Tradicionālā transkripcija

[brns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[bæːrns]


[b] – balsīgais troksnenis

[ē] – garais, platais patskanis

[r] – ’skanenis’.’]

[n] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Otrogramma – ē.



bērn- sakne, vārda celms

-s galotne




bērn+aukl-e

bērn-u+bērn-i

bērn-u+dārz-s

bērn+istab-a

bērn-u+nam-s

bērn-u+rīt-s

audž-u+bērn-s

band-u+bērn-s

bār-a+bērn-s

brīm-um+bērn-s

cilvēk+bērn-s

čigān+bērn-s

daudz+bērn-u

gar-a+bērn-s

jāņ-u+bērn-i

kaimiņ+bērn-s

lāč-a+bērn-s

maz+bērn-s




bērns patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk. dsk.

N.

bērn-s bērn-i

Ģ.

bērn-a bērn-u

D.

bērn-am bērn-iem

A.

bērn-u bērn-us

I.

ar bērn-u ar bērn-iem

L.

bērn-ā bērn-os

V.

bērn-s! bērn! bērn-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsBērns neizrādīja ne mazākās vēlmes paklausīt lūgumam apklust.

2) izteicēja daļa Mūsu nākotne ir bērni.

3) galvenais loceklisPie durvīm kāds grabinājās. Kaimiņu bērns

4) papildinātājs – Izaicinošā nepaklausība lika domāt par to, vai nevajadzētu bērnu nopērt.

5) vietas apstāklisBērnā pamodās spīts.

6) apzīmētājsBērna jūtas nav mazāk svarīgas par pieaugušā emocijām.



bērna audzināšana, bērnu biļete, bērnu rotaļas

rūpes par bērnu

apķērīgs bērns, mazs bērns, nerātns bērns

adoptēt bērnu, auklēt bērnu, kopt bērnu, mācīt bērnu, raudošs bērns



bērns, v.

1. Cilvēks dzīves pirmajā posmā (apmēram līdz 14 gadu vecumam). 

Paklausīgs, rātns bērns. Auklēt, audzināt bērnus. Rūpes par bērniem. Bērnu ratiņi, autiņi. Bērnu slimības. Bērnu ārsts. Bērnu literatūra.

2. meita attieksmē pret saviem vecākiem. 

Ģimenē ir pieci bērni. Pieaugušie bērni. 

3. sar. Dzīvnieku mazulis. 

Strazdi izved bērnus. Suņa bērni. 

4. poēt. Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu, kas to ietekmē). 

Savas zemes bērni. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 164]


bērns, -a, v.

1. Zēns vai meitene (aptuveni līdz 14 gadu vecumam).

Bērnu (arī bērna) dienas – bērnība.

Skolas bērns – skolēns.

Bērnu dārzs – bērnudārzs.

Bērnu nams – bērnunams.

Bērnu laukums – bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).

Bērnu patversme – bērnunams.

Bērnu literatūra – daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.

Bērnu bibliotēka – bibliotēka, kas apkalpo pamatskolas skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.

Bērnu koris – koris, kurā dzied bērni.

Bērnu rīts – bērnurīts.

Bērnu svētki – plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos.

Bērnu slimības – slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.

Bērnu trieka – poliomielīts.

Bērnu poliklīnika – poliklīnika bērniem līdz 14 gadu vecumam.

Bērnu slimnīca – slimnīca bērniem līdz 14 gadu vecumam.

Bērnu sanatorija – sanatorija bērniem un pusaudžiem.

Bērnu ārsts – ārsts speciālists bērnu slimībās.

Neiznests bērns – bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.

Saņemt bērnu – palīdzēt dzemdībās.

Bāra bērns – bārabērns.

Ārlaulības (arī nelikumīgs) bērns – bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.

Tur balti ziedošais dārziņš aiz mājas, Kur bērna mazās, neveiklās kājas Ceļ pirmos soļus pa rasaino zāli… Skalbe 2, 40.

Katrās mājās bija bērnu kā circeņu, un to zināja lielie, to mazie, ka viesiem pa kājām bērni nedrīkst maisīties. Sakse 2, 3.

Kad vīri no pirts mājā, iet sievas un bērni, un visa māja tad ir tīra līdz pēdējai vīlītei. Brigadere 2, 108.

