Tradicionālā transkripcija

[bràukt]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[brɑ͜ukt]


[b] – balsīgais troksnenis

[r] – ’skanenis’.’]

[au] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[k] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.



brauk- sakne, vārda celms

-t galotne




brauc-am+rīk-s

brauc-am+zirg-s


braucamais




brauktpatstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

 

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

brauc-u brauc-am esmu brauc-is 

esmu brauk-us-i

esam brauk-uš-i 

esam brauk-uš-as

2.

brauc brauc-at esi brauc-is 

esi brauk-us-i

esat brauk-uš-i 

esat brauk-uš-as

3.

brauc brauc ir brauc-is 

ir brauk-us-i

ir brauk-uš-i 

ir brauk-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

brauc-u brauc-ām biju brauc-is 

biju brauk-us-i

bijām brauk-uš-i 

bijām brauk-uš-as

2.

brauc-i brauc-āt biji brauc-is 

biji brauk-us-i

bijāt brauk-uš-i 

bijāt brauk-uš-as

3.

brauc-a brauc-a bija brauc-is 

bija brauk-us-i

bija brauk-uš-i 

bija brauk-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

brauk-š-u brauk-s-im būšu brauc-is 

būšu brauk-us-i

būsim brauk-uš-i 

būsim brauk-uš-as

2.

brauk-s-i brauk-s-it/brauk-s-iet būsi brauc-is 

būsi brauk-us-i

būsit/būsiet brauk-uš-i 

būsit/būsiet brauk-uš-as

3.

brauk-s brauk-s būs brauc-is 

būs  brauk-us-i

būs brauk-uš-i 

būs brauk-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

       

2.

       

3.

tiek brauk-t-s 

tiek brauk-t-a

tiek brauk-t-i 

tiek brauk-t-as

ir ticis brauk-t-s 

ir tikusi brauk-t-a

ir tikuši brauk-t-i 

ir tikušas brauk-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

       

2.

       

3.

tika brauk-t-s 

tika brauk-t-a

tika brauk-t-i 

tika brauk-t-as

bija ticis brauk-t-s 

bija tikusi brauk-t-a

bija tikuši brauk-t-i 

bija tikušas brauk-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

       

2.

       

3.

tiks brauk-t-s 

tiks brauk-t-a

tiks brauk-t-i 

tiks brauk-t-as

būs ticis brauk-t-s 

būs tikusi brauk-t-a

būs tikuši brauk-t-i 

būs tikušas brauk-t-as

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

 

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

brauc-ot

esot brauc-is 

esot brauk-us-i

esot brauk-uš-i 

esot brauk-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

brauk-š-ot

būšot brauc-is 

būšot brauk-us-i

būšot brauk-uš-i 

būšot brauk-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

tiekot brauk-t-s 

tiekot brauk-t-a

tiekot brauk-t-i 

tiekot brauk-t-as

esot ticis brauk-t-s 

esot tikusi brauk-t-a

esot tikuši brauk-t-i 

esot tikušas brauk-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

tikšot brauk-t-s 

tikšot brauk-t-a

tikšot brauk-t-i 

tikšot brauk-t-as

būšot ticis brauk-t-s 

būšot tikusi brauk-t-a

būšot tikuši brauk-t-i 

būšot tikušas brauk-t-as

2.

3.

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

 

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

brauk-tu

būtu brauc-is 

būtu brauk-us-i

būtu brauk-uš-i 

būtu brauk-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

tiktu brauk-t-s 

tiktu brauk-t-a

tiktu brauk-t-i 

tiktu brauk-t-as

būtu ticis brauk-t-s 

būtu tikusi brauk-t-a

būtu tikuši brauk-t-i 

būtu tikušas brauk-t-as

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

 

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

ir jā-brauc

ir bijis jā-brauc

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

bija jā-brauc

bija bijis jā-brauc

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

būs jā-brauc

būs bijis jā-brauc

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

būtu jā-brauc

būtu bijis jā-brauc

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

esot jā-brauc

esot bijis jā-brauc

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

būšot jā-brauc

būšot bijis jā-brauc

2.

3.

PAVĒLES IZTEIKSME

 

Pers.

Vienkāršā forma

vsk. dsk.

1.

brauk-s-im!

2.

brauc! brauc-iet!

3.

lai brauc!


