Tradicionālā transkripcija

[basketbòls]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[bɑsketbɔls]


[b] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[b] – balsīgais troksnenis

[o] – garais patskanis

[l] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

Trīszilbju vārds.



basketbol- – sakne, vārda celms

s – galotne




basketbol+bumb-a
ratiņ+basketbol-s




basketbolspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

Vienskaitlinieks.

vsk. dsk.

N.

basketbol-s

Ģ.

basketbol-a

D.

basketbol-am

A.

basketbol-u

I.

ar basketbol-u

L.

basketbol-ā

V.

basketbol!


Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmetsBasketbols ir populāra komandas spēle.
2) izteicēja daļa – Šī aizraujošā spēle ir basketbols.
3) galvenais loceklisLielais basketbols.
4) papildinātājs – Ar draugiem devāmies spēlēt basketbolu.
5) vietas apstāklisBasketbolā liela nozīme ir kompetentam trenerim.
6) apzīmētājsBasketbola spēli skatījās tūkstoši.



basketbola apavi, basketbola asociācija, basketbola bumba, basketbola čempionāts, basketbola dribls, basketbola federācija, basketbola finālspēle, basketbola forma, basketbola grozs, basketbola halle, basketbola izlase, basketbola komanda, basketbola kombinācijas, basketbola laukums, basketbola noteikumi, basketbola sacensības, basketbola skola, basketbola spēle, basketbola tiesnesis, basketbola treneris, basketbola treniņš, basketbola turnīrs, basketbola vairogs, basketbola vēsture, ielas basketbols, Latvijas basketbols, skatīties basketbolu, spēlēt basketbolu.



basketbols, vsk., v.

Komandu sporta spēle, kurā spēlētāji cenšas iemest bumbu pretinieka komandas grozā.

Basketbola komanda, spēle. Basketbola bumba.

[Sagatavots pēc: LVA 2006 : 160]


basketbols, -a, v.; parasti vsk.

Komandu sporta spēle ar bumbas raidīšanu pretinieka grozā.

Basketbola bumba. Interesanta basketbola spēle. Eiropas kausa izcīņa basketbolā.

.. [sporta stadionā] notika sacensības vieglatlētikā, basketbolā, peldēšanā.. Literatūra un Māksla 56, 34, 1.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


basketbols – groza bumba


Sporta zinātnē basketbols, basketbola bumba, basketbola grozs, basketbola koka vairogs, basketbola laukums, basketbola organiskā stikla vairogs, basketbola spēle (mačs), basketbola treneris, basketbola vairogs, basketbolists.


ErgonīmiLatvijas Basketbola savienība, basketbola organizācija; Latvijas Basketbola savienība, basketbola vortāls; Latvijas Jaunatnes basketbola līga, uzņēmums; Studentu Basketbola līga, Latvijas studentu vortāls; Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA), starptautiska organizācija; Latvijas Ratiņbasketbola sporta federācija, ratiņbasketbola organizācija.


basketbols no angļu basketball < basket ‘grozs’ + ball ‘bumba’ [Svešvārdu vārdnīca 2008 : 106]

1926. gada Svešvārdu vārdnīcā lietots nosaukums groza bumba. Pēc 1951. g. tikai basketbols, sarunvalodā arī baskets, basītis. [Sagatavots pēc:  Baldunčiks 1989 : 67]


angļu – basketball

baltkrievu – баскетбол

franču – basket-ball

grieķu – μπάσκετ

igauņu – korvpall

krievu – баскетбол

latīņu – Basketball

lietuviešu – krepšinis

poļu – koszykówka

somu – koripallo

ukraiņu – баскетбол

vācu – der Basketball

zviedru – basket




Basketbols

 

Ar garšu dzerdams Koka Kolu

Es sapņoju par basketbolu.

Kā divas glītas dārza rozes

Ir abi divi caurie grozi

Un tajos labāk iemest bumbu

Kā lasīt avīzēs Lumumbas

Un Kongo aprakstus. Lūk, melnie

Tik manīgi kā īsti velni

Ar veiksmi piekopj šo sportu

Un lidina pār groza bortu

Ik bumbu no ikkatras vietas

Lai necik rokas priekšā slietas.