Pēc labi garas gadu virknes atkūlos gandrīz nejauši dzimtenē, jo tā jau man jāsauc vieta, kur bērnu dienas pārlaidis. Apsīšu J. I, 247.

Rīgas pilsētas 3. bērnu namā dzīvo bērni, kam pietrūkst vecāku gādības .. Rīgas Balss 58, 111, 6.

Šai bērnu istabā darbojas pagarinātās dienas grupas .. Padomju Jaunatne 64, 120, 2.

Izglītības nodaļas pārziņā [1919. gadā] atradās arī bērnu patversmes. Birziņa 1, 71.

Ik svētdienas .. notiek plaši bērnu rīti ar saistošām pārrunām, koncertiem, rotaļām, dejām un citām izpriecām. Bērnība 49, 1, 17.

Vecie Kalvici palika mājās, Marta taisījās pēcpusdienā kājām iet uz bērnu svētkiem. Upīts 4, 704.

Ļoti raksturīgas bērnu triekai ir sūdzības par sāpēm rokās, kājās, kaklā, mugurā .. Mājturība 38.

Netrūkst starp viņiem arī bāra bērnu, kam karš nolaupījis mātes glāstu un tēva padomu. Zvaigzne 51, 1, 12.

Jūlijas vēstule par jaunu atmodināja [vecāsmātes] pieviltās un apklusinātās ilgas, un viņai bija vienalga, vai šo ilgu piepildījumu sagādāja likumīgā laulībā radies pēcnācējs vai kaut kāds bandu bērns. Lācis 1, 115.

// ģen.: bērna, bērnu, adj. nozīmē Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam.

.. [milža] bērna dvēsele jau bija nomanījusi cilvēku viltu. K. Skalbe 1, 112.

.. Ar gara kaisli aizrauj dzejnieks cēls Un klusais gans ar kautru bērna dabu. Sudrabkalns 1, 39.

Viņam [Birkenbaumam] bij brīnišķīgi skaidras un laipnas bērna acis .. Blaumanis III, 12.

// pārn. Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.

.. neviens jau nebij tāds bērns, kas nezinātu, ka jaunība un spēks nespēj atturēt nelaimi .. Blaumanis III, 12.

// sar. Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam.

.. Tenis vēl runāja: „.. nu gribat, bērni, tad arī sieniet – sieniet manas vecās rociņas ..” Kaudzītes l a, 172.

2. Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.

Vienu vecāku bērni. Pieauguši bērni.

Viņai ir vienpadsmit bērnu: septiņas meitas un četri dēli. Zvaigzne 56, 7, 1.

Kad bērni lieli, iet tie paši ar savu galvu un vecāku prātu vairs nepieņem. Brigadere 2, 84.

Viņiem tagad būs bērns, un viņiem jādzīvo kopā un jāaudzina mazais. Bērce 3, 162.

3. sar. Dzīvnieka mazulis.

„Vai, māt, Brūnaļai teliņš!” meitene priecīgi sasit rokas… „Brūnaļa mani vairs nepazīst. Grasās badīt.” – „Viņai bail, ka tu nedari pāri viņas bērnam.” Brigadere 2, 381.

Patlaban strazdi bija izveduši savus bērnus mācīt laisties un sasēdinājuši upes krūmos. Birznieks-Upītis IV, 39.

Anda: Gribēj’ mūs tautu dēls Kā redzējis, tā dabūt – Vai es esmu putna bērns, No zariņa paņemams! Rainis VIII, 380.

// pārn. Auga atvase; mazs, jauns augs.

Ai, to egļu, to egļu! Tūkstošas, spraišļotas, slaidi torņainas, debesu augstumos krustotas! Platspārnaini sniegotos mēteļus izplētušas, sīkos egļu bērnus sargādamas. Brigadere 2, 349.

4. poēt. Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).

Dziesma, ai dziesmiņa, skani skaļi Visur, kur Latvijas bērniem mājas! Sudrabkalns 1, 59.