Teikumā var būt izteicējs Es braucu uz mājām.



braukt automobilī, braukt uz ārzemēm, braukt kamanās, braukt uz laukiem, braukt ar mašīnu, braukt sacensībās, braukt ar trīsriteni, braukt ar tvaikoni, braukt ar velosipēdu

braukt garām

apdomīgi braukt, ātri braukt, lēnām braukt, pārgalvīgi braukt, trakulīgi braukt, uzmanīgi braukt



braukt, braucu, brauc, brauc, pag. braucu; intrans.

1. Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli).

Braukt uz kuģa (arī uz kuģiem) sar. – strādāt par jūrnieku.

Kādā sestdienas pievakarē ar elektrovilcienu braucu uz Mellužiem .. Lubējs 1, 48.

Pamēģināju braukt uz kuģa, bet gadījās tāds izdzinējs rīkļurāvējs kapteinis, ka labāk pakārties, nekā braukt pie tāda. Talcis 7, 166.

Kādus gadus [Fredis] uz kuģiem braucis. A. Grigulis 13, 452.

// Virzīties, pārvietoties pajūgā, ko velk dzīvnieks.

Braukt ar zirgu. Braukt ar vēršiem. Braukt ar suņiem. Braukt ar briežiem.

.. māju ceļš .. tik plats, ka ar četri zirgi blakus varēja braukt. Upīts 4, 707.

// trans.; pareti Virzīties, pārvietoties (piemēram, ar zirgu).

Tēvs brauc lepnus zirgus .. Upīts 4a, 650.

// sar. Virzīties, pārvietoties slīdot, šļūcot.

Reizēm bumba noveļas lejā pa stāvo dzelzceļa uzbērumu: .. visi puikas pēc kārtas traušas lejā, šļūc, brauc, nobrāž plaukstas, ceļus un zābakus. Zigmonte 1, 136.

2. parasti 3. pers. Virzīties, pārvietoties (par transportlīdzekli).

Laiva brauc pa ezeru.

Viskarstākajā elles jūklī [kaujas laikā] brauca pāri divplākšņu lidmašīna .. A. Grigulis 9, 125.

// Par iejūgtiem dzīvniekiem.

Zirgs brauc pa ceļu.

// sar. Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).

Aizvari atkal brauca uz augšu. Karogs 52, 2, 126.

3. sar. Virzīt pa kādu virsmu (pirkstu, roku, kāju u. tml.); vilkt.

Kā asaras slaucīdama, viņa abām plaukstām brauca pār vaigiem. Upīts VII, 281.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


braukt – braukt; (pa dažādām vietām, regulāri) braukalēt; (atkārtoti, vairākas reizes) sabraukalēt; viņam vajadzēja vairākas reizes braukt uz Rīgu, kamēr dabūja dokumentu – jam daguoja nazcik reižu iz Reigu (da Reigai) sabraukalēt, cikom dabuoja dokumenta; labi, tagad man jābrauc – labi, niu maņ vajag braukt
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


braukt braukāt, braukalēt, braukaļāt; līgot, rullēt vienk.; (ātri) laist sar., šaut sar.; (lēni – ar zirgu) klidzināt, kleberēt sar., važot sar., čunčināt sar., klinkāt sar.


Braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm sar. – turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.

Braukt pa virsu sar. – veikt pavirši.

Braukt par zaķi sar. – braukt bez biļetes.

Braukt ar muti (arī mēli) vienk. – daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


braukt, mantots vārds; lš. braũkti ‘svītrot, braucīt (lapas, ogas), slaucīt (asaras, sviedrus); (sar.) braukt, traukties’, kr. apv. брукáть (psl. *brukati) ‘mest, sviest; spert, spārdīt(ies); smērēt’.

Pamatā ide. *bhreuk– ‘braucīt’ no saknes *bher– ‘griezt, berzt, šķelt; sist’ (no kā arī berzt). Nozīmes attīstība: ‘berzt’ → ‘braucīt, traukt’. No šejienes ‘šļūkt, slidināt’ → ‘slidināt transporta līdzekli’ → ‘virzīt ritošu transporta līdzekli vai virzīties ar to’. Vēstures ziņas rāda, ka ‘braukt’ senāk nozīmēja pārvietot vai pārvietoties ar šļūkšanu: primitīvākais transporta līdzeklis arī Baltijā senatnē bija īpatnēja šļūce, kas radās līdz ar zemkopības un lopkopības attīstību. Kad sāka plašāk lietot ratus (kas eksistēja jau ide. kopdzīves laikā), arī uz šo transporta veidu attiecināja verbu braukt.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 142]


angļu – to drive

čigānu – trādav

franču – aller

grieķu – πηγαίνω

igauņu – ajada; sõita

krievu – ехать

latīņu – vectārī

lietuviešu – važiuoti

poļu – jechać

somu – ajaa

ukraiņu – їхати

vācu – fahren

zviedru – åka



Lēnāk brauksi, tālāk tiksi. [LSP (K) 98]

