Tradicionālā transkripcija
[bezdelîga]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[bezdeliːˀɡɑ]
[b] – balsīgais troksnenis
[e] – šaurais, īsais patskanis
[z] – balsīgais troksnenis
[d] – balsīgais troksnenis
[e] – šaurais, īsais patskanis
[l] – skanenis
[ī] – garais patskanis
[g] – balsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
Četrzilbju vārds.
Ortogramma – ī.
bezdelīg- – sakne, vārda celms
-a – galotne
bezd-el-īg+ac-t-iņ-a
bezd-el-īg+tārtiņ-š
bezdelīga – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
|
vsk. | dsk. |
|
N. |
bezdelīg-a | bezdelīg-as |
|
Ģ. |
bezdelīg-as | bezdelīg-u |
|
D. |
bezdelīg-ai | bezdelīg-ām |
|
A. |
bezdelīg-u | bezdelīg-as |
|
I. |
ar bezdelīg-u | ar bezdelīg-ām |
|
L. |
bezdelīg-ā | bezdelīg-ās |
|
V. |
bezdelīg-a! | bezdelīg-as! |
N. Kārlis Bezdelīga – D. Kārlim Bezdelīgam
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Bezdelīga šodien lido augstu.
2) izteicēja daļa – Rīta čivinātāja ir bezdelīga.
3) galvenais loceklis – Skat, bezdelīgas!
4) papildinātājs – Mārcis uzmanīgi aplūkoja bezdelīgu.
5) apzīmētājs – Bezdelīgu ligzda ir virs kūts durtiņām.
bezdelīgas actiņas, bezdelīgas apraksts, bezdelīgas aste, bezdelīgas dziesma, bezdelīgu ģints, bezdelīgu suga
bezdelīga perē, bezdelīga vidžina
bezdelīga, s.
Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar spīdīgu, zilgani melnu muguru, slaidiem spārniem un dziļi šķeltu asti.
Bezdelīgu dzimta (pieder, piem., bezdelīgas, čurkstes).
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 166–167]
bezdelīga, -as, s.
Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
Bezdelīga vidžina. Bezdelīgu ligzda.
Bezdelīgu piekūns – mazs piekūnveidīgo kārtas putns.
Ap ēnainajām pažobelēm šaudījās bezdelīgas. Skujiņš 6, 144.
Zirgus bezdelīgas sarga no mušām un knišļiem. .. Darbā, pļavā un aplokā bezdelīgas visu laiku aplido zirgus un ķersta mušas. Birznieks-Upītis IV, 46.
Lielajam piekūnam pēc izskata ļoti līdzīgs ir mazais bezdelīgu piekūns .., kas reizēm medī sīkos putnus .. Latvijas dzīvnieki 46.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
bezdelīga – bezdeleiga
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
bezdelîga – beÍe`eîga. beÍe`eîgys zamài `idòi.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 175]
Pirmā bezdelīga – kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Kā bezdelīga – saka par cilvēku, kam ir ātras, veiklas kustības, kas ir modrs.
[Sagatavots pēc: LVFV 2000 : 136]
Ornitoloģijā – bezdelīga, bezdelīgu dzimta, bezdelīgu piekūns, Daurijas bezdelīga, klinšu bezdelīga, bezdelīgtanagra, bezdelīgtārtiņš.
Botānikā – bezdelīgu actiņas.
Uzvārdi – Bezdelīga.
Vietvārdi – Bezdelīgas, skrajciems Ipiķu pag. Rūjienas nov.; Bezdelīgas, māju nosaukums Naukšēnu pag. Naukšēnu nov.; Bezdelīgu iela, iela Rīgā; Bezdelīgu kalns, kalns Snēpeles pag. Kuldīgas nov.
