Tradicionālā transkripcija

[celis]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʦelĭs]


[c] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[l] – ’skanenis’.’]

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



cel-sakne, vārda celms

-is galotne




ceļ+gal-s

ceļ+kaul-s




celispatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija

 

 

vsk. dsk.

N.

cel-is ceļ-i

Ģ.

ceļ-a ceļ-os

D.

cel-im ceļ-iem

A.

cel-i ceļ-us

I.

ar cel-i ar ceļ-iem

L.

cel-ī ceļ-os

V.

cel-i! ceļ-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsCelis sāpēja jau otro dienu.

2) apzīmētājs Ceļa savainojums zēnam traucēja brīvi kustēties.

3) izteicēja daļa – Kājas sastāvdaļa ir celis.

4) galvenais loceklisNobrāztie bērnības ceļi.

5) papildinātājs – Mamma ieraudzīja bērna asiņaino celi.

6) vietas apstāklisPēc kritiena sākās asas sāpes celī.



ceļa lūzums, ceļa savainojums

sāpes celī

asiņains celis, zils celis

nobrāzts celis, nokrist ceļos, palocīt celi, sāpošs celis



celis, -ļa, v.

Kājas augšstilba un apakšstilba savienotāja locītava; arī ceļgals. 

Sasists celis. Iebrist upē līdz ceļiem. Dubļi vai līdz ceļiem. Tupēt uz ceļiem. Nomesties uz ceļiem.

Palocīt celi izdarīt nelielu reveransu. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 194]


celis, -ļa, v.

Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu. Arī ceļgals.

Stīvs celis. Ceļa lūzums.

Palocīt (arī pieliekt) celi izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).

Sniegs mežā bija dziļš, vai līdz ceļiem. Rīgas Balss 57, 76, 2.

.. [sieviete] pastiepa zilās kleitas malu tālāk pāri ceļiem. Vilks 5, 31.

Meitene pieliec celi, kā skolā mācīts. Kurcijs 2, 213.

// Savienojumā „uz ceļiem”: klēpī.

Sēdēt tēvam uz ceļiem.

Kad kaķītis bij beidzis savu stāstu, ķēniņš paņēma viņu uz ceļiem .. K. Skalbe 1, 94.

.. Mācos es pazīt A un Ā, Sēdēdams viņam [tēvam] uz ceļiem. Osmanis 2, 44.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


celis – ceļs; ceļa kauls – ceļkauļs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


celis celis, -ļa, -ļàm, li, dsk. ģen. -ļu, demin. celĩc, -ša

viņìm bì tâdas îsas bikses ùn garas zeķes lídz ceļìm. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 205–206]


celis – ceļgals


(No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem)ļoti pazemīgi lūgt. Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).

Uz ceļiem (arī ceļos) lūgties ļoti pazemīgi lūgt.

(No)dreb (arī ļodzās) ceļi saka, ja izjūt lielas bailes.

Nospiest uz ceļiem (arī ceļos) uzvarēt, piespiest padoties. 
[Sagatavots pēc http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Medicīnāceļa kauliņš, ceļa locītava, ceļa skriemelis.


celis; pamatā ide. *kOel- ‘griezt(ies), kustēties’ (no kā kult) > *kel > la. cel-. La. celis sākotnēji ‘kustīgā vieta, kustīgais loceklis’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 162]


angļu – knee

baltkrievu – калена

ivritā – ברך

franču – genou

grieķu – γόνατο

igauņu  põlv

krievu – колено

latīņu – genū

lietuviešu  kelis

poļu – kolano

somu – polvi

ukraiņu – коліно

vācu – das Knie

zviedru – knä



Ja meitai ceļi kut, tad tā mīlē puišus.

Ja niez kreisais celis, tad dabūs ceļot.


Par zirgu pārvērstais jauneklis

[..] Seši brāļi paliek dārzā augļus viens pats. Te, kur gadījies, kur ne, nāk liels milzis ar lielu rungu spāres resnumā pretim, sacīdams:

„Kur tu, tāds sisenis, mana valdnieka tiesā esi iekūlies? Ej ārā, uz pēdām ej ārā!”

Bet jaunākais sirds aptek; viņš izrauj zobinu un nocērt milzim vienu kāju līdz ceļiem. Milzis no sāpēm nokrīt gar zemi un saka:

„Necērt vairāk!”