Tu biji krietnais tautas bērns, kas, savu tautu mīļodams, šim vīra pienākumam .. biji uzticīgs līdz pašai pēdējai stundiņai. A. Deglavs 1, 643.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


bērns – bārns; (patmīlīgs, izlutināts) upārts; vienīgais bērns – vīņbierņs; bērnu bibliotēka – bārnu biblioteka; bērnu sanatorija – bārnu sanatoreja; bārnu vainis; bērnu apavi – bārnu apova; apova bārnim; bērnu apģērbi – bārnu drēbis; drēbis bārnim; bērnu sandales – bārnu klykatys; bērnu laukums – bārnu laukums; bērnu tiesības – bārnu tīseiba; bārnu tīseibys; bērnu istaba – bārnu ustoba; bērna audzināšana – bārna audziešona (audzynuošona); bērna uzvedība – bārna izavedīņs; bērna vecāki – bārna dzymdynuotuoji; lasāmviela bērniem – skaiteiba bārnim; literatūra bērniem – literatura bārnim; preces bērniem – precis bārnim; bārnu precis; dziesmas bērniem – dzīsmis bārnim; sargāt bērnus – sorguot bārnus; dzemdēt bērnu – pīdzymdynuot bārnu; izglītot bērnu – vuiceit bārnu; bērnu izglītība – bārnu vuiceiba; bērnu rīts – bārnu reits (sariedīņs); bērnudārzs – bārnu suods 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


b¦rnsb¦rs 1. knupĩti a d¥vuši b¥rim, rupu màizi lika a cukuru, lupatĩnã ìesèja, ùn lài b¥c zel¡. citreĩz vàrija mìežu mi`tu putru b¥rìm. ka jàu mazĩc bi b¥c, ta tina juôstã. vài ta v¥cuôs laĩkuôs kâc tâ var¡ja b¥ru lutinât, jàiêt bi uz muĩžu daxbuôs. mazb¥ni – tâ es nàu dzixd¡š agrâk, d¥la b¥ri, meîtas b¥ri, tagad jàu saka – mazb¥ni. bàra b¦rni – bāreņi. ka liêtus lîst ùn saũle spîd, tãs bàra b¥nu asaras – tâ v¥ci cìlv¥ki sacija. Jãņa b¦rni – līgotāji. Jãņa b¦ri i lĩguôtãji, kas iêt lĩguôtu, kas nãca a ti¡m zâļu vàiņagìm. meîtas b¦rns – ārlaulības bērns. kas jàu bi meîtas b¦rs, tùo visi ni¡vãja. iêt mazuôs b¦rnuôs iet pirmskolā.

2. Dzīvnieku mazulis. kaķenèi b¥ri, kaķene akàl abb¥ruõsiês. tã vista màn i dũšîga b¥ru glabâtãja. kaķis ķèr putnus, zvixbuļus ùn strazdu b¥nus. daũ tùo cũku, septìņdesmit astuņas b¥ru mãtes.

3. Augu jaunais dzinums, atvase. ti¡ b¥ri tàm kaktušàm viênā pus¡ i, ti¡ b¥ri lìec viņu uz zemi. tuõs sàuc pa b¥rìm, tuõs jaûnuõs dzinumus.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 162–163]


bērns – mazulis, mazais, bērņuks, bērnelis, ķipars, sīkais vienk.


bērns – pieaugušais


Kā bērns pārāk bezrūpīgs, naivs, bērnišķīgs.

 

No bērna (arī bērnu) kājas (arī kājām) no bērnības, no mazotnes.

 

Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt u. tml.) – saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.

 

Bērnu spēle saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu.

 

Bērnu autiņos (retāk autos) sar., hum. – sākumstadijā.

 

Bērna prātā sar. – saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.

 

Nēsāt (arī nest) bērnu zem sirds būt grūtniecei.

 

Dabas bērns dabasbērns.

 

Jāņu bērni līgotāji.

 

Laimes bērns laimīgs cilvēks.

 

Nelaimes bērns nelaimīgs cilvēks.

 

Uz bērnu bērniem uz nākamajām paaudzēm.

 

Gara bērns garabērns.

 

Sāpju (arī rūpju) bērns poēt. – bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību. Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Cietējs, nelaimīgs cilvēks.

 

Dabūt bērnu sar. – nonākt grūtniecības stāvoklī. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Informātikābērns.

 

Tiesību zinātnēlaulībā dzimis bērns.

 

Medicīnāneiznēsāts bērns, bērnu cerebrālā trieka, bērnu cukurslimība.

