Tradicionālā transkripcija

[brãlis]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[brɑːːlĭs]


[b] – balsīgais troksnenis

[r] – ’skanenis’.’]

[ā] – garais patskanis

[l] – ’skanenis’.’]

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ā.





brāļ-a+dēl-s

brāļ-a+meit-a

brāļ-a+siev-a

asin-s+brāl-is

audž-u+brāl-is

bēd-u+brāl-is

cilt-s+brāl-is

māt-es+brāl-is

mež-a+brāļ-i

pus+brāl-is

saul-es+brāl-is

siev-as+brāl-is

tēv-a+brāl-is

vārd-a+brāl-is

vec+brāl-is

vīr-a+brāl-is

zob-en+brāļ-i




brālispatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija

 

vsk. dsk.

N.

brāl-is brāļ-i

Ģ.

brāļ-a brāļ-u

D.

brāl-im brāļ-iem

A.

brāl-i brāļ-us

I.

ar brāl-i ar brāļ-iem

L.

brāl-ī brāļ-os

V.

brāl! brāl-i! brāļ-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Brālis palīdzēja māsai matemātikā.

2) izteicēja daļa – Mans tuvākais cilvēks ir brālis.

3) galvenais loceklisDrosmīgais mazais brālis.

4) apzīmētājsBrāļu mīlestība bija ģimenes spēks.

5) papildinātājs – Skolotāja slavēja vecāko brāli, bet nopēla jaunāko brāli.

6) vietas apstāklisBrālī vienmēr bija jūtama vēlme uzvarēt.



brāļu karš, brāļa māsa, brāļu naids, brāļu tautas, brāļu uzticība

amata brālis, bēdu brālis, dvīņu brālis, krogus brālis, pudeles brālis, sievas brālis, vārda brālis, vīra brālis

jaunākais brālis, lielais brālis, mazais brālis, vecākais brālis, vidējais brālis



brālis, -ļa, v.

1. Dēls attiecībā pret pārējiem tās pašas ģimenes bērniem.

Vecākais, jaunākais brālis. Brāļi un māsas. Tuvs kā brālis.

2. dsk. Cilvēki, kurus saista piederība pie kādas kopas.

Tautas brāļi. Amata brāļi.

Brāļu tautas – tuvu radniecīgas tautas; ļoti draudzīgas tautas.

Brāļu kapi – karavīru kapi (vienas karotājas puses cīnītājiem).

Brāļu kaps – kopējs kaps vairākiem kritušajiem.

Brāļu draudze – kristiešu reliģiski sabiedriska kustība, kas 18. un 19. gs. Latvijā, Igaunijā izvērtās par zemnieku kustību ar politisku ievirzi.

3. vok. brāl; sar. Familiāra uzruna vīrietim. 

Tā tu, brāl, nesaki!
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 179]


brālis, -ļa, v.

1. Vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem.

Vecākais brālis. Jaunākais brālis. Brāļa mīlestība.

Dvīņu brālis – viens no dvīņiem brālis otram dvīnim vai otrai dvīnei.

Kā brālis – ļoti tuvs, palīdzīgs, atsaucīgs (cilvēks).

Brāļu tautas – radniecīgas tautas.

Zodu iecirtusi, [meitene] pa gabaliņu pablenza brālī un māsā. Upīts 4, 714.

Kaspars bija viņa brālis, kopā ar Kasparu viņi daudzus gadus bija dzīvojuši šinī mājā .. Līvs 2, 87.

Brāļi Ozoliņi – tie ir divi zvejnieku kapteiņi, izskatā un raksturos stipri dažādi, bet nešķirami īstā brāļu draudzībā un visvairāk uz jūras. Zigmonte 2, 239.

2. parasti dsk. Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.

Brāļu kapi – karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji. Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.

Brāļu kaps – kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji. Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.

Brāļu karš karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.

Meža brāļi mežabrāļi.

Brāļu draudze vēst. kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.

Amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju.

Vārda brāļi cilvēki, kam ir vienāds vārds.

Bēdu brālis (retāk biedrs) bēdubrālis.

Mani brāļi ir tie, kas man blakus cīnās. Kas pret mani un manu tautu, tas ir mans ienaidnieks. Upīts V, 65.