„Labi!” jaunākais brālis atbild, „bet tad tev jāapsolās divas lietas, vienkārt, manus sešus brāļus tur dārzā neaiztikt, un otrkārt, pateikt, kas tur tālāk šinī zemē redzams.” [..]
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



Tramvajā

 

Tramvajā
svārciņus augšup ceļiem
ar acīm es pacēlu
augstāk.
Bet viņa
sēdēja pretī
tik auksta
kā tramvaja misiņa margas
divdesmit grādu salā.

Jaunkundze,
ai, kaut jūs zinātu,
ka mana sirds
pukst
gluži tik ātri
kā jūsu pirkstiņi
uz Royal’a rakstāmas mašīnas,
pārrakstot ministra pavēli.

 

Bet viņa
sēdēja pretim
tik auksta
kā tramvaja misiņa margas
divdesmit grādu salā.

 

Kāda tai daļa gar subjektu
žokeja cepurē un nodrāztos zābakos.

 

Viņa brauca uz viesībām,
kur tā saldi sūks liķieri,
dejos čarlstonu
un ap četriem no rīta
tumsā atdosies

lepni frakotam jauneklim. [Čaks 1971 : 139–140]


Praporščiks atkāpās, lai nebūtu jāredz negantais skats. Asa, senpazīstama smaka sitās degunā, uzbāzīga, vilinoša līdz negalam. E! Viņš noāva kājas, nosēdās grāvja malā un iemērca kailos stilbus gandrīz līdz ceļiem velgmē. Patiesi, kad viņš tā bij varējis skaloties! Viņš plunčājās kā bērns. Jauca dūņas, apstājās un sita atkal pa dzidro straumi. Zaldātiem likās pat, ka dažas lāses aizlidoja līdz viņa lūpām. Tā viņš mazgājās labu laiku, līdz sajuta no jauna patīkamu nogurumu. Izvilka kājas, kuras bij sarkanas kā vēži.

[Ezeriņš 1942 : 318–319]



Valdis Zatlers stāsta par ceļa locītavu

Kas ir ceļa locītava, un kas to ārstē?

Ceļa locītavu var salīdzināt ar kādas mašīnas mehānismu. Ja kaut kas tajā saplīsis vai nodilis, cilvēkam rodas grūtības fiziskas slodzes, piemēram, staigāšanas laikā. Šo stāvokli nevarēs izlabot ne zāles, ne ekstrasenss. Locītavu slimības un traumas ārstē ārsts ortopēds, kas spēj palīdzēt gan ar konservatīviem līdzekļiem, gan ar ķirurģisku operāciju. Ceļa locītavas kaites neapdraud dzīvību. Tās apdraud spēju pārvietoties. Tāpēc labāk, ja nepieciešams, ķirurģisko ārstēšanu veikt laikus, jo bojātās locītavas daļas var izraisīt nākamos bojājumus.

Kas ir ceļa locītavas sastiepums?

Ceļa locītavu no ārpuses nostiprina aparāts, kas atrodas ārpus locītavas somiņas. Tā visbiežāk tiek traumēta, ceļa locītavu neveiksmīgi pašķiebjot uz vienu vai otru pusi. Tad saišu piestiprinājuma vietās pie kaula rodas sāpes. Reti šīs sānu saites tiek pārplēstas pilnībā, biežāk ir saišu sastiepums. Ķirurģiska operācija šo traumu gadījumā parasti nav nepieciešama. Tās labi sadzīst pat bez kājas ieģipsēšanas. Pietiek ievērot ārsta noteiktos slodzes ierobežojumus un vingrinājumus. Taču jāatceras, ka lielākas vai mazākas sāpes būs jūtamas 6–8 nedēļas. Pirmajās nedēļās būtu ieteicams lietot sāpes mazinošus pretiekaisuma līdzekļus. Šajos gadījumos jābūt ļoti uzmanīgiem ar fizikālām procedūrām, nav ieteicams tās veikt pārāk bieži.

Kas ir krustveida saites?

