Tradicionālā transkripcija

[bìespiẽns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[bi͜espi͜ens]


[b] – balsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[s] –  nebalsīgais troksnenis

[p] – nebalsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[n] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

Ortogrammas – z, ns.



biez-sakne

pien-sakne

-sgalotne

biezpien- – vārda celms




biez-pien+maiz-e

biez-pien+maiz-īt-e




biezpienspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

Vienskaitlinieks.aaaa

 

vsk. dsk.

N.

biezpien-s

Ģ.

biezpien-a

D.

biezpien-am

A.

biezpien-u

I.

ar biezpien-u

L.

biezpien-ā

V.

biezpien!

aaaa


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsBiezpiens ir piena ēdiens.

2) izteicēja daļa – Vērtīgs piena ēdiens ir biezpiens.

3) galvenais loceklisGardais biezpiens.

4) apzīmētājs Biezpiena cepumi ir ļoti garšīgi.

5) papildinātājs – Lai pagatavotu garšīgu biezpienu, jāizmanto kvalitatīvs piens.

6) vietas apstāklisBiezpienā ir daudz augošam organismam nepieciešamu vielu.



biezpiena austiņas, biezpiena bumbiņas, biezpiena cena, biezpiena cepumi, biezpiena ciba, biezpiena čipsi, biezpiena deserts, biezpiena ēdieni, biezpiena gardumi, biezpiena gatavošana, biezpiena kēkss, biezpiena klimpas, biezpiena krēms, biezpiena kūka, biezpiena ķīselis, biezpiena masa, biezpiena mīkla, biezpiena pankūkas, biezpiena pīrāgs, biezpiena plācenīši, biezpiena plātsmaize, biezpiena produkti, biezpiena radziņi, biezpiena rausis, biezpiena ražošana, biezpiena receptes, biezpiena sacepums, biezpiena sieriņš, biezpiena siers, biezpiena sūkalas, biezpiena štrūdele, biezpiena torte, biezpiena uzturvērtība, biezpiena vafeles, biezpiena virtuļi, biezpiena žagariņi

 

biezpiens ar cukuru, biezpiens ar ievārījumu, biezpiens ar krējumu, biezpiens ar rozīnēm, biezpiens ar sviestu

 

lauku biezpiens, pilnpiena biezpiens, vājpiena biezpiens

 

ciets biezpiens, garšīgs biezpiens, graudainais biezpiens, liess biezpiens, mīksts biezpiens, rūgts biezpiens, salds biezpiens, sāļš biezpiens, sauss biezpiens, skābs biezpiens, svaigs biezpiens, trekns biezpiens, vecs biezpiens, veselīgs biezpiens

 

cept biezpienu, cepts biezpiens, ēst biezpienu, ražot biezpienu, taisīt biezpienu



biezpiens

Piena produkts, ko iegūst, karstumā sarecinot rūgušpienu un atdalot no tā sūkalas.

Pilnpiena biezpiens, vājpiena biezpiens.

[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 170]

biezpiens

Pārtikas produkts, ko iegūst, saraudzētu pienu paaugstinātā temperatūrā sarecinot un atdalot no sūkalām.

Pilnpiena, vājpiena biezpiens. Pielikt biezpienam krējumu. Pīrādziņi ar biezpienu.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]


biezpiens, parasti vsk.

Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.

Pilnpiena biezpiens. Vājpiena biezpiens. Biezpiens ar krējumu. Salds biezpiens.

Biezpienu iegūst, uzkarsējot rūgušpienu līdz 40° un pēc tam notecinot suliņas. Mājturība 151.

Biezpiens un siers ir ļoti labi bioloģiski vērtīgu olbaltumvielu, kalcija un fosfora avoti. Skulme 2, 23.

Rītos viņa .. ielika ganam biezpienu cibiņā un izvadīja govis. Sakse 2, 68.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


bìezpiẽns
dicke, gekäste Milch, Quark.
[Sagatavots pēc: ME I : 306]


biezpiens subst., parasti vsk. bīzapīns; sipisnīks apv.; biezpiena sieriņš – bīzapīna sīreņš  

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


biêzešpiẽns, arī biêspiẽnc. biêzešpiẽns bi tik sâlic, nevare st ·nemaz. saroroûʒe u saside piẽn. tad iêle tâda pašķidra kulite, laî patȩkas. tad ņẽm samîci, piêlik sâl, u tas i biêspiẽnc. [Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine I 2000 : 84–85]