 

Pedagoģijā pirmsskolas vecuma bērns, vienīgais bērns ģimenē, afektīvie bērni, aizbilstamie bērni, anomālie bērni, apdāvināti bērni, bērni ar attīstības aizturi, bērni ar pavājinātu fizisko un garīgo attīstību, defektīvie bērni, epileptiskie bērni, fantazētāji bērni, garīgi atpalikušie bērni, intelektuāli atpalikušie bērni, logoneirotiskie bērni, logopātiskie bērni, pazeminātas mācāmības bērni, pedagoģiski ielaisti bērni jeb pedagoģiski novārtā atstāti bērni, retardēti bērni, spastiskie bērni, vājdzirdīgie bērni, vājredzīgie bērni, bērnu avīzes, bērnu aizraušana ar darbu, bērnu ansamblis, bērnu aprūpe ģimenē, bērnu enciklopēdija, bērnu grāmata, bērnu iebiedēšana, bērnu kaprīzes, bērnu koris, bērnu kustīgums, bērnu ķilda, bērnu lasāmteksti, bērnu literārā daiļrade, bērnu neiropatoloģija, bērnu tūrisms, bērnu uzturs.

 

Tekstilrūpniecībābērnu bikses, bērnu kapteiņcepure.


VietvārdiBērna purvs; Kalnabērni, zemniekmāja; Bērnu birze; Bērnu kalniņš; Bērnu liekna, pļava; Bērnu purvs; Bērnu sala, zemniekmāja, lauks; Bērnu salas strauts; Bērnaukļi, zemniekmāja; Bērnlāma, pļava; Bērnēni, zemniekmāja; Bērnāki, zemniekmāja.


bērns, mantots vīrietis; bērns; puisis, kalps’, narev. barnaj (<*bernai) (dsk.) ‘bērni’, go., zv. barn ‘bērns’. Pamatā ide. bher– ‘nest’, no kā arī la. bērt. Ide. *bher-no-s > b. *bernas > la. *bèrns > bērns. Nozīmes attīstība: ‘nest’ → (subst.) ‘nasta, nestuves’, piem., kr. apv. берéмя ‘klēpis, nasta’, arm. ben ‘nasta’, gr. phértron ‘nestuves’, phernē ‘līgavas pūrs’. Tālākajā nozīmes attīstībā ‘grūtniece’ (kr. берéменная, p. brzemienna : p. brzemienny ‘apgrūtināts: pilns ar kravu’) → ‘dzimšana, auglis’ (gr. phérma ‘miesas auglis, lauku auglis’, a.-s. beorđor ‘dzimšana’ : a.-s. geberan, sav. beran ‘nest priekšā, dzemdēt’, v. gebären, a. bear ‘dzemdēt’) → ‘bērns’. Par nozīmju ‘nest’ un ‘dzemdēt’ sakaru sal. la. atnesties ‘dzemdēt (par dzīvniekiem)’. Ide. valodās nav kopēja apzīmējuma zīdainim un bērnam; senākie apzīmējumi izzuduši vai mainījuši nozīmi.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 121]


angļu – child

baltkrievu – дзіця 

čigānu – čhāvoro (čigāns); raklōro (nečigāns)

franču – enfant

grieķu – παιδί

igauņu – laps

krievu – дитя; ребёнок

latīņu – parvulus

lietuviešu – vaikas

poļu – dziecko

somu – lapsi

ukraiņu – дитина

vācu – das Kind

zviedru – barn



Bērns krīt, vīrs ceļas. [LSP 1459 4117]

Ko bērns ar pirkstu rāda, tas netiek dots. [LSP 1225 28308]

Bērna liktens ir arvien mātes darbs. [LSP 527 36850]

Bērns neprasa, ko maize maksā. [LSP 1599 5289]

Mīļais bērns, no pat jaunības pieņem mācību, tad tev līdz sirmiem matiem netrūkst gudrības. [LSP 1709 615]

Bērna sitiens nedara vīram sāpes. [LSP 1552 25416]

Tāvam bārni nav cik mīli kai dīvam cylvāki. [LSP 1263 1128]

Bērnu ar žagariem perot, kaula jau nelauzīsi. [LSP 142 3018]

Katram bērnam Dievs savu tiesu līdz dod. [LSP 1552 33045]

Dzimst bērniņš, dzimst krekliņš. [LSP 1599 6328]

bērni spēlē, tā vecāki nevar izdancot. [LSP 1190 3594]

