Tradicionālā transkripcija
[buxtnĩca]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[burːtniːːʦɑ̆]
[b] – balsīgais troksnenis
[u] – īsais patskanis
[r] – skanenis
[t] – nebalsīgais troksnenis
[n] – skanenis
[ī] – garais patskanis
[c] – nebalsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
Trīszilbju vārds.
Ortogramma – ī.
burt- – sakne
-nīc- – piedēklis
-a – galotne
burtnīc- – vārda celms
-nīca – izskaņa
burtnīca – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
|
vsk. | dsk. |
|
N. |
burtnīc-a | burtnīc-as |
|
Ģ. |
burtnīc-as | burtnīc-u |
|
D. |
burtnīc-ai | burtnīc-ām |
|
A. |
burtnīc-u | burtnīc-as |
|
I. |
ar burtnīc-u | ar burtnīc-ām |
|
L. |
burtnīc-ā | burtnīc-ās |
|
V. |
burtnīc! burtnīc-a! | burtnīc-as! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Matemātikas burtnīca atradās skolēna somā.
2) izteicēja daļa – Mācību darba nozīmīga sastāvdaļa ir darba burtnīca.
3) apzīmētājs – Burtnīcas lapa bija skaisti noformēta.
4) galvenais loceklis – Mana pirmā skolas burtnīca.
5) papildinātājs – Māte ieraudzīja dēla saplēsto burtnīcu.
6) vietas apstāklis – Burtnīcā bija dažādi zīmējumi.
burtnīcas apvākojums, burtnīcas apmalojums, burtnīcu vāki
darba burtnīca, līniju burtnīca, matemātikas burtnīca, nošu burtnīca, pierakstu burtnīca, rūtiņu burtnīca, skiču burtnīca, uzdevumu burtnīca
burtnīca, s.
1. Mīkstos vākos iestiprināts papīra lapu kopums (piem., rakstīšanai, zīmēšanai).
Zīmēšanas, nošu burtnīca. Burtnīca ar līnijām, ar rūtiņām. Piezīmju burtnīca.
2. Plašāka iespieddarba atsevišķas daļas brošēts izdevums.
Iznākusi romāna pēdējā burtnīca.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 190]
burtnīca, -as, s.
1. Vākos (parasti mīkstos) iestiprinātas rakstāmpapīra lapas.
Rūtiņu burtnīca. Līniju burtnīca. Nošu burtnīca. Zīmēšanas burtnīca. Piezīmju burtnīca.
Uzdevumu burtnīca novec. – dienasgrāmata (skolēnam).
Pilna burtnīca sar. – līdz pēdējai lappusei pierakstīta burtnīca.
Pirmais, ko direktors pamanīja [skolēna istabā], bija skolas grāmatām un burtnīcām apkrauts galdiņš. Lubējs 1, 113.
.. burtnīcas lappuse pierakstīta no augšas līdz apakšai pilna lielajiem un mazajiem burtiem. Lācis 12, 140.
.. uzdevumu burtnīcā Man piecinieks. Vējāns 3, 27.
2. Lielāka iespieddarba brošēta vienība.
Izdot vārdnīcu burtnīcās. Romāna pirmā burtnīca.
Katra .. [žurnāla] burtnīca aptver sešas iespiedloksnes. Literatūra un Māksla 56, 30, 3.
3. poligr. Salocīta iespiedloksne vai tās daļa.
Salikt loksnes burtnīcā.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
buxtnīca – buxtnica, –as, ài, -u, dzsk. ģen. –u, demin. burtnicĩna. Burtnīca. priekš rakstîšanas jàu buxtnicas [senāk] nebi, tik tãpeles ùn gripeles.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 198]
Bibliotēkzinātnē – burtnīca.
Pedagoģijā – darba burtnīca, nošu burtnīca, sagataves burtnīca.