Ergonīmi – Bezdelīga, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība; Bezdelīga, zemnieku saimniecība; Bezdelīgas, zemnieku saimniecība; Bezdelīgas ligzda, mazumtirdzniecības uzņēmums; Bezdelīgu arhitektūra, projektēšanas uzņēmums.
bezdelīga, mantots vārds; lietuviešu blezdingà, apv. blẽzdinga ‘t. p.’. Disimilācijā pārveidots no *blezdelīga < blezdelinga; pēdējā forma kursenieku izloksnē paralēli blezding. Pamatforma *blezde, no kā atvasināts *blezdele un blezd(n)inga (> *blezdīga), kuru kontaminācijā blezdelinga. Nosaukums var būt atvasināts no verba *blezt ‘klejot, šaudīties’. Tādā gadījumā bezdelīgas nosaukumā raksturots putna šaudīgums, šurp turp laidelēšana.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 123–124]
angļu – swallow
baltkrievu – ластаука
franču – hirondelle
igauņu – pääsuke
krievu – ласточка
latīņu – Hirundo rustica
lietuviešu – šelmeninė kregždė
lībiešu – pešļinki
poļu – jaskółka
somu – pääskynen
spāņu – golondrina
vācu – das Schwalbe
zviedru – svala
Bezdelīgas nekad neēd barību virs zemes, vienīgi gaisā.
Pirmo bezdelīgu ieraugot, jānomazgājas pienā, tad būs balts.
Kad pavasarī pirmo reizi redz bezdelīgu, tad jāpiesit pie naudas maka, lai visā gadā naudas netrūktu.
Ja mājā dzīvo bezdelīgas, tad mājas ļaudīm labi klājas.
Mājās, kur bezdelīgas savus perēkļus taisa, pērkons nesper.
Bezdelīgu ligzdas nedrīkst postīt, citādi pērkons mājās iespers.
Ja bezdelīga uzlaižas uz loga rūts, tad vēstule gaidāma.
Kad bezdelīgas pūļos griežas, tad jāsēj rudzi, jo tiem tad lielas un smagas vārpas.
Ja kūtī bezdelīgas perēkļus taisa, tad govis daudz piena dod.
Kad bezdelīgām ligzdas grumbuļainas un nokārušās ar zālītēm, tad lietus un plūdi
gaidāmi.
Ja bezdelīga dzied, būs labs laiks.
Ja bezdelīgas lido augsti gaisā, tad gaidāms jauks laiks.
Cik reižu bezdelīgas rudenī nāk atpakaļ, tik ziemā būs atkušņu.
Ja bezdelīgas un citi putni zemu virs ūdens lido, tad zivis turas pie virsmas, ja augstu, tad zivis dziļumā.
Aizjūras jumpraviņa ar divām zīda bizītēm. – Bezdelīga.
Maza, maza sieviņa franciski runā: „Žag-fut, žag-fut, žag-fut!” – Bezdelīga.
Pusmēness pažobelē. – Bezdelīgas ligzda.
Bezdelīga gaisā skrēja
Čīkstēdama, vaidēdama;
Tā lai čīkst, tā lai vaid
Man’ auguma pēlājiņi. [LD 8980-1]
Tev, Kristap, tukša daba,
Cauru galu cepurīte;
Bezdelīga ligzdu taisa
Tavā galvas galiņā. [LD 21092-0]
Bezdelīga melnactiņa,
Nāc manā paspārnē;
Līgaviņa sārtvaidzīte,
Dod man tavu gredzentiņu. [LD 6227-0]
Kā bezdelīga cilvēkiem uguni pārnesusi
Iesākumā cilvēkiem uguns nebijusi nemaz. Velnam gan bijusi uguns vai cik, bet zvirbulis tam par lielo sulaini, kur tu no tā dabūsi? Sūtījuši beidzot bezdelīgu, žiglo, naigo, pēc uguns.
Aizskrien bezdelīga. Tā uguni dabū un metas projām, ko māk. Zvirbulis aizelsies bezdelīgai pakaļ. Dzinies, dzinies – kur tu, ķēms, žiglo bezdelīgu panāksi. Pašu astes galiņu satvēris, robu izrāvis, bet nesamo uguni nedabūjis atņemt. Ātri mājā skrienot, uguns drusku pavairāk vējojusies un nosvilinājusi bezdelīgai pakakli, tā ka vēl šodien pakakle sarkana. No tā laika bezdelīga ar zvirbuli nevar salīgt. Bijis kur bijis, zvirbulis uzprasa bezdelīgai: „Udž, udž?” (uguns). Šī atkal pamēda, riņķī vien skriedama un zvirbuli kaitinādama: „Saki skaidri, saki skaidri! Nevar skaidri izteikt!”
[Greble 1973 : 131]
Bezdelīga
Mazā jautrā bezdelīga
Mani viegli aplido.