Amūras lašu zvejnieks ir rada .. makšķerētājam Ņufaundlendā, gluži kā Bergenas siļķu tīkla metējs ir brālis man, Daugavmalietim. Jaunsudrabiņš 5, 52.

.. man laimējās sastapties ar diviem šoferiem, kuri pārējo savu amata brāļu vidū izcēlās viens par otru spilgtāk .. Lagzdiņš 3, 120.

// vokatīvs: brāl! brāli! brāļi! Lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu).

„.. ir, dārgais Albert, mīļais kolēģi!”  .. Avots atgriezās pie aizsāktās sarunas. „Tu, vecais brāl, tiešām urdini mūs citus sev līdzi.” Niedre 6, 192.

3. sar.; iron. Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.

Pudeles brālis cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.

Krogus (arī kroga) brālis dzērājs.

Saules brālis sliņķis, slaists, dīkdienis.

Ciema brālis cilvēks, kam patīk staigāt pa citu mājām.

Kopā ar dažiem citiem tādiem pašiem brāļiem [draiskais skolēns] uzskrēja pa kāpnēm. Zigmonte 1, 127. [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


brālis bruoļs; vīra brālis dīvers; sievas brālis svaiņs; švagrys; brāļa sieva mārša
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


brãlis brãlis, –ļa, ļàm, –li, dsk. ģen. –ļu, demin. brãlĩc,ša. tàm bi P¡teris vàdã, viņi bij četri brãļi.

2. eif. Vilks, velns. v¥`lu pa brãli ùn vìlku pa brãli sàuca.

3. demin. interj. noz. Lieto, lai pievērstu uzmanību, izteiktu izbrīnu u. tml. zixgi, brãlĩt, ga`vu gàisã ùn kràc.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 181]


brālis  bāleliņš folk.; bāliņš folk.


UzvārdsBrālis, Brāle.

VietvārdiTēvabrālis, savrupvieta Jaunbērzes pagastā.

ErgonīmiBrālis, privātā alus darītava Vangažos.


brālis; ļs. brólis. Pamatā ide. *bhr*ter- ‘lielģimenes loceklis, asinsradinieks, brālis’, kas ir atvasināts no *bhrā ‘brālis’ (sākotnēji laikam bērnu runā).

Vārds brālis tautadziesmās lietots plašākā nozīmē nekā mūsdienu valodā: tas var apzīmēt katru vīriešu kārtas radinieku (tās pašas dzimtas locekli) pretstatā „īstajam brālim”, kas ir brālis mūsdienu nozīmē.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 140]


angļu  brother

baltkrievu – брат

franču – frère

grieķu – αδελφός

igauņu – vend; veli

ivritā – אח

krievu – брат

latīņu – frāter

lietuviešu – brolis

lībiešu – veļ

poļu – brat

somu – veli

ukraiņu – брат

vācu – der Bruder

zviedru – bror




Pieci brāļi pa vienām durvīm ieiet, bet katrs savā istabā paliek. – Roka cimdā. [LTM 716, a]



Brālis savu īstu māsu
Glabā rožu dārziņā;
Cauri spīd vaiņadziņš
Caur rozīšu lapiņām. [LD 13364-1]

 

Saka mani bez bāliņu, –
Vēl man treju bāleliņu:
Tēva brālis, mātes brālis,
Manas pašas īstais brālis. [LD 18037-9]

 

Brālis liels, es mazāka,
Es par brāli nebēdāju;
Ne man brālis maizi deva,
Ne mazāku audzināja. [LD 580-0]

 

Aiz gaismiņas saule lēce,
Ne aiz rīta ausekliņa;
Aiz māmiņas maltu gāju,
Ne aiz brāļa līgaviņas. [LD 7935-0]


Zvēri par svaiņiem

Viņos laikos kādam tēvam bijuši četri bērni: viens dēls un trijas meitas. Meitas čakli aptecēja savu veco tēvu – atraikni – un dēls atkal nerima sirmgalvim kādu gārdāku kumosiņu piegādāt. Pie tādiem labiem bērniem tēvam bij īsti laimīgas vecuma dienas. Viņš mēdza teikt: „Bērni, ja tā arvienu saticīgi un mīlīgi dzīvosiet, tad pate Laimiņa jums uzsmaidīs! Un tu, dēls, ja es kādreiz mirtu, neprecies vis tūlīt, bet nogaidi, kamēr tavas māsas tautiņās aizgājušas. Ja maniem vārdiem paklausīsi, tad savā mūžā daudz ko sasniegsi.”