 

b′ìzàisp′nc*, arī b′ìsp′nc, jaun. p′nc saryûkst v′înâ gobolâ. tùlàik l′ìk p′ìna pûdu kostâ iûd′in′iê. ryûgušàis p′nc sab′ìz′èi, sułys pal′ìk kuô t′èirs iûd′ìņc′. nùsỳuc łynu lupotâ i l′ìk b′ļùdâ nùsỳuktù p′ìnu, tuô iz′ît b′ìzàisp′nc. /b′ìsp′ìna nagrib n′i·v′înc mỳsu sàtâ iês′t′. [Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 176]

*Augšzemnieku dialektā sakritusi stieptā un krītošā intonācija.

bìezàispiẽnc, retāk bìespiẽnc. vakarã bi sàusi kapeļi, citrez bìezàispiẽnc klâ, citrez siķe, sviêkstu jau maz redzẽja. bìezuõpiẽnu likuši màizèi virsũ a ķiminìm samasîtu. [Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 168]

 

buõrks, -ga, -gàm, -gu.; niev. Biezpiens. bìezuõpiẽnu jàu bi ìesàukuši pa buõrgu. [Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 196]


biezpiens – baltpiens, biezais piens, borags, kupīņas, kupināts piens, kupuša piens, lecināts piens, sildīts piens, tārags


Piensaimniecībābiezpiens.

 

Pārtikābiezpiens, pilnpiena biezpiens, vājpiena biezpiens.


biezpiens < biezs piens


angļu – curds; cottage cheese

baltkrievu – тварог

franču – fromage blanc

igauņu – kodujuust

krievu – творог

latīņu – cotagium caseus

lietuviešu – varškė

lībiešu – kuppõnsēmḑa

poļu – twaróg

somu – rahka; maitorahka; raejuusto

spāņu – requesón

ukraiņu – домашній сир; тва́рог

vācu – der Quark; der Käsekuchen

zviedru – kvarg



Biezpiens jāsilda, kad gaisā mazi mākonīši kā ziediņi, tad biezpiens labi izdodas.

 

Ja biezpienu silda un sildot pa podu maisa, tad vilna vairāk tiek.

 

Biezpiens jāsilda jaunā mēnesī, tad viņš nepelot.

 

Biezpienu nekad nedod no mājas projām, ja neuzmet sāli virsū.

 

Biezpienu nedrīkst mīcīt bez saules sestdienas vakaros, jo tad nāk mieloties bez vārda mirušie bērni.

 

Nevajaga biezpienu uz plīts cepināt, tad govij pupi sprēgājot.

 

Ja, biezpienu kupinot, suliņas neatdalās, vajag naglu katlā iemest. Tā duras skauģim sirdī, un govīm nekāda vaina nenotiek.

 

Kad aiznes uz tīrumu strādniekiem biezpiena bļodiņu, tad, lai nelēktu tur iekšā mušas, sienāži un citi kukaiņi, iesprauž biezpiena vidū maizes garozu par sargu.

 

Biezpiens izvelk tūkši, ka viņu piesien pie tūkša (uzpampuma).

 

Biezpiens der pret dažādām kaitēm un augoņiem.

 

Ja, biezpienu sildot, tas grimst dibenā, tad laba miežu sēja.

 

Kad biezpiens sildot grimst dibenā, tad ir sējas laiks.

 

Kad biezpienu grib sildīt, tad katls jāmazgā no apakšas uz augšu; tad piens ceļas labi virsū.

 

Kad biezpiens sildot neceļas virsū un ja domā, ka kāds burvis govis nobūris, tad tā kāstaviņa, caur kuru burvis kāsis pienu, jāizmazgā un samazgas dod govīm dzert, tad arī piens celsies.

 

Kad biezpiens sildot neceļas virsū un ja domā, ka kāds burvis pienu nobūris, tad no tādām trijām vietām, kur tas cilvēks gājis pāri, jāgrābj pa trīs reizes zemi, kura jāiemet ūdenī un jādod govīm dzert.


Siera, siera, bieza piena,
Šķīsta piena nedodiet,
Šķīsta piena nedodiet,
Tas klaudzēja vēderā. [LD 32803-1]

Siera, siera, bieza piena,
Šķīsta piena nedodiet,
Tas klaudzēja vēderā,
Jāņa nakti līgojot. [LD 32803-0]

Siera, siera, bieza piena,
Jēla piena nedodiet,
Jēla piena nedodiet,
Tas klaudzēja vēderā. [LD  32803-1]


Vārna redzējusi sētā, ka bērns nolaiza maizes riecienam biezpienu, bet maizi nemaz nekož. Māte rājusies: „Tu esi kārs, kārs, kod maizi arī klāt!” „Kārs, kārs! kārs, kārs!” vārna ķērkusi pakaļ un aizlaidusies rāceņu laukā, kur neviļot satikusi balodi.