Iedrebas kā kokles stīga
Sirds, ko mīla aplaimo.
Mazā jautrā bezdelīga
Šodien te, bet rītu jau
Mācas diena rudenīga. –
Vasaras un viņas nav. [Skalbe 1953 : 426]
Beatrise
Diena dziest. Ar tumsu vakars brien.
Baltā tornī bezdelīga skrien.
Baltā tornī zvans iz logiem tiem
vēsta svētvakaru gurušiem.
Bezdelīga kad tam pieskaras –
kluss kā sapņa sveiciens atsaucas – –
Beatrise, baltais tornis mans,
tev mans sapņu, tev mans miera zvans!
Tavos acu logos trīsošs stars –
svētrīts gaišais mans un svētvakars.
Diena dziest. Ar tumsu vakars brien.
Baltā tornī bezdelīga skrien – – – [Bārda 1992 : 111]
Bezdelīgas lidojums
Stāv roze ar atvērtu plaukstu –
Sīks saules stars tajā krīt.
Bet bezdelīga lido augstu
Savu mirdzošo kukaini rīt.
Pie debesu gaišzilās sienas
Vējš pīpeņu vainagus kar.
Bet pienāk tā duļķainā diena,
Un spārns ceļa peļķes jau skar.
Par kukaiņiem, putniem un ziediem –
Kas nākotnes likteņus lems?
Kad kukaiņiem zems gaisa spiediens –
Arī bezdelīgai ir zems.
Un zems gaisa spiediens ir gēniem,
Kas šūnās bez debesīm klimst.
Bet mazajiem bezdelīdzēniem
Zem spārēm ir jāpiedzimst. [Jurciņš 1984 : 27]
Rīgai
Rīga, mana Rīga,
tevi mīlu es,
zelta bezdelīga,
laimes šūpoles.
Cik daudz skarbu moku
izcietusi tu,
dod man savu roku,
lai to noskūpstu.
Tev kā saldu trauku
laiki jūru nes,
viņā lai tavs augums
līkst pēc atveldzes.
Rīga, tik uz augšu,
kopā celsimies,
līdzi tev es augšu,
viss man labāk ies.
Rīga, tik uz priekšu,
veco projām met,
tad es arī liekšu
to, kas mums ir pret.
Rīga, sirmā Rīga,
kas tu esi man:
līksma, ruda stīga,
kas virs galvas skan.
Jaunā, skaistā Rīga,
augšup mani nes
tā kā bezdelīga
un kā šūpoles.
Rīga, laimes ciba,
kuģu klēpis salds,
lai kā saules ziba
mirdz tavs augums balts.
Rīga, mana Rīga
tevi mīlu es,
zelta bezdelīga,
laimes šūpoles. [Čaks 2001 : 297]
Bezdelīgas dziesma
Kad lauki tukši palikās,
Bezdelīga žēlojās:
„Viss palika, viss palika
Rudeni, rudeni –
Tas pats resnais zvirbulis
Savā resnā kaklā visu sagrūdis!
Nu man pēc barības
Tāļu prom jāsteidzas. –
Kad es viņu dabūtu,
Pušu viņu pārplēstu –
Stirkš!” [Rainis 1978 : 140]
Vēstule
Mammuk,
Atsūti man telegrammu,
To, ar bezdelīgu pastu,
Tikai Dieva putniņi spēj
Savienot manu telpu ar Tavējo.
Uzraksti man pāris trīcošu rindiņu
Par to, ka cimdiņi noadīti,
Zeķītes arī,
Ka baidies par to, ka salstu
Un ikdienā neēdu pusdienas.
Tikai nesūti man neko,
Ne lauku sviestu, ne sieru,
Mākoņu govis laikam cieti slaucamas.
Tikai atsūt gabaliņu
No savas vienīgās
Mūžīgās, labās un siltās
Debess. [Rancāne 2012 : 7]
Bezdelīgas
Bezdelīgas, gaisa līdaciņas,
Ak, kur veikli, viegli šaujas viņas
Man gar seju,
Kur es eju,
It kā gribētu teikt jaunas ziņas!
Bezdelīgas, darbinieces mundrās,
Mūra darbos amatnieces gudrās,
Nes un strādā,
Mūrē, gādā,
Kustēdamas rosīgi kā skudras.