Kas pirmais brauc, pirmais maļ. [LSP (N) 135]

Brauc tavu braukumu. [LSP 13 1265]

Nabrauc tik stipri. [LSP 780 42]

Brauc trakodams. [LSP 640 1506]

Brauc, lai šņakst vīn. [LSP 477 353]

Kas pirmais brauc, pēdējais paliek. [LSP 997 10909]

Kas lēnāk brauc, tas drošāk brauc. [LSP 1709 146]

Brauksi ātri, būsi lēni braucis, brauksi lēni, būsi ātri braucis. [LSP 1730 66403]

Lobu brauksi, dorgi moksōsi. [LSP 640 1414]

Braucējs lai brauc pa ceļu. [LSP 997 5119]

Kā tu man, tā es tev, rītā brauksim laulāties. [LSP 617 2384]

Kad izbrauc, tad jābrauc; kad ko iesācis, tad jāpabeidz. [LSP 1842 2422]

Labāk lēni braukt, nekā lepni kājām divi deviņi. [LSP 1459 1442]

Brauc kā Ķupēns ar govi. [LSP 1459 1817]

Brauc, ka rati vien starkš. [LSP 556 13020]

Brauc kā ar skalu vāģiem pa celmiem. [LSP 1766 2174]


Braucu dienu, braucu nakti
Augstus kalnus, dziļas lejas,
Gāžu kalnus ielejā,
Lai ielejas līdzinās. [LD 31740-0]

 

Braucu, braucu, jāju, jāju,
Neviens mani neredzēja;
Tie krūmiņi, tie redzēja,
Kas celiņa maliņā. [LD 31739-0]

 

Braucu dienu, braucu nakti
Pēc bāliņa līgaviņas.
Kas no mana braukumiņa,
Snaudin snauda vakarā,
Snaudin snauda vakarā,
Rītā agri necēlās. [LD 21963-1]

 

Ar vilciņu mežā braucu,
Lielu krāvu vezumiņu.
Velc, vilciņ, raudādams,
Kam apēdi kumeliņu. [LD 2367-0]

 

Kaimiņiem lielas meitas,
Braukšus brauca baznīcā;
Mūsējiem mazmaziņas,
Kājiņām tīpuļoja. [LD 2146-0]

 

Tiltiņš rībēja,
Podziņas skanēja,
Nu brauca brālītis
Māsiņas raudzīt. [LD 18998-0]

 

Drīzi brauca ātru zirgu,
Nevar drīzi sabarot;
Drīz sacēla ienaidiņu,
Nevar drīzi saderēt. [LD 34187-0]

 

Rītā braukšu, rītā braukšu
Iz Subatu laulāties:
Subatā lēti kungi,
Tur par mārku salaulāja. [LD 16043-0]

 

Tu, māsiņ, braukšu brauci,
Sunīts tek kājiņām;
Kam, māsiņ, netaisīji
Sunīšam kamaniņas? [LD 34348-0]

 

Cauna, cauna, vāverīte,
Dod man savu kažociņu,
Rītu braukšu siliņā
Priedēm galus līdzināt. [LD 30437-6]


Lācis grib plēst cilvēku

Vagāre brauc pa ceļu un satiek lāci. Lācis uzbļauj: „Vīrs, es tevi ēdīšu!”

„Ko nu mani ēdīsi! Es atvedīšu tev labāk auzu vezumu, vīru, zirgu un kūmiņu.”

Vagāre aiziet vezumu piekraut, paņem darbinieku, uzliek lapsu kūmiņu uz vezuma un liek braukt. Kūmiņu tas tik piekrāpšanai ņēmis līdz. Kamēr vezums ar riņķi brauc, vagāre iet taisni pie lāča, iekur uguni un gaida vezumu. Braucot kūmiņš lēkā pa vezumu un sauc: „Vai, kā man kājas salst, vai, kā man kājas salst!”

„Ej pie uguns sasildīties!” vīrs pamāca.

