis. Te sanākuši zvēri un putni palīgā. Vilks un lācis, abi stiprinieki, gājuši rullī, putni lasījuši graudiņus ārā, lapsa ar kuplo asti saslaucījusi graudus čupā. Kad gaisma aususi, muļķītis riju jau bijis izkūlis.

Nu gudrie vēl niknāki bijuši – sateikuši kungam, ka muļķis solījies pa vienu nakti vasku pili uzcelt ar zelta gaili galā. Kungs teicis: lai gādājot pili! Ja nē – galvu nocirtīšot; bet, ja uzcelšot, atdošot savu meitu par sievu. Muļķītis nezinājis, ko iesākt. Vakarā apsēdies uz akmeni un raudājis. Te zvēri un putni klāt un sākuši strādāt. Vilks un lācis vēluši akmiņus pamatam, bites nesušas vasku klāt, lapsa un putni mūrējuši – gaismiņā pils gatava.

Bet nu vēl zelta gailis – kur to ņemt? Te vanags uz elli prom velnam gaili zagt. Nogrābis zelta gaili, pārnesis un uzcēlis vasku pils galā. Saulīte lēkusi, gailis sācis dziedāt, un velnam no gaiļa dziesmas bijis jāskrien uz elli atpakaļ. Kungs skatījies pa logu – redzējis: vasku pils mirdzējusi rīta saulē, un zelta gailis spoguļojis galā.

Nu muļķītis dabūja kunga meitu. Uz kāzām muļķītis sacījis kungam, ka gudrie brāļi lielījušies veco ozolu ar plaukstim nocirst. Licis tiem to darīt. Bet ozols bijis pārliekam izkaltis, jo zibins vienreiz tur iespēris un miza bijusi pavisam cieta, krumslaiņa. Gudrie sākuši cirst ar plaukstim, tikām cirtuši, kamēr nemaz vairs rokas nav manījuši – nenocirtuši. Nu visi tos izsmējuši, un kungs tos aizdzinis.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Kā celta Alūksnes baznīca

Tagadējā Alūksnes baznīca celta 1788. gadā. Celta, celta, bet nevarēts vien uzcelt: cik pa dienu uzcelts, tik pa nakti nojaukts. Tad kalti lieli un smagi akmeņi un likti pamatos, bet tie grimuši zemē iekšā. Tā cēlāji mocījušies septiņus gadus un nav ar darbiem tikuši uz priekšu. Tad kāds iestāstījis, ka pamatos vajag iebūvēt dzīvu jaunavu. Atraduši kādu nabadzīgu meiteni, vārdā Mariju, un iemūrējuši mūros. [..] Nu baznīca vairs nav grimusi, ne nojaukta. Jaunavas vārdā baznīca iesaukta par Marijas baznīcu, bet pati Alūksne par Marienburgu.
[LTT 1961: 339]



Pašcelta pasaule

Saule sila, zeme zēla,
Cēla jaunu, krāšņu dzīvi, –
Saulei līdzi, zemei līdzi
Cēla tētis jaunu dzīvi.

Tētis lika, ļaudis klausa;
Sabrauc sēta pilna ļaužu,
Saved akmeņus un mālus,
Saved brīnum-garus kokus.

„Skat’ tos kokus!” saka māsa:
Šurp tie nāk no baiļu celmiem, –
Nu, lūk, ceļas cirstie koki,
Kad tie tēvam mājas taisa.

Tēvam taisīja tie mājas,
Kad vēl bijām Tadenavā.
Brīnums būs še, jauna dzīve,
Paša celta pasaulīte.

Raka zemi, grieza kokus,
Tēsa, plēsa, vēla, cēla,
Kūpēj’ kaļķi, klaudzēj’ kapļi,
Rūca zāģi, dīca dziesmas.

Vecās ēkas nostu jauca:
Kur nu dzīvos govis, teļi,
Kaila zeme, tukša telpa –
Tukšā cēlās jaunās ēkas.

Brīnums auga katru dienu,
Dvesa saldu sveķu smaršu, –
Te būs durvis, te būs logi,
Te pār sienām jumts jau stiepjas.

Puisēns priekā brīnus vēro,
Mūžam līdzi namdariem –
Paskrien laukā; redz to pašu:
Ezergalā vaļņi ceļas.

 

Raka zemi, grieza kokus,
Tēsa, plēsa, vēla, cēla –
Tēti, ko tur vaļņi ceļas?
– Dzelžu ceļš būs dzelža zirgiem. –

Tēti, kādēļ dzelža zirgi?

Ašāk skrien un tālāk aizskrien.

– Malku ēd un izpūš dūmus. –
Vai līdz pasaulsgalam aizskrien?

– Aizskrien, dēls, un aizved ļaudis.
– Satiek tie, kas nesatikās,
– Atved mantas, gudras ziņas. –
Tēt, vai vedīs mani ari?

Namadari, darbinieki,
Ne še vien ceļ jaunu dzīvi, –
Kalkūnē aiz dzelžu ceļa,
Fabriku vēl mūrēdami.

Fabrika, kas ir tā tāda?
– Darbnieki tur raugu taisa.
Mēs jau ari raugu taisām?
– Daudz tur taisa, mēs tik drusku.

Daudz kur liks? – Tie pārdos citiem.
– Citi atkal citu taisa:
– Drēbes, kurpes, sveces, ziepes,
– Pārdodot tos savstarp maina. –

Kādēļ netaisa sev paši,
Tā ka mēs? – Mēs visu darām:
– Prastas ziepes mums, tiem skaistas,
– Vienu darot, labāk iemāk.

Pasaule arvienu plešas,
Puisēns pilns ir brīnu, biju;
Ne nu vien par sauli brīnās –
Ij par cilvēk-pasauls-darbu. [Rainis 1932 : 193–195]


Mīļais, labais tēvs! Kas gan viņam tādu nepareizu ziņu bij aiznesis! Natāle brūte! Dieviņ tētiņ, kādas muļķības tie ļaudis reizēm neizmuld! Muļķības, pie kurām ne vārdiņa nav patiesības!… Ažu sapiktoja šāda muldēšana, un viņa savām dusmām par šitādām nepa­reizām valodām lika sprukt vaļā pret kādu kalpa sievu taisni tādā acumirklī, kad Reini zināja esam sāņistabā un visu dzirdam. Viņa sodīja nelāga puišus, kas laikam izpauduši šo vēsti, gribēdami Natālei celt neslavu, runāja par savas meitas cieto tikumību un tā joprojām un neaizmirsa pieminēt tēva apsolīto pūra daļu: zirgu, treju govju un simtu rubļu. [Blaumanis 1993 : 264]


ILJA (rāmi, noteikti). Ubag-staiguļi, tie mani cēla, lika iet. –

UBAGA-STAIGUĻA BALSS. Staiguls esi, soma – brālis.

ILJA (turpina). Tēvs man mērķi deva, Mikuls, Svētkalns,
Es tos mērķus nepildījis vēl –
Pirmie jāpilda, kā citus varu ņemt?
(Viņš lēni noņem sev no galvas kroni un uzliek to Apraksijai.) Mani kronis spiež kā zemes smagums tos.
(Uz ļaudīm rādīdams.) Kroni noceļu, vel zemes smagums jāceļ būs.
Nes tu kroni, tev viņš vieglis būs. [Rainis 1981: 404–405]


Meklēt informāciju par šo vārdu valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā