Tradicionālā transkripcija

[brĩvĩba]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[briːviːbɑ̆]


[b] – balsīgais troksnenis

[r] – ’skanenis’.’]

[ī] – garais patskanis

[v] – balsīgais troksnenis

[ī] – garais patskanis

[b] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

 

Trīszilbju vārds.

Ortogrammas – ī.



brīv– – sakne

-īb-piedēklis

-agalotne

brīvīb – vārda celms

-ībaizskaņa






brīvībapatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

Vienskaitlinieks.

 

  vsk. dsk.
N. brīvīb-a  
Ģ. brīvīb-as  
D. brīvīb-ai  
A. brīvīb-u  
I. ar brīvīb-u  
L. brīvīb-ā  
V. brīvīb-a!  


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsBrīvība ir jāsargā.

2) izteicēja daļa – Plašsaziņas līdzekļu attīstības noteicēja ir preses brīvība.

3) galvenais loceklisIlgi kārotā brīvība.

4) papildinātājs – Bermontiādes kaujās Latvijas armija nosargāja valsts brīvību.

5) vietas apstāklisBrīvībā ir dažreiz grūtāk nekā nebrīvībā.

6) apzīmētājsBrīvības iela ir Rīgas centrālā iela.



brīvības atņemšana, brīvības cīņas, brīvības garša

apziņas brīvība, gribas brīvība, kustības brīvība, pārvietošanās brīvība, preses brīvība, rīcības brīvība, vārda brīvība

aizsargāt brīvību, izlaist brīvībā, neierobežota brīvība



brīvība, s.

1. Stāvoklis, kad nepastāv nacionāli politiska atkarība; stāvoklis, kad nav nacionāli politisku, politisku, ekonomisku u. tml. spaidu un ierobežojumu.

Personas brīvība.

2.  vsk. Iespējas un tiesības rīkoties brīvi (pēc savas gribas); neatkarība.

Izvēles, rīcības brīvība. Bērnam dota pārāk liela brīvība.

Vārda brīvība – tiesības atklāti paust savus uzskatus.

Preses brīvība. Sirdsapziņas brīvība. Sapulču, demonstrāciju brīvība.

3. vsk. Stāvoklis, kādā atrodas cilvēks, arī dzīvnieks, kas var netraucēti pārvietoties, brīvi izraudzīt sev uzturēšanās vietu.

Piešķirt, dāvāt brīvību. Sodīt ar brīvības atņemšanu. Pēc soda izciešanas atgūt brīvību. Palaist putnu brīvībā. Zvēri izlauzušies no krātiņa brīvībā.

4. Filozofijā iespēja realizēt savus centienus un mērķus, pamatojoties uz izzinātām dabas un sabiedrības attīstības likumsakarībām
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 184]


brīvība, -as, s.; parasti vsk.

1. Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības.

Personas brīvība.

// Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).

Koloniālo tautu brīvības cīņas.

Pret Sidrabi kā zemgaļu pēdējo cietoksni vērsās visi vācu uzbrukumi. .. 1290. gadā Jelgavas komturs pavēlēja nodedzināt vāciešu ieņemto Sidrabes pili. Tas bija zemgaļu 13. gadsimta brīvības cīņu beigu gads. Vēsture I, 87.

// Stāvoklis, kad sabiedrības loceklis nav atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.

Putna brīvība vēst. – zemnieku tiesiskais stāvoklis pēc dzimtbūšanas atcelšanas.

Klaušu saglabāšana un pastiprināšana pārvērta zemnieku personīgo brīvību par juridisku fikciju. Vēsture I, 393.

2. Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.

Laist gūstekni brīvībā.

.. es raudāju kā cietumnieks, kas palaists brīvībā. K. Skalbe 1, 39.

.. nebija šaubu, ka politapsardze uzmanīja katru Jāņa Līduma soli brīvībā. Lācis 12, 127.

// Stāvoklis, kad (dzīvnieks) nav iesprostots.

Tur tai [vārnai] deva pilnīgu brīvību. Viņa varēja pastaigāties pa pagalmu un dārzu .. K. Grigulis 2, 20.

3. Neierobežota (darbības) iespēja.

Rīcības brīvība.

// Nepakļautība normām, paražām.

Dot bērnam vairāk brīvības.

4. filoz. Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.

5. arī dsk. Neierobežota (norises, izpausmes) iespēja, arī tiesība.

Preses brīvība. Sapulču brīvība. Demokrātiskās brīvības. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


brīvība breiveiba; vaļa; izlaist brīvībā izlaist vaļā; izlaist pa vaļai; atrasties brīvībā byut pa vaļai; nonākt brīvībā tikt pa vaļai
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


brĩvĩba, -as, -ài, u. Stāvoklis, kad (cilvēka) rīcība nav ierobežota. b¥ni tâ·pat, ka tìek kùr ârã, iêt, skràida, ta saka – nu i tikuši brĩvĩbã.

Stāvoklis, kad dzīvnieks nav iesprostots. ka i pasprucis t¡lš ârã, ta saka – nu i ticis brĩvĩbã, nu vìņc dañcuõ.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977: 188]


brīvība – brīve; brīvestība; svabadība; vaļa; vaļība; neatkarība


Vēsturēbrīvības cīņas.

 

Ekonomikā ­­­– aprites brīvība.

 

Tiesību zinātnēapziņas brīvība, biedrošanās brīvība, demonstrāciju brīvība, gribas brīvība, kustības brīvība, pārvietošanās brīvība, preses brīvība, vārda brīvība, brīvības atņemšana.


UzvārdsBrīvība.

 

Vietvārdi Brīvības kapsēta, kapsēta Skrīveros; Brīvības iela, iela daudzās Latvijas pilsētās.


Vārda brīvība pamatā ir īpašības vārds brīvs.

Brĩvs ir aizguvums; no vlv., vh. vri, vrie (v. frei, h. vrij) < ģerm. *frija- ‘ar brīvu kaklu’ (sākumā prestatā vergiem) no ide. *priįo- ‘mīļš. Atv. brīve („brīves kungs”), brīvība, brīvestība 18. gs. un 19. gs. sākumā pirmām kārtām apzīmēja ‘atļauju, privilēģiju’. Mūsdienu nozīme vārdiem brīvība un brīvestība dominēja kopš 19. gadsimta 60. gadiem, kaut gan vēl „Pēterburgas Avīzēs” brīvestība ‘privilēģija’, piem.: „caur šādu brīvestību nu gan katrs muižnieks bij savs ķēniņš savā novadā”.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 :146–147]


angļu – freedom

baltkrievu  свабода

ivritā – חופש

franču – la liberté

grieķu – ελευθερία

igauņu – priius

krievu – свобода

latīņu – lībertās

lietuviešu – laisvė

poļu – wolność

somu – vapaus

ukraiņu – свобода

vācu – die Freiheit

zviedru – frihet



Brīvība vairāk vērta nekā bagātība. [LSP 1225 40099]

Praktisko brīvību var definēt arī kā gribas neatkarību no ikviena cita likuma, izņemot vienīgi morālo likumu. [Kants]


Pa vārtiem aiziedams,
Atpakaļ atskatos,
Atpakaļ atskatos,
Kurš raud gauži pakaļā.
Gauži raud tēvs, māmiņa,
Vēl gaužāki līgaviņa.
Kaut man bijse tā brīvība,
Līdzi vest līgaviņu,
Līdzi vest līgaviņu
Uz tiem prūšu robežiem,
Lai redzētu līgaviņa,
Kādas dienas zaldātam:
Skrotes, lodes skrien kā bites
Ap to manu augumiņu,
Vēl asais zobintiņš
Ap galviņu vīcināja. [LD 32061-2]


Suns un kaķis

Vecos laikos kaķim bijis ganos jāiet, suns dzīvojis brīvā pa māju, jo Dievs viņam bijis devis brīvgrāmatu. Kādā karstā vasaras dienā pārnācis kaķis, gluži nokusis, noguris, no ganiem mājā un atradis suni mierīgi pakrēslā dārzā kaņepēs guļam. Suņam guļot, ķeša bijusi atvērusies, un no tās izkāries brīvgrāmatas gals laukā. Kaķis paslepen pievilcies, izrāvis suņam no ķešas brīvgrāmatu, uzskrējis ar to uz māju un tur jumta paspārnē noglabājis dārgo laupījumu. No tās dienas suns savu brīvību zaudējis, un tam nu jāejot kaķa vietā ganos, kamēr kaķis var brīvi dzīvot mājā. Tādēļ suns vēl vienmēr, līdzko kaķi pamana, dodas tam pilnās dusmās rūkdams virsū, gribēdams savu brīvgrāmatu atņemt; bet līdz šim tas vēl nav izdevies, jo kaķis, no suņa bēgdams, uzskrien ātri vien pa pakšķi jumta paspārnē brīvgrāmatu apsargāt.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