Dēls to apņemas un dzīvo vēl ilgi pēc tēva nāves ar savām māsām, kā dzīvojis. Tomēr kādā nebaltā dienā liktenis piepeši bij nospriedis citādi, viņš brālim atņem mīļotās māsas. Tas notikās tā: kādā dienasvidū māsas tāpat pastaigājās pa dārzu. Te, kur gadījies, kur ne, briesmīgs viesulis klāt un aizrauj māsas diezin kur. Brālis izmeklējās trīs dieniņas raudādams – nekur atrast. Beidzot tas atstāj savas mājas un iet māsas pa pasauli meklēt. Nu iet, nu taujā, nu prasa, kā nekur, tā nekur. Un, kad nu vēl beidzot maizītes un pavaldziņas aptrūkst, tad nabaga brālis tiešam vairs nezin, ko nu iesākt, ko neiesākt.

   „Tomēr, lai kas,” pats atkal apmierinās, „mājās iešana tik nav. Ja citādi ne, tad ēdīšu, kas tik ceļā gadīsies!”

   Drīzi pēc tam brālis satiek zaķi. Zaķis grib garām skriet, bet brālis saka tā: „Zaķīti – lempīti, neskrieni vis, esmu brīnum izsalcis, es tevi apēdīšu!”

   „Puisīti – brālīti, neēdi vis mani, iešu tev līdz, lai nedienās palīdzētu!”

   Labi. Drīzi pēc tam brālis satiek vilku. Vilks grib garām skriet, bet brālis saka tā:

   „Vilciņ – jērzaglīti, neskrieni vis, esmu izsalcis, es tevi apēdīšu.”

   „Puisīti – brālīti, neēdi vis mani, iešu tev līdz, lai nedienās palīdzētu!”

   Labi. Drīzi pēc tam brālis satiek dundurus, lapsenes. Dunduri, lapsenes grib pāri skriet, bet brālis saka tā: „Dunduri – sūcēji, lapsenes – dūcējas, nelaižaties vis man pāri, esmu izsalcis, es jūs apēdīšu!”

   „Puisīti – brālīti, neēdi vis mūs, skriesim tev līdz, lai nedienās palīdzētum!”

Labi. Drīzi pēc tam brālis satiek vanagu. Vanags grib aizlaisties, bet brālis saka tā: „Vanadziņ – līknadzīti, nelaidies vis projām, esmu izsalcis, es tevi apēdīšu!”

   „Puisīti – brālīti, neēdi vis mani, laidīšos tev līdz, lai nedienās palīdzētu!”

   Labi. Drīzi pēc tam brālis satiek vēzi. Vēzis grib aizrāpties, bet brālis saka tā: „Vēzīti – krābiķi, nerāpies vis projām, esmu izsalcis, es tevi apēdīšu!”

   „Puisīti – brālīti, neēdi vis mani, rāpšos tev nopakaļus, lai nedienās palīdzētu!”

   Labi. Puisītis – brālītis, zaķītis – lempītis, vilciņš – jērzaglītis, lapsenes – dūcējas, dunduri – sūcēji, vanadziņš – līknadzītis, vēzītis – krābiķis – visi nu gāja taisni mežā iekšā. Otrajā dienā tie atron tādu māju dziļā mežā, kas uz vistas kājas griežas. To redzēdams, brālis sauc: „Istabiņa, istabiņa, apstājies, ceļa vīri grib atdusēties!” Istabiņa tūlīt apstājās. Ceļa vīri nu saiet iekšā un atron tur vecu veceni. Vecene grib zināt, kur šie eimot, bet brālis saka: „Dodi mums paēst, atvēli izdusēties, tad no rīta visu tev izteikšu!” Vecene tā ar mieru. No rīta brālis izstāsta vecenei galu no gala un lūdz, vaj nevarot pateikt, kur viņa māsas atrodas.

