brīvība

Tradicionālā transkripcija

[brĩvĩba]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[briːviːbɑ̆]

[b] – balsīgais troksnenis

[r] – skanenis

[ī] – garais patskanis

[v] – balsīgais troksnenis

[ī] – garais patskanis

[b] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Trīszilbju vārds.

Ortogrammas – ī.

brīvība – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Vienskaitlinieks.

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Brīvība ir jāsargā.

2) izteicēja daļa – Plašsaziņas līdzekļu attīstības noteicēja ir preses brīvība.

3) galvenais loceklis – Ilgi kārotā brīvība.

4) papildinātājs – Bermontiādes kaujās Latvijas armija nosargāja valsts brīvību.

5) vietas apstāklis – Brīvībā ir dažreiz grūtāk nekā nebrīvībā.

6) apzīmētājs – Brīvības iela ir Rīgas centrālā iela.

brīvība, s.

1. Stāvoklis, kad nepastāv nacionāli politiska atkarība; stāvoklis, kad nav nacionāli politisku, politisku, ekonomisku u. tml. spaidu un ierobežojumu.

Personas brīvība.

2.  vsk. Iespējas un tiesības rīkoties brīvi (pēc savas gribas); neatkarība.

Izvēles, rīcības brīvība. Bērnam dota pārāk liela brīvība.

Vārda brīvība – tiesības atklāti paust savus uzskatus.

Preses brīvība. Sirdsapziņas brīvība. Sapulču, demonstrāciju brīvība.

3. vsk. Stāvoklis, kādā atrodas cilvēks, arī dzīvnieks, kas var netraucēti pārvietoties, brīvi izraudzīt sev uzturēšanās vietu.

Piešķirt, dāvāt brīvību. Sodīt ar brīvības atņemšanu. Pēc soda izciešanas atgūt brīvību. Palaist putnu brīvībā. Zvēri izlauzušies no krātiņa brīvībā.

4. Filozofijā – iespēja realizēt savus centienus un mērķus, pamatojoties uz izzinātām dabas un sabiedrības attīstības likumsakarībām.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 184]

brīvība, -as, s.; parasti vsk.

1. Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības.

Personas brīvība.

// Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).

Koloniālo tautu brīvības cīņas.

Pret Sidrabi kā zemgaļu pēdējo cietoksni vērsās visi vācu uzbrukumi. .. 1290. gadā Jelgavas komturs pavēlēja nodedzināt vāciešu ieņemto Sidrabes pili. Tas bija zemgaļu 13. gadsimta brīvības cīņu beigu gads. Vēsture I, 87.

// Stāvoklis, kad sabiedrības loceklis nav atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.

Putna brīvība vēst. – zemnieku tiesiskais stāvoklis pēc dzimtbūšanas atcelšanas.

Klaušu saglabāšana un pastiprināšana pārvērta zemnieku personīgo brīvību par juridisku fikciju. Vēsture I, 393.

2. Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.

Laist gūstekni brīvībā.

.. es raudāju kā cietumnieks, kas palaists brīvībā. K. Skalbe 1, 39.

.. nebija šaubu, ka politapsardze uzmanīja katru Jāņa Līduma soli brīvībā. Lācis 12, 127.

// Stāvoklis, kad (dzīvnieks) nav iesprostots.

Tur tai [vārnai] deva pilnīgu brīvību. Viņa varēja pastaigāties pa pagalmu un dārzu .. K. Grigulis 2, 20.

3. Neierobežota (darbības) iespēja.

Rīcības brīvība.

// Nepakļautība normām, paražām.

Dot bērnam vairāk brīvības.

4. filoz. Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.

5. arī dsk. Neierobežota (norises, izpausmes) iespēja, arī tiesība.

Preses brīvība. Sapulču brīvība. Demokrātiskās brīvības.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

brīvība – breiveiba; vaļa; izlaist brīvībā – izlaist vaļā; izlaist pa vaļai; atrasties brīvībā – byut pa vaļai; nonākt brīvībā – tikt pa vaļai
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

brĩvĩba, -as, -ài, u. Stāvoklis, kad (cilvēka) rīcība nav ierobežota. b¥ni tâ·pat, ka tìek kùr ârã, iêt, skràida, ta saka – nu i tikuši brĩvĩbã.