Balodis tā kā vakar bij apgājis apsētu miežu lauku un brīnum pielasījies; bet šodien rāceņu laukā nemaz nevedies, tādēļ iesaucies dusmīgi: „Kas, velns, tā par sēklu! Ko arājs sēj, to var dabūt, bet šo sēklu, ko arājs nav sējis, izmeklējies cauru dienu, muļķis palikdams – nav un nav; skaidri acis izspulgo te skatīdamies!” Bet vārna atteikusi: „Tu esi kārs, kārs! Kas tevi, jēlknābi, nepazīst: no tā gribi pārtikt, ko arājs izsējis. Tā tu lielies: puspūr pauts piedēj, puspūr pauts piedēj! un, ja apskatās: vairāk nav kā divi.” [Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/]



Biezpiens ar krējumu

 

redzi kā dzīvo biezpiens ar krējumu

putu čemuri ceļas un plok

aizbāz muti ar pabiezu sējumu

guli pa vidu un neesi skops

 

jūti kā zemajās debesīs maldās

piena kunkuļos bezkaunīgs skats

mūsu ļipas glāstīs vēl saldāk

analfabētiski nospeķots lats [Vērdiņš 2004 : 62]

 

 

Es un dāma

 

Viņai kurpītes brūnas

Ar gumijas pazolēm baltām kā biezpiens.

Pie blakus galda kāds lielās,

Bet man visviens.

 

Ak, nu es zinu, šī dāma no 6 – 7

Strādā kā manekēns logā.

Vai viņa gaida tik vēlā stundā

Savu mīļāko krogā? [Čaks 1991 : 198]


Baumaniete atsviedās no loga. Saulīte viņām sejās bij nodzisusi, pelēkdzeltēnas, baltām acīm vērās viena otrā.

– Pus podu… Vai es jums labi neteicu: Uzlieciet uz tasītes, uzlieciet uz tasītes! Ko nu!… Uzsmērējiet, uzsmērējiet biezāk, jaunais Brīviņa kungs!… Pricim, tam biezpienu ar staku cibiņā, sviestu lai aprij tāds Ošu Annas brūtgāns!

Bitiene atgrūda podu visam galdam pāri. [Upīts 1945 : 595]

 

Pusdienās bija putra ar ziediņiem, kā Jancis sauca rūgušpiena gabaliņus; tad – maize, biezpiens un pašu ceptie kartupeļi, kas tiešām bija visgardākie.

Naigi pusdienas noturējuši, puisēni stājās atkal savā vagā, bet, kamēr tika galā, bija jau launaga laiks. Mammai atlika vēl vesela vaga. [Valdis 1983 : 117–118]

 

Noskūpstījusi savu lolojumu, māte nogriezās uz loga pusi.

– Ardievu, mam! – Jancis arī noteica un uzlika cepuri galvā, bet papus paņēma kulīti, kurā atradās maizes kukulītis, bļodiņa ar sviestu un biezpienu, šķiņķa gabaliņš, neliels cukura grauds un tējas šķipsniņa – Janča uzturs veselai nedēļai. Atvadījies no sievas, dārznieks līdz ar dēlu devās ceļā.

Tā Jancis spēra pirmo soli jaunā, nezināmā dzīvē. Nez kāda viņa būs? [Valdis 1983 : 192]

 

Līdzdotā pauniņā bija krējuma burka, sviesta pikucis, biezpiens un āboli. Vēl dažas olas pa virsu. Ko gan vairāk lai Bille ar savu vārgšanu būtu sapelnījusi? Pieturā Billei piesitās Jaundruvu Aina ar krietni lielāku paunu, un autobusā viņas sēdēja blakus. Ainas pauna smaržoja tā, ka Billei pakrūte smeldza no kāruma. [Belševica 1983 : 82]

 

Pievakarē Vecrulīša sāka likt Billes mugursomā šo to no lauku labumiem. Gabalu sālīta speķa, jo ar žāvēšanu Lejasruļos nekrāmējās, burciņu krējuma, piku biezpiena un pat drusciņ melni spīdīgā staka. Agrāk Billei grūstās kaņepes nepatika, bet tagad īso mirklīti, kamēr tās, sviestpapīrā ievīstītas, pazuda somā, uzsmaržoja tik gardi, ka ak…