   Vecene saka: „Es tev, brālīt, nevaru pateikt, kur tavas māsas atronās, bet, kad tu noiesi pie manas otras māsas, tad tā varbūt gan to pateiks.” [..]
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Gaujienas pils muiža atrodas uz Gaujas labā krasta, četrdesmit verstes no apriņķa pilsētas Valkas. Vecās pils drupas vēl tagad redzamas un stāv uz augstā Gaujas krasta. Viņa ir arī viena no vecākām Latvijas pilīm, kas celta 1238. gadā. Pie pils mūrēšanas esot visi apkārtnes ļaudis sadzīti pie darba, vīrieši un sievietes, bērni un sirmgalvji, kas tikai spējuši septiņas mārciņas smagu akmeni pacelt. No iesākuma pils mūrēšana nekā negribējusi veikties, jo, ko pa dienu uzcēluši, tas nakti ticis nojaukts. Pēdīgi ticis padoms dots, ka vajagot mūrī iemūrēt dzīvu cilvēku. Te gadījies, ka brālis ar māsu, Jānis un Grietiņa, nākuši no Dārtas muižas šo brīnuma darbu apskatīt. Nu likuši abus stipri piedzirdīt un tad iemūrēt. Trīs dienas bijusi dzirdama bērnu dobjā rūkšana.
[Šmits XV 1937 : 317–318]


Tēvam bijuši trīs dēli, viens par otru slinkāki. Viņi visi nogūlušies zem ķiršu koka un gulējuši. Bet viens no viņiem pamodās un teica: „Labi būtu, ja kāds plūktu ķiršus un mestu tos mutē.” Pamodās otrs un teica: „Vēl labāk būtu, ja ķirši paši kristu mutē.” Pamodās trešais un teica: „Brāļi, vai slinkums jums atļauj tik daudz runāt?”

Viņi visi apgūlās un guļ vēl šodien.



Mans brālītis

 

Mans brālīts karā kritis,
Bet naktīs es dzirdu – tas jāj
Uz balta, stalta zirga
Un durvju priekšā stāj.

Ar nosalušiem pirkstiem,
Tas logā dauza spēji,
Bet māte miegā atbild:
„Tie dēls, tik ziemas vēji!”

Es būtu gājis ielaist,
Bet kaķa acis gail
Pie pašām āra durvīm,
Un man tik ļoti bail.

Kad rītā prasu mātei,
Tā nogrimst it kā bēdās…
Lai augot liels, gan iešot
Es arī brāļa pēdās – – –
– – – – – – – – – – – – – – –
Mans brālīts karā kritis,
Bet naktīs es dzirdu – tas jāj
Uz balta, stalta zirga
Un durvju priekšā stāj… [Ziemeļnieks 1933 : 163]


Kad apsēdās uz soliņa, brālītis pamodās, un Bille iedeva viņam pirkstu paturēt. Brālītis, kad viņam rādīja pirkstu, ņēma pirkstu ciet, turēja mazajā rociņā un skatījās zilām, nopietnām acīm. Nu reiz Bille arī varēja. Brālītis turēja pirkstus siltā, siltā rociņā, skatījās uz Billi, un saule spīdēja. Tas bija tik labi un mīļi, ka gandrīz asaras kāpa acīs. [Belševica 1996 : 169]


JĒKABS. Mans mīļais sapņotājs, lai paliek sapņi.
Dievs manai ciltij lika izplesties
Un visas tautas segt ar savu ēnu, –
Viņš arī tavu krēslu augsti cels,
I tev ir lemts vēl kļūt par lielu ganu.

JĀZEPS. Es negribu kļūt gans, ne mūžu vadīt
Ar lopiem kopā piesmakušās kūtīs.
Man tīras rokas būs un baltas drēbes,
Es cietu māju celšu, sēšu kviešus,
Kā vīraks kūpēs mani tīrumi,
Kā kokļu stīgas līgos slaikie stiebri,
Kad pāri ies pār viņiem zemes vējš. –
Es brāļus barošu ar savu maizi. [Rainis 1981 : 17–18]




Ģederts Eliass Brāļa portrets.