Stāvoklis, kad dzīvnieks nav iesprostots. ka i pasprucis t¡lš ârã, ta saka – nu i ticis brĩvĩbã, nu vìņc dañcuõ.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977: 188]

brīvība – brīve; brīvestība; svabadība; vaļa; vaļība; neatkarība

Vēsturē – brīvības cīņas.

Ekonomikā ­­­– aprites brīvība.

Tiesību zinātnē – apziņas brīvība, biedrošanās brīvība, demonstrāciju brīvība, gribas brīvība, kustības brīvība, pārvietošanās brīvība, preses brīvība, vārda brīvība, brīvības atņemšana.

Uzvārds – Brīvība.

Vietvārdi – Brīvības kapsēta, kapsēta Skrīveros; Brīvības iela, iela daudzās Latvijas pilsētās.

Vārda brīvība pamatā ir īpašības vārds brīvs.

Brĩvs ir aizguvums; no vlv., vh. vri, vrie (v. frei, h. vrij) < ģerm. *frija- ‘ar brīvu kaklu’ (sākumā prestatā vergiem) no ide. *priįo- ‘mīļš’. Atv. brīve („brīves kungs”), brīvība, brīvestība 18. gs. un 19. gs. sākumā pirmām kārtām apzīmēja ‘atļauju, privilēģiju’. Mūsdienu nozīme vārdiem brīvība un brīvestība dominēja kopš 19. gadsimta 60. gadiem, kaut gan vēl „Pēterburgas Avīzēs” brīvestība ‘privilēģija’, piem.: „caur šādu brīvestību nu gan katrs muižnieks bij savs ķēniņš savā novadā”.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 :146–147]

angļu – freedom

baltkrievu – свабода

ivritā – חופש

franču – la liberté

grieķu – ελευθερία

igauņu – priius

krievu – свобода

latīņu – lībertās

lietuviešu – laisvė

poļu – wolność

somu – vapaus

ukraiņu – свобода

vācu – die Freiheit

zviedru – frihet

Draugs uz visas zemes lodes (Mefistofeļa padoms)

Draugs, uz visas zemes lodes
Atrast nevar brīvības.
Visur jādzīvo pēc modes,
Gudram visur laimējas.
Atstāj sapņus! Dzenies tik pēc maizes,
Būsi laimīgs, zudīs visas raizes. [Veidenbaums 1961 : 220]

Nu ir brīvība! Visi lielie prom! Var iet, kurp grib. Zēnu bērni, pakampuši savu rīta maizi, aizdiedz, iekam vēl Ciema krustmāte, kura atnākusi vārīt pusdienu un pieskatīt māju, spēj tiem piesacīt, lai ņemot grāmatu un pa dievvārdu laiku lai uzvedoties rātni un godīgi. Kur šie būs rātni! Skrien tik savas svētdienas grāmatas skaitīt! Gan pārnāks uz pusdienu sabristām kājām, pūpolzariem vai veselu klēpi un pilnām ķešām jaunmauktu kārkla svilpju.

Bet ko darīs Annele? [Brigadere 1957 : 108]

Autore K. Sergejeva.

Autore K. Sergejeva.

Brīvības piemineklis

Brīvības piemineklis ir Zāle un arhitekts Ernests Štālbergs.

Padomju okupācijas laikā ziedu nolikšana un pulcēšanās pie pieminekļa tika aizliegta.  Sākoties atmodas kustībai, par spīti iespējamām represijām pie pieminekļa notika mītiņi, cilvēki pulcējās un pieminēja tautai svarīgos notikumus – Latvijas Republikas dibināšanu, brīvības cīņas, okupāciju un represijas. Pirmoreiz to atklāti veica cilvēktiesību aizstāvju grupas Helsinki-86 dalībnieki 1987. gada 14. jūnijā. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā pie pieminekļa atjaunoja goda sardzi.

Pieminekļa bāzes centrālajā daļā zem grupas Māte Latvija  atrodas veltījuma vārdi Tēvzemai un brīvībai, kuru autors ir rakstnieks Kārlis Skalbe. 42 m augsto pieminekli vainago bronzā kaldinātais Brīvības tēls – alegorisks brīvības simbols ar trim novadiem kā zvaigznēm – Kurzemi, Latgali, Vidzemi –, kas izteic valstiskuma un vienotības ideju. Pieminekļa skulptūrās un ciļņos izkalta latviešu tautas vēsture.
[Sagatavots pēc: http://www.kultura.lv/]