Bezdelīgas, jautrās dziedātājas,
Rotāt, diet virs upes kopā krājas,
Dienai dziestot,
Krēslai bieztot,
Kamēr spīdums sārts pār dzelmi klājas. [Plūdonis 1956 : 290]
Sevišķi kūti bija iemīlējušas bezdelīgas, šie slaidspārnainie putni, kas dzīvo tikai cilvēku un putnu tuvumā. Ar viņu mūrētiem mājokļiem bija nosētas spāres no augšas līdz apakšai, un, galvas izbāzušas pa caurumiem, viņas ziņkārīgi lūkojās uz govīm lejā. Kad jūnijs nāca uz beigām, kūts un gubeņi bija pilni mazo putnēnu pīkstēšanas, kuri plati atplestām mutēm gaidīja uz barību. Kad dažreiz virs kūts parādījās vanags, visa putnu saime bija kājās. Vistas, kas kasījās ar izperētiem bērniem skaidienā, biedinošiem saucieniem tos sasauca zem ogu krūmiem, zvirbuļi uz vienu mirkli palikās klusi un salaidās ošu biezokņos, bet neskaitāms vairums bezdelīgu un citu sīku putnu pacēlās gaisā un kliegdami griezās ap vanagu, un atlaidās tikai tad, kad viņš bij tāli aizdzīts aiz māju robežām. [Virza 1989 : 24]
●
Virs skārņa durvīm bija pelēka akmens vērša galva ar lieliem ragiem un sprogainu pieri. Aiz raga apaļš bundulis, no kura skanēja pīkstieni un kārstījās dzelteni knābīši. Piešāvās bezdelīga, kaut ko iegrūda vienā knābītī. Pa brītiņu piešāvās otra un iegrūda kaut ko citā knābītī. Un tā visu laiku!
Bezdelīgas bija naksnīgi zilas ar sārtu blāznumiņu pakaklē. Un kā viņas turējās pie perēklīša, bērnus barodamas! Ieķērās ar nadziņiem, pieplaka ar spārniem, atspiedās uz astes kā ieplestām šķērēm. Zibsnis – un atkal projām.
Bille vai salēcās, kad rupja balss noprasīja: – Ko cīlē?
– Bezdelīgas… – Bille izbijusies teica. Varbūt nemaz nedrīkstēja te stāvēt un skatīties? Un tikai tad nolaida acis no bezdelīgu ligzdas uz balsi.
Skārņa durvīs stāvēja plecīgs miesniekzellis baltā, asinīm notraipītā priekšautā.
– Jā, noķēpā te visu sienu. Tā vien skaties, ka pircējam uz paura netrāpa. [Belševica 2004 : 94–95]
●
Smailis sajuta kādu vēlēšanos un nogriezās atkal no lielceļa, kāpdams uz pakalniem pie skolas nama. Pie pagalma vārtiņiem viņš apstājās un klausījās. Likās, balsis čalotu pa istabām…
Tad viņš atvēra vārtus un iegāja pagalmā. Bija kluss – nekā, nekā nebija no tās dienas. Bezdelīgas sēdēja uz akas vindas un vidžināja… [Akuraters 1996 : 109]
MAIJA. Ai, ai, sirmmāmiņ, ko es dzirdu?
LAIMA. Bezdelīgu kārtsgalā.
MAIJA.
Bezdelīga, vidžulīte,
Sauc mani vārdā!
LAIMA.
Sauc tevi vārdā,
Saka tev labdienas
No brāļiem, māsiņām.
MAIJA.
No brāļiem, māsiņām?
Kas tie ir sirmmāmiņ?
LAIMA.
Bitīte žiglā
Baltziedu vālā,
Sudraba miglā
Zvaigznīte tālā,
Ķirzata glodā,
Pa akmeņu pilīm
Kas šaudās un lodā,
Lietiņš, kas čabina,
Vējiņš kas grabina,
Brālītis Saulstaris,
Mirdzošais rītsveicis,
Visu zemju skaistule
Māsiņa Sārtroze.
Viss, kas uz pasaules margo un zvīļo,
Sūta tev labdienas, viss tevi mīļo. [Brigadere 1996 : 83]
Bauskas novadā pie Ozolaines dīķa un tā apkārtnē 2011. gada maijā tika novērota Latvijā neredzēta putnu suga – Daurijas bezdelīga. Šī bezdelīga ir kļuvusi par 347. Latvijā reģistrēto putnu sugu.