– Kartupeļus nevar, smagi, – Vecrulīša sprieda. – Ko vēl? Dažas olas. Vistas pa ziemu diez ko nedēj. Zini nu, ko dot, ko nedot. Tak uz muguras būs jānes tos trīsdesmit kilometrus. [Belševica 1999 : 107]

 

Cik groziņā bulduriņa sakņu, onkulītis pat nepaskatās. To jau arī varēja gaidīt. Iesviež groziņu ratos, izceļ aizvākoto, mazo skābputras toverīti, ko parasti ņem līdzi uz tālajām pļavām, tīrā drāniņā ietītu pusklaipu maizes, sviesta cibu un biezpiena bļodiņu.

– Ieturēsimies nu!

Tikai tagad meitenes pa īstam jūt, cik izsalkušas – bez brokastīm taču izbraukts! – un klupšus uzklūp maizei. Onkulītim pat jāaizrāda, lai nekampj tik lielus kumosus, ka ne sakost. [Belševica 1996 : 190]



Unikālais produkts – biezpiens!

Kaut arī ražotnē pie piena vannas nestrādāju, bet, būdama pārtikas tehnoloģe, ar īpašām domām un jūtām vērtēju un lietoju piena produktus. Kā var negaršot biezpiens! Kā ābeļziedi, kā ievziedi, kā čaugans sniegs, kā devītā viļņa baltās krēpes… Varētu atrast arī citus salīdzinājumus.

Zinu, ka senatnē biezpienu ēda citādi nekā to darām mēs: iedrupināja saldā pienā, piebēra pie karstas putraimu putras, ēda arī ceptu ar vai bez sīpoliem, reizēm pārlēja ar karstiem taukiem, piemaisīja pie ceptiem kartupeļiem, saberztu ar sīpollokiem, lika uz rupjmaizes.

Manai ģimenei biezpiens ir ikdienas ēdiens: samaisīts ar kefīru, jogurtu, krējumu, ar ievārījumu, medu, ielikts pankūkās. Un tas ir arī svētku ēdiens: biezpienmaize, kūciņas, torte, un tās nav treknas.

Atgriežoties mājās no ārzemēm, pirmais produkts, kuru man ļoti kārojas, ir biezpiens.

Biezpienu esmu izmantojusi arī kā tautas medicīnas līdzekli: ja ir klepus, tas silts plānā kārtiņā jāuzklāj uz krūtīm un jātur apmēram pusstundu.

Par prasmi atdalīt piena olbaltuma daļu jau piensaimniecības senākajā posmā liecina māla kāstuvju atradumi Latvijas teritorijā no 1. g. t. p. m. ē. Kāstuvēs notecināja stipri sarūgušu pienu. Tā iegūtā olbaltuma masa samērā maz atšķīrās no rūgušpiena, tā bija tikai biezāka. Rakstītos avotos biezpiens Latvijā pirmo reizi datēts 16. gs. beigu dokumentos ar latīņu valodas apzīmējumu coagula lactis (iebiezināts piens). 17. gs. G. Manceļa vārdnīcā biezpiens minēts ar senu latvisko nosaukumu kupināts piens. Jaunākā laikā pārsvarā lietotie apzīmējumi biezpiens, baltais piens izrietēja no produkta ārējām īpašībām – biezās konsistences un krāsas.

Par biezpiena ēšanu K. Lepeviča lauksaimniecības sacerējumā 1852. gadā rakstīts: „Kupināts piens ir vasaras laikā ļoti veselīgs un smeķīgs ēdiens.” Kad saimniecībās sāka lietot piena separatorus, radās lielāki vājpiena rūgušpiena pārpalikumi, kurus varēja izlietot biezpiena gatavošanai. Līdz ar to palielinājās biezpiena produkcija un tā lietošana uzturā. 20. gs. no zemnieku saimniecībām pilsētu tuvumā biezpienu regulāri veda arī uz tirgu, kur bija labākas pārdošanas iespējas.

Latvijas lielākajā daļā rūgušpienu biezpienam sildīja katlā uz lēnas uguns. Latgalē, kur bija pieņemts gatavot ēdienu krāsnī, podu ar rūgušpienu iestūma krāsnī, kad tā bija jau nedaudz padzisusi. Pēc sildīšanas biezpienu notecināja, pakarot maisiņā, izberot uz sieta vai uz kāstuvē ieklātas drānas. Pēc tam biezpienu ar rokām samīcīja, pieberot pēc vajadzības sāli. Krājumam paredzēto cieši iestampāja spainītī, virsū uzlēja kausēta sviesta kārtiņu, ko pārsedza ar tīru drāniņu, noslogoja un pāri pārlēja sālsūdeni. Tā sagatavotu biezpienu vēsā vietā varēja glabāt vairākus mēnešus.