Kam bērniņš, tam vārdiņš. [LSP 584 6362]

Sargi bērnus no trim lietām: no uguns, ūdens un naža. [LSP 23 11828]

Kū tu stōvi, vēl bārna pīns uz lyupom. [LSP 477 328]

Bērni, kur mūrītis! [LSP 1620 1953]

Bez bērna, bez prieka. [LSP 1594 1778]

Ne visi bērni tādi, kādi ir vecāki. [LSP 925 1383]

Kad bērns neraud, kad vecs nevaid.  [LSP 375 4692]

Labi beja, labi byus, dzeivōsim i bārni byus. [LSP 1899 357]

Labiem bērniem labi klājas. [LSP 1079 2134]

Ja pie bērna daudz auklētāju, tad bērnam acis izbada. [LSP 508 2100]]

Bērns, reiz sadedzinājies, vairs nebāzīs pirkstu ugunī. [LSP 1225 35783]

Kurš bērniņš agri cēlās, agri ēda brokastis. [LSP 553 1826]

Kurs bierneņš muoti klausa, tys dabuoja ricineņa. [LSP 1779 1173]

Kurš bērniņš mātei klausa, agri ēd brokastiņu. [LSP 116 11131]

Bērni, kur mūriņš, veci, kur aizkrāsne? [LSP 1730 15151]

Per bērnu, kamēr mazs. [LSP 867 7391]

Bērns jāmāca, kamēr tas jauns. [LSP 961 2646]

Bērniņi, mīliet cits citu, tad Dievs jūs arī mīlēs. [LSP 1696 8606]

Ar bērnim gore, bez bērnu bāda. [LSP 1940 2965]

Ka nemācīsi bērnus mazātnē, tad vecuma dienās pašu sitis. [LSP 508 2019]

Ko bērnībā neiemācās, to vecumā nepanāks. [LSP 929 66131]

Kamēr bērns vēl jauns ir, var viņu kā jaunu kociņu locīt – uz labu radināt. [LSP 855 5170]

Nemāci vien savu bērnu, gan velns viņu iemācīs. [LSP 556 13657]

Rāj pats savus bērnus, tad pasaule nerās. [LSP 1341 24141]

Ej nu mācīt svešu bērnu. [LSP 556 1502]

Paklausīgiem bērniem rīkšu nevajag. [LSP 17 8011]

Runā kā bērns. [LSP 1225 1464]

Ja audzē un glabā svešus bērnus, tad tādi saviem labdariem ceļ trepes uz debesīm. [LSP 1386 168]

Labi bērni ir vecāku laime jeb manta. [LSP 72 7856]

Pats vacs, bārni mozi, kas tad mani aizstāvēs. [LSP 640 931]

Kādu bērnu izaudzēji, tāda alga. [LSP 508 2856]

Bērnam bērna spēle. [LSP 380 1764]

Bērni, lēnām ar uguni, maize uz galda. [LSP 1750 4980]

Tam bērni kā ērģeles stabulītis. [LSP 1459 1485]

Labi bērni mātes acuprieks. [LSP 556 5366]

Tys na bārns, kos vacōkus naklausa. [LSP 508 2318]

bērnam putra jāsmērē lūpās. [LSP 23 2068]

Agri cēlies nežēlojās, jauns precējies arī nežēlojās, bērni izaug kā brāļi, māsas. [LSP 927 4644]

Bērnu baida ar bubuli, pieaugušos ar elli. [LSP 1341 29064]

Kai izmocīsi bārnu, tai jos dzeivōs. [LSP 508 2697]      

Nu tu būsi labs bērns līdz sestdienas vakaram. [LSP 1730 20846]

Kū tu padareisi, ka bārnam plyks vādars. [LSP 1930 2403]

Kam bērns, tam vārds, kam ķēve, tam kumeļš. [LSP 1459 4033]

Bērniem jāstāv klusu, kad lieli cilvēki runā. [LSP 1785 53]

Bārnam vys vīns vai kungs vai kēneņš. [LSP 679 1389]

Bērns, kas neraud, dabū pūru. [LSP 1766 1839]

Kaids bārns, taids dorbs.  [LSP 508 2696]

Bērns izlutināts, ir skals saslapināts. [LSP 1772 2161]

