Tradicionālā transkripcija
[bit:e]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[bitːĕ]
[b] – balsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
[e] – īsais, šaurais patskanis
Divzilbju vārds.
bit– – sakne, vārda celms
-e – galotne
biš+ābol-iņ-š
biš+aug-i
biš+kok-s
biš+krēsl+iņ-i
biš+māj-a
biš+māt-e
biš+saim-niec-īb-a
biš+tēv-iņ-š
biš-u+vilk-i
griez-ēj+bit-es
parazīt+bit-es
pūk+bit-es
slaid+bit-es
smilš+bit-es
biš+kop+is, biš+kop+e
biš+kop+īb-a
biš+veid+īg-ie
bite – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija
|
|
vsk. | dsk. |
|
N. |
bit-e | bit-es |
|
Ģ. |
bit-es | biš-u |
|
D. |
bit-ei | bit-ēm |
|
A. |
bit-i | bit-es |
|
I. |
ar bit-i | ar bit-ēm |
|
L. |
bit-ē | bit-ēs |
|
V. |
bit-e! | bit-es! |
N. Pēteris Bite – D. Pēterim Bitem
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Bites, nektāru meklēdamas, lidinājās no zieda uz ziedu.
2) izteicēja daļa – Čaklākās ziedu apputekšņotājas ir bites.
3) galvenais loceklis – Zem krekla piedurknes pēkšņi kaut kas iedzēla. Bite!
4) papildinātājs – Biškopji apdūmo bites, lai tās mazāk dzeltu.
5) apzīmētājs – Bites dzēliens bija sāpīgs.
bišu drava, bites dzelonis, bišu inde, bišu mājas bite, medus bite, zemes bite
bite, -es, dsk. ģen. -šu, s.
Bišveidīgo kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
Un tagad te bišu stropa tuvumā nav redzama neviena dzīva dvēsele.
Darba bite – bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
Bišu peri – bites olas, cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
Bišu māte – bišu saimes loceklis, kas dēj olas.
Bišu maize – bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
Zemes bite – kamene.
Bišu koks – koks, kurā ir bišu dore.
Visi baidās traucēt bites viņu steidzīgajā darbā un dabūt kādu dzēlienu. Birznieks–Upītis 6, 392.
Bumbierē dūc bites, kurām laikam grūti pat vakarā atstāt tādu salduma bagātību. Zigmonte 2, 191.
sal. Septembra otrajā pusē bites pārtrauc savu aktīvo darbību un pāriet pusmiega stāvoklī. Dabas kalendārs 64, 88.
.. viņa [Anša] domas pastāvīgi grozījās ap to [vērdiņu] kā zeltkājainas bites ap asins sarkanu ziedu. Skalbe 1, 69.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
bite – bite; bišu strops – kūzuls; aviļs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
bite, dsk. ģen. -šu (retāk bitu), demin. bitĩte.
1. senâk nùo bit¡m ne·viênc ne·kà nezinãja – kâdìm kùngìm tik bi; v¥lâk sàimi¡ki a sâka turêt bites tâduôs apaļuôs bluķuôs. / vài dìenĩ, cik labas bites – divpacmit màcĩni m¥dus! / ĩsti dravni¡ki nùo bitu dziêsmãm a zìn, ka bites spìetuôs. / viņas [zīlītes] a nàu labas bit¡m, iêt pie strùopìm, knubinãjas ùn knabinãjas, tràuc¡ sàimi. daxba bites – medus nesējas, vaska ražotājas un citu bišu saimes darbu veicējas.
2. dsk. Šo kukaiņu saime, kas dzīvo vienā stropā. divas gabalas bites spìetuõja.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 173]
●
bits – bić. Bite. skrƒn bić nu skaṕeîša pùļќìm i pùļќìm. bišu mùoÖä – bišu daudz jāstaigā.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 179]
●
bite – 1. kâ bite (demin. bitîte) – saka par čaklu, rosīgu, kustīgu, arī veiklu cilvēku: stroàdìks koâ bite. [labību blāķī liekot] skrìenàm àr to*m kùopiņ*m koâ bites. viņa ìr tik stroàdìga, iêt koâ bitîte càuru dìenu. vìņš toâ visu izùokstùo koâ bite, izùošker¥.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001: 20]
bite – mednese poēt.
Augu aizsardzībā – violetā koksnes bite, lapgriezējas bites, bišu skudrulītis.