Ceļa locītavu tās iekšienē nostiprina divas ļoti stipras krustveidā piestiprinātas saites, kas notur celi savā vietā kustību laikā. Šīs saites ir ļoti labi apasiņotas, un to pārrāvums vai ievainojums rada asinsizplūdumu ceļa locītavā. Krustveida saites visbiežāk pārrauj kalnu slēpošanā, basketbolā un futbolā. Taču tas var gadīties, arī lecot no neliela augstuma. Traumas laikā ir sajūta, ka celis iziet no vietas un ielec atpakaļ. Bieži locītava ātri un stipri pietūkst, jo piepildās ar asinīm. Tūlīt pēc traumas ārstam asinis no ceļa būtu jāatsūc un slimniekam jāiemāca ārstnieciski vingrinājumi. Kaut arī šī ir ļoti nopietna trauma, kājas ieģipsēšana nav nepieciešama, jo tā var tikai pagarināt ārstēšanas laiku. Tūlīt pēc traumas ārsts nevar precīzi pateikt, cik lielas sekas var būt krustveida saišu bojājumam. Precīzi novērtēt sekas var pēc 3–6 nedēļām. Tad, vērtējot slimnieka fiziskās slodzes līmeni un locītavas stabilitāti, speciālists var pateikt, vai būs nepieciešama saišu atjaunošana ķirurģiskā ceļā.

Ja slimnieks nenodarbojas ar sportu un locītavas nestabilitāte viņam ikdienā netraucē, operācija nav nepieciešama. Taču, ja slimnieks ir jauns un fiziski aktīvs, viņš ik pa brīdim sajutīs, ka ar celi kaut kas nav kārtībā. Pacientam jāatceras, ka nestabilitāte var izraisīt jaunu traumu un citus ceļa locītavas struktūras bojājumus. Celis ātri tiks nodeldēts. Sportistiem krustveida saišu atjaunošana ir obligāta.

Kas ir biežākais sāpju cēlonis?

Pusmūža un vecākiem cilvēkiem biežākais sāpju cēlonis ir locītavas deformācija un artroze. Jauniem un pusmūža cilvēkiem biežākais sāpju cēlonis ir trauma. Visbiežākais ceļa locītavas sāpju cēlonis gan jauniem, gan pusmūža cilvēkiem ir meniska plīsumi. Meniski ir divi pusmēness formas skrimšļi, kas kā mazi amortizatori atrodas starp augšstilba un apakšstilba kauliem ceļa locītavā, Ja sporta nodarbību laikā vai pietupjoties rodas pēkšņas asas sāpes ceļa locītavā, celis „ieķīlējas” un nav iespējams to pilnībā iztaisnot, viss ir skaidrs – menisks ir pārplīsis un iesprūdis starp kauliem. Nepieciešama steidzama operācija – traucēklis no ceļa jāizņem. Taču meniska plīsums var parādīties arī ne tik strauji. Ja pēc fiziskas slodzes rodas sāpes celī un dažreiz arī neliels pietūkums nākamā dienā, jādomā par nelielu meniska plīsumu. Nedaudz izmantojot fizikālas procedūras un pretiekaisuma preparātus, sāpes un pietūkums pāriet. Taču jau nākamās fiziskās piepūles laikā sāpes atjaunojas. Tā tas var turpināties līdz brīdim, kad meniska bojātā daļa no ceļa locītavas tiks izņemta.

Ļoti bieži pacients ir pārsteigts par diagnozi, jo nevar atcerēties, kad būtu traumēts. Jāatceras, ka meniska plīsuma pirmie simptomi var būt sāpes celī. Ja slimniekam jau vairākus mēnešus ir sāpes ceļa locītavā, jāapmeklē speciālists, jo turpmāk parastā ārstēšana var būt bez rezultātiem.

Kas ir ceļa sāpes pusaudzim?

Ļoti uzmanīgiem jābūt pusaudžu vecākiem. Nedrīkst sāpes skaidrot tikai ar bērnu straujo augšanu. Vecumā no 12 līdz 18 gadiem var saslimt ar atslāņojošo osteohondrītu. Tā ir slimība, kuras laikā veidojas kaula un skrimšļa defekts locītavu virsmā. Tas vēlāk var izraisīt locītavas deformāciju jau agrā jaunībā. Pusaudzim obligāti izdarāms rentgenuzņēmums, lai šo slimību laikus diagnosticētu. Tas ir ļoti svarīgi, jo ārstēšana I–II stadijā ir efektīva, bet III–IV stadijā – stipri apgrūtināta. Otrs pusaudžu sāpju cēlonis var būt Osguda-Šlatera slimība. Tad sāpes ir ceļa priekšpusē zem locītavas līnijas. Diemžēl šis pusaudzis nevarēs sportot, bet sāpes 18–20 gadu vecumā pazudīs pašas no sevis.
[Sagatavots pēc: http://www.vesels.lv/]