Bērnam divi grūtumi: augstu sniegt un dziļi brist. [LSP 556 9284]

Bērns vecāku lielākais parādnieks. [LSP 556 5724]

Mūsu bērns, mūsu nākotne. [LSP 884 4334]

Kas ilgi bērns, tas ilgi vīrs. [LSP 1593 566]

Tam vēl bērna čaumala uz deguna. [LSP 1707 3754]

Neklājas bērniem maizi ņemt un suņiem sviest. [LSP 384 704]

Būs bērnu bērniem, kad tik pašam tēvam pietiek. [LSP 1730 4750]

Bārni mozi kai skutelis. [LSP 1344 159]

Nebaidi bērnus ar dzīves grūtumiem. [LSP 556 5500]

Kad bērni ir, tad jau ir roka garāka. [LSP 1459 282]

Priecājas kā bērns par pīrāgu. [LSP 1552 5249]

Bērni, mierā – Dieviņš baras. [LSP 1552 8479]

Labi bērni ir tēvam, mātei iepriecinājums. [LSP 739 9657]

Bērni tēvam klausa. [LSP 1552 15498]

Bērnu var mānīt, bet vecu nē. [LSP 1225 11144]

Katrs bērns māk pieglausties mātei. [LSP 556 10293]

Kad bērns nomiris, tad vecmātes gudras. [LSP 1374 2280]

Bērni, kuriem liedz laipnus vārdus, ir stādi, ko neapspīd saule. [LSP 556 5726]

Kas bērnam solīts, tad tas jāpilda, citādi viņš mācīsies melot. [LSP 1584 1878]

Vājais bērns vecākiem arvien mīļāks nekā veselais. [LSP 1730 21194]

Slikti bērni ēd sirdi saviem vecākiem. [LSP 1225 5804]

Nepaklausīgs bērns pelnos cep maizi. [LSP 556 4826]

Mozs bērneņš ir kai engeleits. [LSP 679 2129]

Nemeklē bērnu, iekams neesi salaulāts. [LSP 506 497]

Dzīvo tā, kā taviem bērniem nebūtu par tevi jāsarkst. [LSP 796 12351]

Vecs, vecs, bet ar bērna prātu. [LSP 477 622]

Bērns visdārgākā manta. [LSP 1600 7668]

Bērns nav vainīgs, ka tēvs un māte zagļi. [LSP 1225 10691]

Auklē tikmēr otra bērnu, kamēr Dies tev pašam dos. [LSP 567 1256]

Ja gādā bērnu, tad gādā arī maizi. [LSP 1341 30953]

Barnus barot, na vystus skaitet. [LSP 527 33523]

Bārni beja bārni, šūgod – lely. [LSP 740 32280]

Liels, bet bērna prāts. [LSP 1552 6579]

Motei sovs bārns ir pats meilais. [LSP 1422 3286]

Bērna vārds vecākiem sāp vairāk kā pātagas cirtiens. [LSP 739 7029]

Par tevi i mazs bērns smejas. [LSP 72 7925]

Bērns raud kā plēšams. [LSP 907 136]

Bērns pazīst katra cilvēka dvēseli. [LSP 556 4286]

Kam pašam bērni aug, lai nesmej par otra. [LSP 116 11108]

Atdod bērniem mantu, pats ej diedelēt. [LSP 1502 202]

Bērns paliek bērns. [LSP 116 15293]

Bērns dara bērna darbu! [LSP 1459 1353]

Bērnam bērna padoms. [LSP 748 187]

Cik bārnam to proteņa, bet tūmār ir. [LSP 640 835]

Mazs bērns, mazs prāts. [LSP 8 547]

Bērns paliek bērns. [LSP 1685 231]

Bērnam bērna prāts: putru strēbis, prasa dzert. [LSP 1429 577]

Bērnam bērna prāts. [LSP 1225 2407]

Katram bērnam sava valoda. [LSP 556 11993]

Bērnam bērna valoda. [LSP 1753 2047]

Bērns rāda, kāds vīram būs tikums. [LSP 365 340]

Pie bērniem vecākiem kukulis augstu pakārts. [LSP 1225 10963]

Bērna maize augstā plauktā. [LSP 527 31974]

Bērnu maize rūgta. [LSP 1177 3681] 

