Tradicionāla transkripcija
[buba]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[bumːbɑ̆]
[b] – balsīgais troksnenis
[u] – īsais patskanis
[m] – skanenis
[b] – balsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
Divzilbju vārds.
bumb– – sakne, vārda celms
-a – galotne
atom+bumb-a
avio+bumb-a
deg+bumb-a
dziļ-um+bumb-a
ūden-s+bumb-a
ūdeņ-raž+bumb-a
bumba – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
vsk. | dsk. |
N. |
bumb-a | bumb-as |
Ģ. |
bumb-as | bumb-u |
D. |
bumb-ai | bumb-ām |
A. |
bumb-u | bumb-as |
I. |
ar bumb-u | ar bumb-ām |
L. |
bumb-ā | bumb-ās |
V. |
bumb-a! | bumb-as! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Bērna bumba ir liela un raiba.
2) apzīmētājs – Bumbas spēles skolā ir populāras.
3) izteicēja daļa – Sprādziena iemesls bija somā paslēpta terorista bumba.
4) galvenais loceklis – Ārstnieciskā bumba.
5) papildinātājs – Drēzdenes iedzīvotāji redzēja krītam aviācijas bumbas.
6) vietas apstāklis – Bumbā ir gaiss.
ādas bumba, basketbola bumba, gumijas bumba, futbola bumba, regbija bumba, vingrošanas bumba, volejbola bumba
liela bumba, sarkana bumba
krīt bumbas, mest bumbu, spert bumbu, spēlēt bumbu, sprāgst bumba, vingrot ar bumbu, vingrot uz bumbas
bumba, s.
1. Sporta, vingrošanas, rotaļu piederums – lodveidīgs elastīga materiāla priekšmets, kas pildīts ar saspiestu gaisu. Gumijas, ādas bumba. Futbola bumba, basketbola bumba. Rotaļāties ar bumbu. Bumba atlec no zemes.
2. Lodveidīgs vai lodei līdzīgs ciets priekšmets.
Dekoratīvas stikla bumbas. Biljarda bumbas. Svaru bumbas (atsvari).
Pulksteņa bumbas – metāla veidojumi sienas pulksteņa gaitas uzturēšanai.
3. Kaujas līdzeklis – metāla čaula, kas pildīta ar sprāgstvielu un kas paredzēta nomešanai no lidaparāta vai izšaušanai no lielgabala.
Fugasa bumba. Ūdeņraža bumba. Mest bumbas.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 188]
bumba, -as, s.
1. Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotaļām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
Futbola bumba. Volejbola bumba. Tenisa bumba. Rotaļu bumba. Gumijas bumba. Bumba aizripo. Bumbas kamera. Piesūknēt bumbu. Spēlēt bumbu. Spert bumbu. Mest bumbu.
Pie sienām bija dažas sportistu grupu fotogrāfijas, bet uz neliela postamenta veca, nobružāta futbola bumba. Vilnis .. pašreiz spaidīja tai sānus, kā pētīdams, vai ar tādu vēl var spēlēt vai ne. Saulītis 12, 155.
Laukums dim no agra rīta. Biedri bumbu steigā sit – Pretinieka vārtos dzīta Tā jau reizes divpadsmit. Lukss 9, 11.
sal. .. [sēdētāja] platā galva izskatījās kā bumba, taisni uz pleciem nolikta. Upīts 4, 262.
sal. Viņš palēcās kā gumijas bumba .. Kadiķis-Groznijs 1, 296.
// Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
Biljarda bumba.
.. dārzā stāvēja mazas kolonnas ar krāsainām stikla bumbām galā, kuras spoži vizuļoja saulē. Lācis II, 352.
.. Kristaps paņem viņu līdzi pie laivām vai pat izvizina līdz stāvvadiem, kuru zaļās stikla bumbas nepanesami dzirkstī saules gaismā. Zigmonte 2, 247.
2. mil. Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta vai kuģa.
Fugasa bumba. Šķembu bumba. Bumba ar laika degli. Mest bumbas.
Ūdeņraža bumba – bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
Ķīmiskā bumba – bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
Vēlāk uzzināju, ka .. viņu nositusi ienaidnieka aviācijas bumba. Grīva 8, 52.
.. Vēl ir tādas vietas, kur bumbas kā krusa birst. Sirmbārdis 2, 23.
sal. Oskars bija vilcis šā gada pirmo lielo lomu! .. Tas bija kā bumbas sprādziens miglainajā ciemā. Visvairāk uztraucās tie, kas nebija atnākuši uz lomu. Lācis II, 54.
// Ierīce spridzināšanai.
Izdarīt atentātu, metot bumbu.
Svaru bumba – īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
Vulkāniskās bumbas ģeol. – lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
bumba – (sportā, bērnu rotaļās) komuļs; bumbuļs; mil. bomba
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
buhba – buhba, -as, -ài, -u, dsk. ģen. -u, demin. buhbĩna. 1. puĩkàm bi tâda gumijas buhba. 2. Lodveida priekšmets; lodveida rotājums. us stùrìm skapàm bi tâdas buhbas. [arī plauktam] kãjas bi izdreĩjâtas a buhbãm. 3. Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta vai kuģa. izàdija visu tùo mãju karalaĩkã, buhbas sprâga.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 194]
Apaļš kā bumba – pilnīgi apaļš.
Kā bumbas sprādziens – ļoti pēkšņi, negaidīti.
[Sagatavots pēc: LVFV 2000 : 153, 1198]
Sportā – bumba, tautas bumba.
Vēsturē – kasešu bumba.