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Brāļu kapi Rīgā ir izcilākais un lielākais Latvijas memoriālais ansamblis, kas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās (1915–1920) kritušajiem karavīriem. Brāļu kapos apbedīti aptuveni 2000 karavīru.
[Sagatavots pēc: http://www.rigaspieminekli.lv/]


Trīs brāļi

Viens no rīdzinieku un tūristu iecienītākajiem apskates objektiem Vecrīgā ir Trīs brāļi, kas atrodas Mazajā Pils ielā. Trīs brāļi ir trīs nami, kas atrodas cieši blakus (Mazā Pils iela 17, 19, 21) un, iespējams, tieši tāpēc ieguvuši šādu nosaukumu.

Vecākais no brāļiem (Nr. 17) ir celts ap 1490. gadu. Mājai ir kāpņveida zelmenis ar gotiskām nišām, portāla priekšā atrodas vertikāli novietoti soli ar akmens plāksnēm galos. Šīs plāksnes jeb piedurvju akmens stabi ir gandrīz vai vienīgais mājas rotājums. Šajā ēkā ir viena liela telpa ar augstiem koka griestiem, kur savulaik ritēja gan darbs, gan tirdzniecība, gan sadzīve. Tā ir vienīgā telpa, kas saglabājusies no 15. gs.

Nams Nr. 19 uzcelts 1646. gadā. Pie ieejas izveidots portāls ar uzrakstu: „Soli deo gloria!”. Ēkas fasādei ir holandiešu manierisma iezīmes. Atšķirībā no iepriekšējās ēkas virs halles atradās plaša zāle ar lieliem sīkrūšu logiem, dzīvojamās telpas izvietotas arī otrā stāvā pagalma pusē.

Ēka Nr. 21 savu tagadējo izskatu ieguvusi 17. gs. beigās. Celtnei ir barokāls liektas formas zelminis, katrā stāvā iekārtoti mazi dzīvokļi. Uzmanību piesaista maska virs ieejas, kas, pēc īpašnieku domām, var aizsargāt no ļauniem gariem.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



Animācijas filma Brālis un māsa (2008). Režisore Roze Stiebra. [http://www.pasakas.net/]


Dziesma Iedzer, brāli! Eduarda Veidenbauma vārdi, Jura Kulakova mūzika.

Dziesma Šurp, brāļi. Kārļa Skalbes vārdi, Alfrēda Kalniņa mūzika.


„Kalna Kaibēni”

Vecpiebalgas novada Kaudzīšos atrodas Brāļu Kaudzīšu (Reiņa un Matīsa) memoriālais muzejs „Kalna Kaibēni”. Muzejs dibināts 1929. gadā, un tas ir vecākais memoriālais muzejs Latvijā. „Kalna Kaibēnos” Kaudzītes uzrakstīja romānu „Mērnieku laiki” un gandrīz visas pārējās no savām apmēram pussimts grāmatām, izloloja daudzu sabiedrisko pasākumu ieceres un pirmajos 14 sava garā skolotāju darba mūža gados mācīja 1229 skolēnus.
[Sagatavots pēc: http://muzeji.lv/]

Brāļu draudzes

Hernhūtisms ir protestantisma novirziens, brāļu draudzes kustība, kas radās 18. gadsimta sākumā Hernhūtē, Saksijā. Brāļu draudzes locekļi sevi dēvēja par brāļiem un māsām, no tā arī radies kustības nosaukums. Kopš 1729. gada sākās hernhūtiešu mācību izplatīšana latviešu zemniekiem. Lai gan laika posmā no 1743. līdz 1770. gadam brāļu draudžu darbība bija oficiāli aizliegta. 19. gadsimta vidū brāļu draudzes rosināja latviešu pirmo tautisko atmodu.

Brāļi latviešu kultūrā

Slavenākie brāļi latviešu kultūrā ir rakstnieki Reinis (1839–1920) un Matīss (1848–1926) Kaudzītes, tautas atmodas darbinieki Benedikts (1869–1947), Kazimirs (1875–1919) un Antons (1881–1918) Skrindas, dvīņu brāļi kordiriģenti Imants (1921–2011) un Gido (dz. 1921–2017) Kokari, komponists Imants Kalniņš (dz. 1941) un rakstnieks Viks (īstajā vārdā Viktors Kalniņš, dz. 1939).