Bērnu dota maize dzied kā gailis vecāku vēderā. [LSP 116 11141]

Tāvs pabaroi desmit bārnu, bet dažreiz desmit bārni naspēj pabarot vīnu tāvu. [LSP 802 885]

Septiņi bērni nevar vienu tēvu uzturēt. [LSP 384 3065]

Diviem bērniem divas dabas. [LSP 17 12531]

Kas nabaga bērnam dos kreima ķiļķenus. [LSP 1188 6964]

Kas nabaga bērnam krējuma kločkas dūs? [LSP 527 32326]

Kas nu nabaga bērnam kliņģeri dos. [LSP 1 182]

Labāk lai tagad raud bērns nekā vēlāk tēvs un māte. [LSP 828 2952]

Labiem bērniem labi klājas. [LSP 3 261]

Manam bērnam bija grūtāk slimot nekā tavam nomirt. [LSP 1945 7384]

Daudz bērnu, daudz bēdu. [LSP 1114 498]

Bez bērni, bez prieka. [LSP 116 14271]

Kam nav bērnu, tam nav bēdu. [LSP 477 761]

Kam bērni, tam bēdas. [LSP 1429 856]

Mazi bērni – mazas raizes, lieli bērni – lielas raizes. [LSP 17 15660]

Mazs bērns spiež klēpi, liels sirdi. [LSP 1429 438]

Mīļam bērnam daudz vārdu. [LSP 1659 1159]

Labam bērnam daudz vārdu. [LSP 1459 2522]

Nav jau paša bērns, sievas bērns. [LSP 23 700]

Ej nu izmāci, nav jau paša bērns. [LSP 1552 5258]

Slikts bērns balina tēva matus. [LSP 556 4230]

Slikts bērns padara tēvam sirmu galvu. [LSP 1779 906]

Mācies gaidīt, labs bērns pagaida. [LSP 116 16555]

Slinks bērns ir tēvam rūgts ābols. [LSP 828 14874]

Tāds kā mazais bērns: ko ierauga, to tūlīt grib. [LSP 877 756]

Velc, velc, kamēr bērni paaug. [LSP 1206 6441]

Turīs, cikom bārni paaugs. [LSP 477 226]

Nekrīt, saturies, kamēr bērni paaug. [LSP 1341 2416]

Katram bērnam Laimīte savu tiesu dod. [LSP 1685 2171]

Katram bērnam Dievs savu tiesu dod. [LSP 1079 412]

Ja bērnu palaidīsi vaļā, tad pats tiksi nevaļā. [LSP 527 32083]

Jo bērnu per, jo bērns raud. [LSP 1552 41243]

Kas savu bērnu mīļo, tas pie viņa rīkšu netaupa. [LSP 1110 653]

Jo mīļāks bērns, jo asākas rīkstes. [LSP 556 1449]


Svētdienā un pirmdienā dzimušais bērns esot turīgs, jo tad visi darbinieki ejot laukā no mājas ar pilnām maizes kulēm; sestdienā dzimušais turpretim tukšs un nabags savā dzīvē, jo tad visi darbinieki – kūlēji no muižas rijām, otarnieki, kārtnieki, brenkūžnieki un citi – nākot mājā ar tukšām kulītēm un cibiņām; pirmdienā, trešdienā un ceturtdienā dzimušais esot mudīgs uz darbu; sestdienā dzimušais rīcīgs un labprāt pucējoties; svētdienā dzimušais ietot labprāt ciemā.

Pirmdienā dzimušam bērnam esot pilnīgs mūžs, pussvētā (sestdienā) tukšs.

Sestdienā dzimuši bērni esot darbīgi, svētdienā dzimuši lepni un slinki.

Par bērna saņēmēju vajaga aicināt veselīgu un jautru sievieti, jo kāda ir saņēmēja, tāds būs jaunpiedzimušais bērns.

Mazu bērnu vajagot apsmērēt ar lāča taukiem, tad esot vēlāk izturīgs pret aukstumu.

Kad bērns piedzimst, tam uz krūtīm jāuzliek aprakstīts papīrs, lai viegli var iemācīties grāmatu.

Kad bērns tiek pirmoreiz nomazgāts un tam liek galvā cepurīti, tad, ja tas ir zēns, tad sarkanu cepuri vai cepuri ar sarkanu lentīti, tad viņiem visas drēbes labi stāvēs un labi izskatīsies.