„Iešu, iešu, bet kas tur tāds melns tup? Vai, kā man kājas salst, vai kā man kājas salst!”

Lācis domā, līdzko kūmiņš būs pie uguns, tā brāc! – virsū, bet, kad kūmiņš tūdaliņ nenāk, tad lācis iečukst vagārem: „Saki kūmiņam, ka tupētājs ozola celms!”

„Kūmiņ, nāc, nāc sasildīties, tas jau ir ozola celms!”

„Nu, ja tas ozola celms, tad vel viņu ratos.”

„Vel tik, vel, es jau ļaušos!” lācis atkal iečukst. Vīrs nu nomauc riteņus un veļ lāci ratos.

Bet kūmiņš tik lēkā pa pļavu un sauc: „Vai, kā man kājas salst, vai, kā man kājas salst!”

Kad lācis ievelts, tad vagāre saka: „Kūmiņ, nāc nu apsildīties!”

„Vai kluci ar’ labi pieklūgoji?” kūmiņš prasa.

„Klūgo, tik klūgo, es jau ļaušos!” lācis atkal iečukst. Vīrs nu noklūgo lāci, cik labi vien māk.

Kad tas padarīts, tad vagāre saka: „Kūmiņ, nāc nu apsildīties!”

Kūmiņš nu arī tūlīt klāt, uzlec lācim virsū, spļauj acīs, cērt pliķus un sauc: „Miķītis ratos, Miķītis ratos!”

Lācis gan grib visus ratus saplēst, bet noklūgots, ka ne pakustēt. Nu brauc visi ar vezumu mājā. Mājās kūmiņš ieskrien pie kunga. Kungs iznāk laukā. Kūmiņš gardiem smiekliem uzlec atkal uz ratiem, spļauj lācim acīs, cērt pliķus un sauc: „Miķītis ratos, Miķītis ratos!” Kungs ieliek lāci dzelzs būdā, kur nabadziņš dažus gadus notupēja.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



Veļu laiva

Daugavas barkarola

 

Melna veļu laiva nakti brauc,

Zaļas veļu aires rakstā klaudz –

Daudz, daudz, vēl daudz…

 

Lēni veļu upe viļņus trauc,

Sarkanmelnas putas veļi jauc –

Daudz, daudz, vēl daudz…

 

Tilpums veļu laivai pilnam krauts,

Dzīves sējums veļu pļaujā pļauts –

Daudz, daudz, vēl daudz…

 

Balsis veļu upē žēli sauc,

Krastā veļu vilki gari kauc –

Daudz, daudz, vēl daudz…

 

Veļu Daugavā viss līdzi rauts:

Zilas veļu rokas klusi žņaudz –

Daudz, daudz, vēl daudz…

 

Melna veļu laiva lēni brauc,

Zaļas veļu aires rakstā klaudz –

Daudz, daudz, vēl daudz…

Daudz, daudz, vēl daudz… [Rainis 1977 : 320]


ULDIS (uz Barbu skarbāk). Laiks ir braukt! Ceļas vējš.

[..]

(Ienāk Orta.)

ORTA. Baibiņ, Baibiņ, vai tu brauc,

Man ardievas neteikusi?

ULDIS (uz Ortu). Iekšā sēst! Līdzi brauksi.

BARBA. Ortiņ, mana īstā māte,

Tu neliedzi ardieviņas.

(Apskauj viņu.)

Ņem tās mutes, ko neņēma

Manas pašas māsīciņas.

ORTA. Baiba, bērniņ mīlamais,

Nu tu savā dzimtā brauc,

Nu slīks bēdas Daugavā.

Laimes māte laivā sēd,

Tā vedīs labu ceļu.

[..]

ULDIS (gavilēdams). Aila, mana Daugaviņa!

Pūt vējiņi, dzen laiviņu,

Aizdzen mani Vidzemē!

BARBA (pie laivas apstādamās). Lūk, es arī ņemšu savu,

Manu daļu šai dzīvē:

(piepeži viņu apskaudama)

Mans tu paliec – neatdodu.

(Viņa iesteidzas laivā un, noņemdama no galvas vainadziņu, iemet to Daugavā.)

Še tev mans vainadziņš,

Še es pati, – nu es eju!

(Ielec no laivas Daugavā.) [Rainis 1980 : 468–470]




Līga Purmale Sestdiena 1.

 

Ģederts Eliass Mēslu vešana.

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]