Lauksaimniecībā – mājas bite, bišu audzētava, bišu inde, bišu kaitēkļi, bišu lidojuma virzīšana, bišu līme, bišu māšu pieniņš, bišu mātes krātiņš, bišu saime, bišu slimības, bišu stimulēšana, bišu vasks, darba bišu peru pieniņš.
Arheoloģijā – bišu koks.
Ornitoloģijā – bišu kukaiņdzenis.
Entomoloģijā – bezdzeloņbites, griezējbites, Indonēzijas sveķu bite, īsmēles bites, medusbišu dzimta, pūkbites, slaidbites, smilšbites, parazītbites, bišuvilki.
Uzvārdi – Bite; Bitītis, Bitīte; Bitiņš, Bitiņa; Bitenieks, Biteniece; Bitnieks, Bitniece; Bišenieks, Bišeniece; Bištēviņš, Bištēviņa; Bišutēviņš, Bišutēviņa; Ezerbite; Melbite; Dižbite.
Vietvārdi – Bite, zemniekmāja; Bites, zemniekmāja; Bites kalva, pļava; Bites mežs; Bites muiža; Bites sils; Bitesšķēpi, zemniekmāja; Bišudārzs, pļava; Bišudruvas purvs; Bišu elksnis, mežs; Bišu ezers; Bišu kalniņš; Bišu kalns; Bišuleja, pļava; Bišu līkums, pļava; Bišumuiža, Rīgas mikrorajons; Bišu padambe, pļava; Bišu pils, pilskalns; Bišu purviņš; Bišu purvs; Bišu pora [-uo-], pļava; Bišu pusmuiža; Bišusils, zemniekmāja; Bišu valks, pļava; Bišbogs [–uo–], pļava; Biškalns; Biškrūmi, mežs; Bišleja, pļava; Bišpriedes, mežs; Bišsmalce, mežs; Bištēviņi, zemniekmāja; Bišenieks, pļava; Bitmetis, zemniekmāja; Bitaiši, zemniekmāja; Bitāni, zemniekmāja; Biteļi, zemniekmāja; Bitene, pļava; Bitēni, zemniekmāja; Bitēns, zemniekmāja; Bitenīca, mežs; Bitenieki, zemniekmāja; Bitenieku purvs; Bitinieki, zemniekmāja; Bitnieks, zemniekmāja; Bitina līcis; Bitiškas, lauks; Bitišķi, zemniekmāja; Bitītes, zemniekmāja; Bituļi, zemniekmāja.
bite; mantots vārds.
Lš. bìtė, pr. bitte, kr. пчелá (skr. бчела, ssl. bъčela, bьčela < *bhi-k-el-), bkr. пчaлá, ukr. бджолá, apv. пчеля, bulg. пчелá, č. včela, p. pszczoła, sav. bini, bīa, v. Biene, a-s. bīo, a. bee. Pamatā ide. *bhei– : *bhƒ(- ‘bite’ ar pied. –t– (citās valodās –k-, –n-)). Ide. *bhit– > b. bit-, no kā la. bite. Nosaukuma pamatā laikam ir ide. *bhei– ‘sist, durt’, no kā arī la. bīdīt. Sal. āriešu *bitī ‘nāvētāja, dūrēja’, no kā Bitiae – Plīnija minētās Skitijas sievietes, kas nonāvē ar skatienu. Tās pašas cilmes ir ssk. bīldr (< bhei-tlo-) ‘bultas smaile’. Tātad bite sākotnēji ir ‘dūrēja’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 129]
angļu – bee
baltkrievu – пчaла
čigānu – birlin
franču – abeille
grieķu – μέλισσα
igauņu – mesilane
krievu – пчела
latīņu – apis
lībiešu – ni’gli
lietuviešu – bitė
poļu – pszczoła
somu – mehiläinen
ukraiņu – бджола
vācu – die Biene
zviedru – bin
Bitei salds medus. [LTS 1602 3775]
Bišu naredzējs, mads naēssi. [LTS 966 438]
Maza bitīte sanes daudz medu. [LTS 1242 3404]
Bitei ir dzelons, tomēr viņa nes medu. [LTS 556 7329]
Kāda bitēm māte, tāda bišu saime. [LTS 556 10231]
Lidojošai bitei ceļ zelta tiltu. [LTS 556 11378]
Moza bite, bet lielam gudrumam cylvāku izmōca. [LTS 970 527]
Kāda bite, tāds medus. [LTS 1805 8153]
Bites ir mazas, bet visas vienprātīgi strādājot veic lielus darbus. [LTS 556 9841]
Neviena bite nevaimanā, kad vāc medu. [LTS 556 9837]
Bites nevaimanā – viņas dzied savu darbu darīdamas. [LTS 1805 1180]
Strodeigs kai bite. [LTS 1945 1783]
Strādā bites čaklumā. [LTS 67 2880]
Kur bites, tur medus. [LTS 527 32134]
Kas bēdas par bitēm, kad tik ir medus. [LTS 1651 6499]
Štunts par bitēm, kad tik medus. [LTS 1802 1982]
Zagtas bites neizdodas. [LTS 997 6799]
Bites neesot pie vārda jāpiemin, bet jāsauc par sētmaliešiem, maziem vai saldiem putniņiem.