Biezpiens – sens un nozīmīgs uzturlīdzeklis – likts galdā visās svarīgākajās svinamajās dienās. Tā rituālā loma galvenokārt bija saistīta ar lopiem – biezpienam piešķirta piena lopu ražību veicinoša nozīme. Lielākajos mūža godos – kāzās – līgava, ejot uz kūti pēc pūra lopiem, nesa rokās trauku ar biezpienu un sviestu. Biezpienu lika kāzu galdā, deva Lieldienu brokastīs, Ziemassvētkos, talku mielastā.

Parasti biezpienu ēda, to sajaucot ar sarūgušu vai saldu pienu, jaunākā laikā – ar krējumu. Ēda arī, samīcītu ar sviestu. Klāt lika sāli, ķimenes vai lokus. Iecienīta bija biezpiena ēšana, samaisot to ar sagrūstām kaņepēm vai kaņepju miltiem. Šādu masu savēla apaļās pikās dūres lielumā vai lika uz maizes, šķidrāku ēda pie kartupeļiem.

Biezpienu pievienoja dažādiem ēdieniem. To iedrupināja saldā pienā, lika pie piena putraimu vai miltu plānās putras, pie miežu vai kartupeļu biezputras. Daudzveidīgi biezpienu lietoja cepšanai. Godu mielastam tika cepti plāceņi ar biezpiena virsu. Izkuļot pirmos rudzus, cepa jaunrudzu karašu ar biezpienu.

Ikdienas ēdienkartē biezpiens var pārliecinoši konkurēt ar citiem olbaltumvielu avotiem, piemēram, gaļu. Biezpiena olbaltumvielas pilnībā tiek izmantotas cilvēka organismā, tāpēc tas ir neaizstājams produkts kā veselu, tā slimu cilvēku uzturā. [Sagatavots pēc: Bogdanova 2012 : http://www.sieviesuklubs.lv/veseliba/unikalais-produkts-biezpiens-32761/]


Latviešu valodā biezpienam ir daudz dažādu nosaukumu.

Vairāki biezpiena nosaukumi ietver norādi uz darbību, ko veic, gatavojot produktu, kā arī uz kādu produkta pazīmi – atkūpināts piens, atsildīts piens, sildēt(ai)s piens, balt(ai)s piens. Biezpiena nosaukums baltais piens un tā varianti sastopami galvenokārt Vidzemes austrumos, kā arī dažviet Sēlijā.

Nosaukums biezpiens un tā varianti ir plaši sastopami Zemgale, Vidzemē, Sēlijā, arī lielā daļā Kurzemes un Latgales.

Vairākās Vidzemes un Latgales izloksnēs vārds biezpiens ir jaunāks produkta apzīmējums, kas ienācis literārās valodas ietekmē. Līdzīgi arī Kurzemē,.

Nosaukuma kupināt(ai)s piens vai kupušpiens galvenais areāls ir Kurzeme un Ziemeļrietumzemgale, retāk tas sastopams pārējā Zemgalē, vietām arī Vidzemē. Rakstu avotos tas reģistrēts jau kopš 17. gs.

Salikteņnosaukums biezpiens rakstu avotos nostiprinājies kopš 20. gs. sākuma.

Vārds buoraks un tā varianti sastopami Vidzemē – galvenokārt tās ziemeļrietumos un dienvidaustrumdaļā.

Dažās Ziemeļaustrumvidzemes izloksnēs mīkstāku biezpienu sauc par lecinātu pienu. Kurzemē un Zemgalē biezpienu dēvā par sildītu pienu, sildešnieku, savukārt Dienvidkurzemē – par sulinātu pienu.

Vairākās augšzemnieku dialekta izloksnēs izmanto nosaukumu sipsisnieks, Austrumlatgalē izplatīts nosaukums tārags, Ziemeļaustrumvidzemē – tāraga piens.

 Daudz dažādu nosaukumu ir arī biezpiena ēdieniem – biezpienam ar krējumu, rūgušpienu, sviestu, pienu. Tos var iepazīt, lasot Brigitas Bušmanes pētījumu „Piena vārdi” (2007). [Sagatavots pēc: Bušmane 2007 : 268–295]



Imants Vecozols Biezpiens (1981). Audekls, eļļa, 73 x 60 cm.