Poligrāfijā – burtnīca.
burtnīca, A. Kronvalda jaunvārds (1869), atv. no subst. burts, sākumā forma burtnīce, kopš 1870. g. K. Valdemāra ierosmē burtnīca. A. Kronvalds darinājis arī īsāku apzīmējumu burtne.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 156]
angļu – copybook
baltkrievu – ўзорны
ivritā – מחברת
franču – copybook
grieķu – τετράδιο
igauņu – vihik
krievu – тетрадь
latīņu – tabellae
lietuviešu – sąsiuvinis
poļu – zeszyt
somu – sovinnainen
ukraiņu – зразковий
vācu – das Heft
zviedru – häfte
Skolotājs: „Jānīt, kāpēc tev burtnīcā mājas darba vietā tādi tukšumi?”
Jānītis: „Tā ir vieta jūsu reklāmai.”
Dziesmiņa par skolas somu
Kāpj no plaukta grāmata,
Apstājas un domā.
Labāk abi domāsim –
Lūdzu, manā somā!
Burza svārkus burtnīca,
Kautrējas un stomās,
Pildspalva pie rociņas
Ātri pazūd somā.
Dzēšgumija zīmuļiem
Skolotājas lomā:
Nostāda pa divi tos,
Ieved taisni somā.
Ābolīti sarkano
Ieripinu somā.
Ja man blakus sēdēs Toms,
Pusi došu Tomam.
Vai tu dzīvo Jelgavā,
Pekinā vai Romā,
Pirmā skolas diena nāk,
Nāk un sēžas somā. [Zandere 2002 : 91]
●
Vārds burtnīca izmantots arī Raiņa dzejoļu krājuma nosaukumā Dagdas piecas skiču burtnīcas (1920–1925).
Ģederts Eliass Klusā daba ar zilo burtnīcu.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]
„Dagdas piecas skiču burtnīcas”
Raiņa dzejoļu krājumu „Dagdas piecas skiču burtnīcas” (1920–1925) veido pieci atsevišķi krājumi „Addio bella!”, „Čūsku vārdi”, „Uz mājām”, „Sudrabota gaisma”, „Mēness meitiņa”. Krājums veidots kā trimdinieka dzīves stāsts, pats Rainis to dēvē par „romānu dzejoļos”. Krājuma ievadā Rainis atsaucas uz it kā autentisku avotu – Dagdas piezīmju burtnīcām un vēstulēm: „Cik man bija rokās nākušas burtnīcas un vēstules no Dagdas un, cik es tās biju agrāk klajā laidis atsevišķās grāmatās, tik esmu še sakopojis un izdodu tās līdz ar vēl klajā nelaisto piekto burtnīcu. Viņas izdošanu biju aizturējis līdz šim laikam, jo tā sapratu autora aizrādījumus viņa pēdējā vēstulē līdz ar „Mēness meitiņas” rokrakstu. Tā kā man no autora nebija dots virsraksts, tad saucu visu kopizdevumu vienkārši par „Dagdas piecām skiču burtnīcām”. Bet par romānu to apzīmēju tādēļ, ka autors pats runā pēdējā vēstulē par šo kā savu dzīves romānu.”
[Sagatavots pēc: Rainis 1978 : 7]
„Suitu stāsti”
2009. gada vasarā no 15. līdz 19. jūnijam UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, starpnozaru mākslas grupas SERDE un Alsungas vidusskolas sadarbības projektā Jūrkalnē notika tradicionālās kultūras ekspedīcija. Tradīciju burtnīcā „Suitu stāsti” apkopoti spilgtākie mutvārdu liecību fragmenti, kas atklāj Jūrkalnes vietu nostāstus, suitu raksturu un dzīvi pie jūras, kā arī notikumus kara gados un padomju laikā.
Sērijā „Tradīciju burtnīcas” jau publicēti izdevumi: „Brandava gatavošana Viduskurzemē” , „Aizputnieku stāsti par ebrejiem”, „Alus gatavošana”, „Suitu stāsti”, „Baškīrijas siguldiešu stāsti”, „Rībeņu Nūvoda stousti”, „Vācēju kultūra Viduskurzemē”, „Tautas aptieka”.
[Sagatavots pēc: http://www.serde.lv/]