Lai bites labi izdotos, tad viņas jāsauc par putniņiem, ne par bitēm.
Ja grib, lai bites labi izdodas, tad Māras rītā priekš saules svešā kūtī jānocērp aitu pieres.
Ja pa bitēm sāk strīdēties, tad viņas izput.
Bitēm vislabāk taisīja dravu vecos ozolos, priedēs un liepās.
Ja bišu stropu ejas pirmā maijā apsmērē ar kazu pienu, tad viņas drīzi spieto.
Bišu spiets maijā ir līdzīgs siena vezumam, bet jūnijā nav pūliņu vērts.
Kad tirgū, savam ienaidniekam neredzot, nomaucot viņa zirga apaušus un uzmaucot atkal otrādi, tad paša bites izdodoties labi, bet viņa bitēm klājoties slikti.
Spalvainam cilvēkam bites izdodas.
Ja dravinieks gribēja, lai kaimiņa buņģos, ķozuļos jeb pulceņos kokos uzvilktos stropos neietu šā bites, tad vajadzēja pie tā koka saknes iedurt adatu bez acs. Tas nu bija jāizdara ar cimdiem un slepeni, lai otrs to neredzētu.
Ja bites taisās iet prom (spietot), tad vajaga vakarā noklausīties, ko bites runā. Ja viena māte saka: „Prom, prom!” un otra: „Palikt, palikt!”, tad bites nākošās dienās spietos.
Kad bites nestāv stropā, tad jāpaņem dzīva varde un ar to strops jāizsmērē un atkal jāpalaiž vaļā.
Bišu dārzā nedrīkst bārties, nedz arī tur ieiet basām kājām.
Bites naida negribot, ja pār medu kāds sabaroties, tad tam viņas izputot.
Bičoļiem (bišu brāļi) jādala medus ļoti taisnīgi, jo citādi bites nepadodas.
Ja bites spieto jaunā mēnesī, tad tās ir strādīgas, ja vecā mēnesī, tad slinkas.
Bites neiet pie sarkanā āboliņa medus sūkt tādēļ, ka Dievs tām to aizliedzis. Pie sarkana āboliņa viņas gājušas svētdienā un sūdzējušās Dievam, ka darba dienās bieži lietus līstot, kāpēc tām jāstrādājot svētdienā.
Kad bites labā laikā paliek stropos jeb nelaižas tālu projām, tad būs lietus.
Ja bites ar bariem laižas atpakaļ pie saviem tropiem, būs lietus.
Ja bites agri iet gulēt, tad būs lietus.
Priekš sausa laika bites paliek niknākas un biežāki dzeļ.
Bites sēd čupiņās uz tropa sienām uz karstu laiku.
Ja bites augstu lido, būs labs laiks.
Kad bite iekož, vajag kodumu sarīvēt ar sīpolu.
Kad bišu īpašnieks miris, tad bites iznīkst.
Bite, bite, māsa, māsa,
Tās nerieba bāliņam:
Bite druvas nesliedēja,
Māsa zemes nedalīja. [LD 3773-0]
Laba man sīva bite,
Laba bārga līgaviņa:
Sīva bite medu nesa,
Bārga sieva dzīvi kopa. [LD 21759-0]
Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu:
Saule sienu kaltēdama,
Bite ziedus lasīdama. [LD 28657-0]
Palaid, bite, palaid, bite,
Kamenīti ābolā;
Palaidiet, sveši ļaudis,
Jel māmiņas apraudzīt. [LD 26463-0]
Bite šuva, bite vēra,
Ko darīja kamenīte?