Datorzinībās – loģiskā bumba.
bumba ‘apaļš priekšmets’, apv. bamba. Pamatā ide. *bamb-‘tūkt’. Ide. forma no skaņu atdarinājuma, kas rodas, strauji saspiežot vaigus (ba/pa). Ar saknes patskaņa miju, balsīgā un nebalsīgā ieskaņas lūpeņa variācijām un dažādiem saknes paplašinājumiem darināts koks, mezglains izaugums kokā; egles čiekurs’.
bumba ‘īpašs sprāgstķermenis’. Aizguvums no kr. бόмба ‘t. p.’ kas ar p. bomba vai v. Bombe strapniecību no fr. bombe, it. bomba < lat. bombus < gr. bòmbos ‘dobjš troksnis’. Pamatā ide.*bamb– dobju trokšņu apzīmēšanai, no kā arī la. apv. bambals ‘vabole’, bimbals ‘dundurs’. Ide. forma ir vienas cilmes ar *bamb– ‘tūkt’ no kā bumba. Aizguvumu ietekmējis vārds bumba ar nozīmi ‘apaļš priekšmets’. Aizguvums ieviests 19. gs.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 153]
angļu – ball
baltkrievu – мяч
ivritā – כדור
franču – billes
grieķu – μπάλα
igauņu – pall
krievu – мяч
latīņu – pila
lietuviešu – kamuolys
poļu – piłka
somu – pallo
ukraiņu – мяч
vācu – der Ball
zviedru – boll
Krogā sēž Pele, Maradona un Ronaldo (slaveni futbolisti). Katrs stāsta, kā spēlējis futbolu, kā guvis vārtus, taču visi vienojušies – nedrīkst pateikt: „Tā nemēdz būt.” Kurš to pateiks, tas būs zaudētājs.
Pele: „Saņemu piespēli, ar galvu pārmetu bumbu pāri pretiniekam, pats gaisā pārķeru bumbu un ar galvu gūstu vārtus.” „Nu ko, gadās arī tā,” nosaka Maradona un Ronaldo.
Maradona: „Apspēlēju aizsargu, piespēle pa labi, piespēle man atpakaļ, vārtsargs skrien pretī bumbai, taču es ar roku gūstu vārtus un tiesnesis tos ieskaita. „Jā, var gadīties arī tā,” nosaka Ronaldo un Pele.
Ronaldo: „Apvedu visus aizsargus, raidu bumbu cauri vārtsarga kājām, un – gols!” „Katram tā var gadīties,” izbrīnīti ir Maradona un Pele.
Te pēkšņi sarunā iejaucas pie blakus galdiņa sēdošais Besščatnijs: „Klausieties, kungi! Lūk, es apspēlēju visu komandu, apmānu vārtsargu, manā priekšā ir tukši vārti, es situ…” „Un gols?!” sajūsmā iesaucas Ronaldo, Pele un Maradona. „Nē, garām!” „Tā nemēdz būt…” izbrīnīti ir Pele, Maradona un Ronaldo.
Sniega vīrs
Pirmais sniegs! Pirmais sniegs!
Bērniem lielu lielais prieks!
Sniega viļas lielas veļas,
Sniega vīrs uz kalna ceļas
Milzīgs, resns tā kā vāts,
Nasku roku darināts.
Galva apaļa kā ola;
Melnās acis bolīt bola.
Mute plata tā kā stops,
Augšā, apakšā viens zobs.
Kājas diženas kā stabi,
Galvā platmale sēd labi;
Katrā rokā pīķis garš –
Un nu sākas lielais karš.
Karogs stalti plivinājas;
Karavīri rindās stājas;
Lodes svilpo, bumbas kauc:
Nu tiek cirsts un durts, un šauts,
Visi ņemas, visi karo –
Pārveikt milzi lielo, garo;
Visiem sejā laistās prieks –
Pirmais sniegs! Pirmais sniegs! [Plūdonis 1975 : 254]
Lielajām durvīm staļļa sānos Jancis piestiprināja atkal savu papīru, un nu sākās mērķī šaušana no 50 soļu attāluma.
Pie tam Jancis atkal neaizmirsa pieminēt indiāņus, un tā Marčs dabūja puika nekādā ziņā nedrīkst pakaļ palikt.
Arī bultas tiem esot tādas pašas kā Jancim, proti, divējādas. Pirmās – zvēru un putnu šaušanai – ar asi nodrāztām bumbiņām galā; otrās – mērķī šaušanai ar pavisam strupu galu.
Kā pirmām, tā otrām Jancis jau bija iedzinis galos pa nolauztai adatai, lai labāk ķer.
Pirmais sāka Jancis. Ja viņš arī netrāpīja katru reizi papīrā, durvīs – droši. [Valdis 1992 : 85]
Animācijas filma Bumba no cikla Avārijas brigāde (1997). Režisors Jānis Cimermanis.
Spēlfilma Ūdensbumba resnajam runcim (2004). Režisors Varis Brasla.
Martai ir astoņi gadi, mazajai Lindai – četri; viņu vecāki devušies pelnīt ģimenei iztiku ārpus dzimtās pilsētas, tāpēc māsiņām uz mēnesi ir vajadzīga aukle. Satiekoties ar savu pirmo dzīvo „teroristu” aukles Unas izskatā, Marta sāk apgūt lielās kompromisa mākslas noslēpumus.
Ginesa rekords
2011. gada 30. augustā, sagaidot Eiropas vīriešu čempionāta basketbolā finālturnīru, 60 000 lietuviešu sasniedza jaunu Ginesa rekordu, vienlaikus driblējot bumbu.
[Sagatavots pēc: http://www.kasjauns.lv/]
●
Spēles Tautas bumba nolikums [http://www.lssf.lv/].