Interesanti, ka Latgalē katrā apvidū vienu un to pašu ēdienu var saukt citādi: Mērdzenes saimnieces talkās gatavoja tā saukto aplipināto biezpienubiezpienam pievienoja sāli, samaisīja, ievietoja bļodā un pārklāja ar sviesta kārtiņu. Citviet ar kausētu sviestu pārklātu biezpienu dēvē par kausekni. Ludzas pusē līdzīgu ēdienu mēdz dēvēt par aplicīni, savukārt Rēzeknē – par pīckuortni, kuru gatavoja lielākoties vasarā, bet nereti arī rudenī. Pasniedza galdā ar visu trauku, no kura satura ēdāji grieza sev pa šķēlei un lietoja pie vārītiem kartupeļiem. Siena laikā ņēma līdzi uz pļavu un ēda klāt rupjmaizei. Savukārt višķēnieši ar sviestu ceptu biezpienu sauc par žuzli. Samērā vienkārša maltīte bija zīdini – nesālīts biezpiens, ieberzts saldā pienā, kuru parasti pasniedza brokastīs. Vai arī jaucīšs – ūdenī iemaisīts biezpiens. Tāpat iecienīts bija aukstā vai siltā pienā iedrupināts biezpiens. [Sagatavots pēc: Latgolys lingvoteritorialuo vuordineica 2012 : 665–666]

aaaa

Baltais burvis biezpiens

Uzminiet, kas tas ir: garšo visiem, draudzējas gan ar augļiem un dārzeņiem, gan ar siļķi un rozīnēm? Protams, tas ir biezpiens!

Biezpienu gatavo gan no pasterizēta, gan svaiga piena. Atkarībā no pagatavošanas tehnoloģijas un piena treknuma 100 g biezpiena ir 0,5 līdz 20,0 gramu tauku (treknā biezpienā – no 18 līdz 20 g tauku; vidēji treknā – 9 g, vājpiena – 1,75 g). Olbaltumvielu daudzums 100 g biezpiena variē no 13,0 līdz 16,0 g, bet ogļhidrātu daudzums – no 1,0 līdz 1,5 gramiem. Tātad 100 g biezpiena uzturvērtība var būt robežās no 60,5 līdz pat 250,0 kcal. Lai vai kā, bet mikroelementu biezpienā netrūkst – tajā ir gan kalcijs un fosfors, gan kālijs, magnijs, nātrijs, dzelzs, varš, cinks un fluors. Biezpienā ir arī B grupas, PP, P un E vitamīni, provitamīns A un folijskābe. Pieaugušam cilvēkam, apēdot deviņas ēdamkarotes biezpiena, organisms saņems visas diennaktī nepieciešamās olbaltumvielas un kalciju. Tomēr nevajadzētu aizmirst: kas par daudz, tas par skādi! Ja dienā apēd vairāk nekā 200 g biezpiena, tas var nepatikt jūsu aknām, jo, kā jau piena produktā, biezpienā ir pietiekami daudz tauku. Ar biezpiena ēšanu jāuzmanās cilvēkiem, kam ir paaugstināts sālsskābes daudzums kuņģa sulā. Ja sirgstat ar gastrītu vai kuņģa čūlu, sekojot ārsta ieteikumiem, uzturā jālieto vājpiena biezpiens. Vājpiena biezpiens sevišķi ieteicams cukura diabēta pacientiem. To var pagatavot paši, ja 1,5 litros vāroša piena iemaisa 0,5 litrus rūgušpiena. Atliek iegūto masu notecināt caurdurī, un vājpiena biezpiens gatavs!

Tiem, kas biezpienu ēd maz, derētu zināt, ka šis skābpiena produkts var aizkavēt aterosklerozes veidošanos, tas stiprina kaulus un nervu sistēmu, samazina holesterīna līmeni asinīs, sekmē tauku apmaiņu. Biezpiens veicina urīna izvadi, tāpēc sevišķi ieteicams tiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens, slima sirds vai nieres. Biezpiens kavē aknu aptaukošanos. Šis skābpiena produkts pozitīvi ietekmē adrenalīna biosintēzi, var izraisīt vieglu antidepresanta efektu. [Sagatavots pēc: Strautiņa 2013 : http://nra.lv/maja/virtuve/102747-baltais-burvis-biezpiens.htm]