Māte meta, māte auda,
Ko darīja vedekliņa? [LD 7324-0]]
Sila bite, meitu māte,
Tās launaga negulēja;
Sila bite ziedus nesa,
Meitu māte pūru dara. [LD 1991-6]
Bišu māte, bišu māte,
Nāc manā dārziņā,
Manā rožu dārziņā
Mīksti rožu spilventiņi. [LD 30274-0]
Dravenieka dēliņam
Bišu spārnu cepurīte,
Bišu spārnu cepurīte,
Vasku cimdi rociņā. [LD 30302-0]
Ne pie viena es neiešu,
Kā pie bišu dravenieka:
Dravenieka līgaviņa
Siekiem krāja sudrabiņu. [LD 10349-0]
Pie zvejnieka es negāju,
Ne pie bišu dravenieka:
Slīkst laiviņa, lūzt draviņa,
Nav man maizes devējiņa. [LD 9741-2]
Latviešu folklorā bite imbolizē čaklumu un strādīgumu. Pasaulē bites daudzviet ir nemirstības un atdzimšanas, čakluma simbols. Bite ir vairāku grieķu, romiešu un indiešu dievu, arī Kupidona un Kāmas simbols. Medu simboliski uzskata par par dievu barību, tāpēc tas simbolizē nemirstību, atdzimšanu un auglību. Kristietībā bišu māte simbolizē Jaunavu Mariju.
Laumu dabas parks
Laumu dabas parkā ir iespēja atpūsties dažādās pastaigu un izziņu takās. Viena no tām ir bišu taka, kas ļauj iepazīties ar brīnumainiem un pārsteidzošiem noslēpumiem bišu saimes dzīvē. Vai zinājāt, ka bites dzīve ir kā karjera, kuras veidošana jāsāk no pašiem pamatiem, apgūstot gan apkopēja, gan friziera, gan sarga darbu, gan arī dažādus citus pienākumus? Šī mikropasaule slēpj pat pasaules rekordus un brīnumus.
Vasaras siltajās dienās katram bišu takas apmeklētājam ir iespēja ietērpties speciālos aizsargtērpos un pieredzējuša bitenieka vadībā iepazīties ar dzīvas bišu saimes smaržu, darbošanos un kļūt par krusttēvu vai krustmāti tikko dzimušai bitītei.
[Sagatavots pēc: http://www.laumas.lv]
Bišu dore Brīvdabas muzejā
Ap divi simti gadus veca priede, kurā mājojušas bites, kādā vētras naktī 1939. gadā nolauzta. Gabals ar bišu dori izzāģēts un pārvests uz Brīvdabas muzeju.
Senos laikos dravnieki, lai uzmeklētu mežu kokos bišu ligzdas, pievērsa uzmanību meža dzīvnieku paradumiem. „Kad uzkritis pirmais sniegs, bitenieks sekojis pa caunas pēdām. Dažus desmitus soļu no koka, kurā mājo bites, cauna mēdz uzskriet blakus augošā kokā un tad lēkt no zara uz zaru līdz bišu ligzdai. Ja zem kāda koka ierauga no tiem notraustas miziņas, skaidiņas – tas nozīmē, ka cauna jau strādā [..] Arī vāvere, kas labprāt uzturas bišu tuvumā, var būt par ceļa rādītāju – pie koka nomesti rieksti vai zīles, ja tuvumā nav lazdu vai ozolu, rāda, ka te mīt vāvere, un ir ļoti iespējams, ka kokā mājo arī bites,” – no etnogrāfa Z. Ligera vērojumiem 1930. gadā.
Kad cilvēki sāka augošos kokos izcirst „dores” – mājokļus bitēm, tos vajadzēja pasargāt no nelūgtiem viesiem. Visbīstamākais medus zaglis bija lācis. Kokā ap bišu dori sadzina asus dzelzs āķus vai virs bišu mājokļa iekāra smagu bluķi – jo sparīgāk lācis to grūda sānis, jo sāpīgākus belzienus saņēma.
[Sagatavots pēc: Virtuālais Muzejs : http://virmus.ri.lv/]
Biškopības vēstures muzejs
Latvijas Biškopības vēstures muzejs atrodas Vecbebros, Kokneses novadā. Ekspozīcija sniedz informāciju par bišu saimes dzīvi, bišu barības bāzi, biškopības produktiem un to nozīmi.
[Sagatavots pēc: http://www.vecbebri.lv/]