Draugs uz visas zemes lodes (Mefistofeļa padoms)

 

Draugs, uz visas zemes lodes
Atrast nevar brīvības.
Visur jādzīvo pēc modes,
Gudram visur laimējas.
Atstāj sapņus! Dzenies tik pēc maizes,
Būsi laimīgs, zudīs visas raizes. [Veidenbaums 1961 : 220]


Nu ir brīvība! Visi lielie prom! Var iet, kurp grib. Zēnu bērni, pakampuši savu rīta maizi, aizdiedz, iekam vēl Ciema krustmāte, kura atnākusi vārīt pusdienu un pieskatīt māju, spēj tiem piesacīt, lai ņemot grāmatu un pa dievvārdu laiku lai uzvedoties rātni un godīgi. Kur šie būs rātni! Skrien tik savas svētdienas grāmatas skaitīt! Gan pārnāks uz pusdienu sabristām kājām, pūpolzariem vai veselu klēpi un pilnām ķešām jaunmauktu kārkla svilpju.

Bet ko darīs Annele? [Brigadere 1957 : 108]




 

Autore K. Sergejeva.

 

Autore K. Sergejeva.


Brīvības piemineklis

Brīvības piemineklis ir Zāle un arhitekts Ernests Štālbergs.

Padomju okupācijas laikā ziedu nolikšana un pulcēšanās pie pieminekļa tika aizliegta.  Sākoties atmodas kustībai, par spīti iespējamām represijām pie pieminekļa notika mītiņi, cilvēki pulcējās un pieminēja tautai svarīgos notikumus – Latvijas Republikas dibināšanu, brīvības cīņas, okupāciju un represijas. Pirmoreiz to atklāti veica cilvēktiesību aizstāvju grupas Helsinki-86 dalībnieki 1987. gada 14. jūnijā. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā pie pieminekļa atjaunoja goda sardzi. 

Pieminekļa bāzes centrālajā daļā zem grupas Māte Latvija  atrodas veltījuma vārdi Tēvzemai un brīvībaikuru autors ir rakstnieks Kārlis Skalbe. 42 m augsto pieminekli vainago bronzā kaldinātais Brīvības tēls – alegorisks brīvības simbols ar trim novadiem kā zvaigznēm – Kurzemi, Latgali, Vidzemi –, kas izteic valstiskuma un vienotības ideju. Pieminekļa skulptūrās un ciļņos izkalta latviešu tautas vēsture.
[Sagatavots pēc: http://www.kultura.lv/]



Spēlfilma Brīvībā (1988). Režisore Maruta Jurjāne.

Dokumentālā filma Vārti (1988). Režisors Ansis Epners.

Dokumentālā filma Tēvzemei un brīvībai (1990). Režisors Pēteris Krilovs.

Dokumentālā filma Latvija. 1989. gada augusts (1990). Režisors Ivars Seleckis.

Dokumentālā filma Brīvība tiešajā ēterā (2000). Režisors Romualds Pipars.

Dokumentālā filma Nesalauztie (2004). Režisors Raits Valters.

Dokumentālā filma Ardievu, divdesmitais gadsimt! (2006). Režisors Uldis Brauns.


Dziesma Brīvību Baltijai. Grupas Opus Pro vārdi, mūzika un izpildījums.


Brīvības cīņas

Par Latvijas Brīvības cīņāmdēvē cīņas par Latvijas valsts neatkarību laika posmā no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.

Šis laiks ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918. gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī vēl aizvien atradās vācu un krievu karaspēks un tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb t. s. Bermonta kara spēku pirms deviņdesmit gadiem – 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
[Sagatavots pēc: http://www.mil.lv/]

 

Latvijas Brīvības cīņu (1918–1920) piemiņas vietu interaktīva karte.
[http://www.mod.gov.lv/]

 

Brīvības atņemšana – notiesātās personas turēšana ieslodzījumā uz tiesas spriedumā noteikto laiku. Kā kriminālsods paredzēts tiek piemērots no sešiem mēnešiem līdz 15 gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem – līdz 20 gadiem. Krimināllikumā īpaši paredzētos gadījumos brīvības atņemšanu var noteikt uz visu mūžu, to sauc par mūža ieslodzījumu.
[Sagatavots pēc: Juridisko terminu vārdnīca 1998 : 41]