Kad bērns nebija kristīts, tad to sauca par vilciņu, jo tad neviens zvērs to netraucējot. Vilks sevi neēdot un arī citi zvēri vilku ne.


Neniecini, sveša māte,
Es nebiju nieka bērns:
Labu ļaužu, liela rada,
No godīgas māmuļītes. [LD 23340-0]

 

Kūmām iešu neliegšos,
Kažok’ vilkšu mugurā:
Lai aug mans krusta bērns
Sprogainiem matiņiem. [LD 1319-3]

 

Eima, kūmas, padancot
Istabiņas vidiņā:
Lai tas mūsu krusta bērns
Drīz tecēja kājiņām. [LD 1405-0]

 

Drīzi, kūmas, sēstaties,
Drīzi atkal ceļaties:
Lai tas jūsu krusta bērns
Drīzi rāva valodiņu. [LD 1475-4]

 

Čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām kājiņām;
Ja tu labi negulēsi,
Lācīts tevi aiznesīs. [LD 2104-1]

 

Ai, skuķīti, bāra bērns,
Tavu skaistu dziedāšanu;
Man nenāca naktī miegs,
Tavu dziesmu klausoties. [LD 4468-2]

 

Neder auzu sēnaliņa,
Kviešu maizes pabariem;
Tā nedera kalpa bērns
Saimenieka dēliņam. [LD 12112-0]


Dievs teicis, lai pārsviežot visus mazus bērnus pār jumtu, tad viņi tūliņ iešot kājām. Lopi paklausījuši, kādēļ arī lopu bērni divi gadi cilvēka bērns neies kājām.”
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



Bērnu mute

 

Ar bērnu muti

Dzied nākotne dziesmas,

No viņas vecam

Draud lielākās briesmas.

 

Ar maigām skaņām,

Ar mīlīgu vaigu,

Ar nevainību

Tie dara baigu.

 

Kas šodien beidzies,

Tas rītu sāksies,

Tos sapņus par dzīvi

Pārvērst nāksies.

 

Vēl balstiņas sīkas,

Jau sirsniņas lielas,

Skan dziesmas mājās,

Drīz skanēs uz ielas.

 

Ar bērnu muti

Dzied nākotne dziesmas,

No dzirkstēm vēji

Uzpūtīs liesmas. [Rainis 1977 : 429]


Vārds bērns izmantots J. Klīdzēja romāna nosaukumā Cilvēka bērns (1956).



Tie, kas neaizmirst!

[Priekšvārds]

Daudzi var aizmirst, daudzus var aizmirst: draugs draugu, brālis brāli, vēl vairāk – māte bērnu, vēl vairāk – vīrs pienākumu, vēl vairāk – dzimtene sevi, savus bērnus un savu nākotni reizē. Dzelzs sadilst, cilvēku smadzenes nau [nav] dzelzs. Bet ilgi kalta dzelzs top tērauds. Ir bijuši un būs vienmēr tie, kas neaizmirst. Tie ir dzīvā vēsture, kas atmiņu dzeļ. Kad dzimtene aizmirst savu nākotni, tie to neaizmirsīs, – tie ir dzīvā nākotne, kas dziņu dzeļ. Un tie paši ir bijuši un būs vienmēr tie, kurus dzimtene izraidīs no sevis, jo viņi nesīs garīgu dzīvību, kādu vēl nespēj dzimtene dzīvot, bet bez kuras tomēr viņai nau nākotnes. Tie ir tie paši, kuri zaudē tēviju un atrod pasauli, zaudē sevi un atrod cilvēci… [Rainis 1977 b : 64–65]



Kārlis Hūns Slimais bērns.
 
Janis Rozentāls Gavilējošie bērni.
 
 

Ģederts Eliass Pie klēts ziedonī

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Autore M. Purviņa.



Mākslas filma Cilvēka bērns (1991). Režisors Jānis Streičs.


Dziesma Cik tie bērni ātri gan aug. Māras Zālītes vārdi, Ulda Marhilēviča mūzika, izpilda Dailes teātra aktieri.

Dziesma Es gribu kā bērns vēl just. Arņa Medņa vārdi un mūzika, no izrādes „Pepija”.