„Ierodoties pie Ozolnieku dīķa, pamanīju vairākus simtus lielu bezdelīgu baru, arī pa kādai mājas čurkstei. Bija apmācies un smidzināja, un putni lidoja lēni un tuvu ūdens virsmai. Šogad vēl nebiju novērojis krastu čurksti, tādēļ pārskatīju baru, cerēdams to pamanīt. Krastu čurksti gan neieraudzīju, bet acīs iekrita tāda kā sarkanīga bezdelīga, un papētot konstatēju, ka tā varētu būt Daurijas bezdelīga,” stāsta jaunās sugas novērotājs Edgars Laucis. „Ar šīs sugas izskata pazīmēm jau iepriekš biju iepazinies putnu noteicējā, jo tā ir viena no putnu sugām, ko Latvijā bija iespēja novērot.”
Daurijas bezdelīgas ligzdo Eiropas dienvidu daļā un Āzijā, kā arī tropiskajā Āfrikā un bieži tiek novērotas klejojam ārpus sugas sastopamības areāla.
Daurijas bezdelīga no Latvijā bieži sastopamās bezdelīgas atšķirama pēc vairākām pazīmēm: tai nav mūsu bezdelīgai raksturīgās sarkanās pazodes un melnā kakla gredzena, vēders un kakls ir iesarkani balti ar sīkiem tumšākiem raibumiem. Raksturīga pazīme ir arī sarkanīgs virsastes laukums – mūsu bezdelīgām visa mugurpuse ir melna ar metāliski zilu nokrāsu.
[Sagatavots pēc: http://www.delfi.lv/]
Antīkajā simbolikā neatšķīra mājas bezdelīgas, čurkstes, kā arī svīres, bet sauca tās vienā vārdā – gr. Chelidon, lat. Hirundo. Teika stāsta, ka bezdelīgas vienmēr lidojot tieši uz dienvidiem, kur tās nometot spalvas un pārziemojot klintīs (Aristotelis, Plīnijs). Sengrieķu dziesmās bezdelīgas sveica kā pavasara vēstnešus, to vidžināšanu pielīdzināja barbaru valodai.
Bezdelīgu ligzdošana pie mājām ne vienmēr tika uztverta pozitīvi, agrāk to uztvēra arī kā nelabvēlīgu ziņu priekšvēstnesi.
Sakāmvārds “Viena bezdelīga pavasari nenes” sastopams jau Aristoteļa un Aristofana sacerējumos.
Bezdelīga, tāpat kā balodis, vairākkārt izmantota kā mīlestības dievietes Afrodītes atribūts. Tas, kurš apēd perējošas bezdelīgas pelnus, kļūstot sievietēm neatvairāms, bet bezdelīgu asinis, pat to mēsli, veicinot skaistu matu augšanu.
Viduslaikos bezdelīga, kas katru gadu atgriežas, simbolizēja augšāmcelšanos un pavasari. Ķīnā, tāpat kā Eiropā, bezdelīgu uzskatīja par pavasara simbolu un domāja, ka tā pārziemo jūrā, patvērusies gliemežvāka iekšpusē.
Bezdelīgas ligzda pie mājas nozīmē bērniem svētītu ģimeni, laimi, panākumus un laimīgu laulību. Bezdelīga simbolizē attiecības starp vecāko un jaunāko brāli.
[Sagatavots pēc: Pijola 2006 : 30–31]
2012. gadā Latvijas Pasts sērijā “Latvijas putni” ir izdevis divas pastmarkas ar bezdelīgas attēlu, vienu 35 santīmu un otru – 98 santīmu nominālvērtībā. Mākslinieks Ģ. Grīva.
[Sagatavots pēc: http://www.pasts.lv/lv]
Bezdelīga
Bezdelīgas ir nelieli (apm. 12–23 cm), slaidi putni ar samērā gariem, šauriem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti. To apspalvojums ķermeņa mugurpusē bieži ir tumši zils vai zaļš, bet vēderpuse parasti ir gaiša. Piere un pazode – rūsgana. Knābis ir īss, bet mute – plata; tas atvieglo kukaiņu ķeršanu lidojumā. Bezdelīgas ļoti veikli lido, pa zemi pārvietojas neveikli.
Bezdelīgas ir sastopamas visā pasaulē, izņemot aukstos Arktikas un Antarktīdas reģionus. Ceļošanas laikā parasti salasās baros, kolektīvi nakšņo niedrājos. Bezdelīgas Latvijā atlido aprīlī, aizlido septembrī, bet pārziemo Āfrikā.
Pasaulē ir vismaz 80 bezdelīgu sugas, Latvijā – 3.
[Sagatavots pēc: Bērnijs 2003 : 342; Baumanis, Klimpiņš 2003 : 165]
Bezdelīgas ligzda
Žiglās un čaklās mušu, odu un dunduru ķērājas savas ligzdas veido ēku pažobelēs un pie sijām, agrāk – arī māju iekšienē. Ligzdu bezdelīga lipina vietā, kur nevar piekļūt kaķis. Būves sākums ir grūts. Līmējot dubļu piciņas citu pie citas ar līmveida siekalām un stiprinot konstrukciju ar salmu stiebriem, top brīnumdarbs. Parasti lipināšanas laikā bezdelīgai nav, kur nostāties. Beigās izveidojas ligzda, kas salīdzināma ar trim ceturtdaļām tukšas lodes.
Bezdelīgas valodas skaņas
Aicinājuma sauciens ir vid vide vid. Brīdinot vai izbīlī bezdelīga sauc: devilik, devilik. Ja bezdelīga ierauga tuvojamies savu niknāko ienaidnieku – bezdelīgu vanagu –, viņa sauc brīdinājumu crri, crri vai līdzīgi kā čurkste sauc cri livid, cri livid. Citus ienaidniekus pavadot, tā nošņācas cissīt, cissīt.
[Sagatavots pēc: Vīks 2005 : 198]
●
Kopš 2006. gada Latvijas Neatkarīgā televīzija organizē svinīgu ceremoniju “Latvijas gada varonis”, lai pasniegtu balvas tiem cilvēkiem, kuri savā dzīvē ir izdarījuši, iespējams, skaistāko darbu – izglābuši dzīvību otram, riskējot ar savu drošību. Katru gadu vismaz 10 drošsirdīgi cilvēki saņem tēlnieka Ivara Drulles veidotās statujas – bezdelīgas.
[Sagatavots pēc: http://www.tvnet.lv/]
Par izteicienu „Pirmā bezdelīga”
Viena bezdelīga pavasari nenes – Una hirundo non facit ver (lat.).
Fabulā “Vieglprātis un bezdelīga” sengrieķu rakstnieks Ēzops stāsta par jaunekli, kurš noticējis pirmajai pavasara vēstniecei bezdelīgai un, paļaudamies uz labo laiku, notriecis visu tēva mantojumu un pārdevis apmetni. Taču atgriezusies barga ziema, bezdelīga nosalusi, un jauneklim klājies ļoti grūti. No šīs fabulas arī radies izteiciens “Pirmā bezdelīga“, ar ko apzīmē kādas parādības pirmās iezīmes.
[Aldersons 2004 : 140]
●
Bezdelīga ir populārs tetovējums Rietumu kultūrā. Visbiežāk tā tiek attēlota kopā ar četrlapu āboliņu, pakaviem un citiem veiksmes simboliem. Pati par sevi bezdelīga ir cerības, pavasara, ātruma, jaunības un veiksmes iemiesojums. Tiek uzskatīts, ka bezdelīga nes veiksmi un dod spēku.
Kopā ar enkuriem un nāriņām bezdelīga jau kopš seniem laikiem ir bijusi viena no jūrnieku tetovējumu sastāvdaļām. Tradicionāli tas bija tetovējums, kuru jūrnieki taisīja pēc 5000 jūdžu kuģošanas. Jūrniekam bezdelīga simbolizēja drošu atgriešanos mājās, jo putnu parādīšanās bija pirmā pazīme, ka zeme ir tuvu. Bezdelīgas ceļo tālus gabalus. Veicot pārlidojumus pāri jūrām un okeāniem, tās nosēžas atpūsties uz peldošajiem kuģiem. Pēc 10 000 jūdzēm jūrnieks drīkstēja ietetovēt otru bezdelīgu – uz otra pleca. Divas bezdelīgas ir pieredzējuša jūrnieka pazīme.
[Sagatavots pēc: http://www.tattoodesign.lv/]