Soda metieni un tālie

Punktus atnes dučiem, kāliem,

Dribli, saspēles pa pieciem,

Pieminēti tiek kā trieciens,

Atnes grozu, jauko golu,

Cēlā sporta – basketbola! [Mierkalns 1959 : 364]


Paskatījusies uz Robertu, Kristīne knapi valdīja smaidu:

„Tik drūmu ģīmi Bobijam es sen neesmu redzējusi…” Ne vēsts no tās pašpārliecinātības, kad viņš, basketbola laukumā laužoties uz grozu, pēkšņi met pustālo, turklāt trāpa precīzi un, tribīnēm gavilējot, sastingst ar uzvaras žestā paceltām rokām! [Rungulis 2008 : 11]

 

Neizprotami spēki – varbūt kosmiski? – apgrūtina impulsīvas, līkloču, zigzagu, svaidīgas elastīgas kustības arī cilvēkam. Izzūd tādas agrāk ļoti populāras sporta spēles kā basketbols, volejbols, hokejs. Pareizāk būtu sacīt, ne izzūd, bet diferencējas, iegūst jaunu precīzāku un normatīvāku ritmiku. Šodien jau var runāt par kvadrāthokeju, eliptisko basketbolu, trapecveida volejbolu un tamlīdzīgi. [Ziedonis 1974 : 43]



Skaistie trīsdesmitie, kad bumba bija apaļāka 

1932. gada 18. jūnijā astoņu valstu pārstāvji – arī Latvijas Basketbola savienības pilnvarotais delegāts Jāzeps Šadeiko – Ženēvā parakstīja Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) dibināšanas protokolu, paverot ceļu oficiālu starptautisku sacensību rīkošanai. [Keisels 2015 : 48]

 

Basketbola leģenda Maikls Džordans 

Maikls Džordans ir viens no visu laiku slavenākajiem basketbolistiem. Viņš zināms kā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Čikāgas „Bulls” spēlētājs, kurš sešas reizes palīdzēja komandai kļūt par NBA čempioniem. [..]

Maikls Džordans karjeras laikā NBA vienā spēlē vidēji ieguva 30,1 punktu, kas ir līgas rekords. Kopā NBA spēlēs viņš iemeta 32 292 punktus, kas ir trešais lielākais punktu skaits starp visiem spēlētājiem NBA vēsturē. Tomēr daudziem prātā paliekošāks nebija gūto punktu skaits, bet gan Džordana spēles stils. Akrobātiskie lēcieni, šķietami neiespējamie caurgājieni, skaisti „slam dunk” jeb bumbas triecieni grozā no augšas un talantīgā spēle aizsardzībā. [..]

Skaistās spēles dēļ viņš kļuva par elku daudziem. Pat Džordana paradumu nēsāt garākus basketbola šortus drīz vien pārņēma arī pārējie NBA spēlētāji. [Utināne 2014 : 30–31]

 No zvērnīcas līdz modernam zoodārzam

[..] ronis Puika barību iemācījies nopelnīt pats – aktīvi darbojoties, vingrojot un reizē arī izklaidējoties. Gadu gaitā viņš ir iemācījies veikt dažādus trikus: iznest krastā baseinā iekritušu mantu, spēlēt futbolu un basketbolu, gleznot, veikt izcilus augstlēkšanas paraugdemonstrējumus, dziedāt, dejot un vēl, un vēl… Jā, arī pacietīgi ļaut kopējam apskatīt kājas, saskaitīt zobus, jo tādā veidā vieglāk var veikt veterināras manipulācijas. Par paveikto Puika saņem zivs gabaliņus.
[Lielkalns 2012 : http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=139&what=26]

 

Komponists Volfgangs Dārziņš, vērodams Vācijā ar savu labi trenēto kritiķa aci mūsu basketbolistu sacensības, Eslingenas „Latviešu Ziņās” reiz rakstīja: „Basketbols latviešiem nav tikai sporta spēle kā daudzas citas. Tas ir Basketbols Viņa Majestāte. Basketbols, latviešu nacionālais sports: pašas Laimas likts un nolemts. Daļiņa no mūsu godkārības un mūsu lepnuma, daļiņa no mūsu tautas ģēnija.” [Šmits, Čika 1955 : 68. lpp.]



Maija Tabaka Basketbols (TTT. Audekls, eļļa. 1980).


Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, pie sporta un izklaides centra „Siemens”, 2007. gadā uzstādīts piemineklis basketbolam, kuru veidojis tēlnieks T. Gutauskis. Šāds piemineklis ir vienīgais Eiropā.

Sešus metrus augstais un 30 t smagais piemineklis attēlo sportista roku, kas gatavojas mest bumbu grozā.
[Sagatavots pēc: http://www.delfi.lv/news/arzemes/vilna-bus-piemineklis-basketbolam.d?id=17445099] un [http://www.vilnius-tourism.lt/ka-pamatyti/lankytinos-vietos/paminklai/krepsiniui /]

 

Čikāgas „Bulls” 2011. gadā uzcēla pieminekli par godu leģendārajam basketbolistam Skotijam Pipenam, kurš tika uzņemts arī Slavas zālē.

S. Pipens karjeras laikā bijis trijās komandās, taču vislielākos panākumus 1987. gada drafta piektais numurs guva ar savu pirmo komandu „Bulls” – sešus čempiona titulus. Viņa 33. numurs ir iekļauts „Bulls” Slavas zālē. Turpat blakus ir arī bronzas statuja vēl vienai basketbola leģendai – M. Džordanam, tā celta 1994. gadā. Abu statuju mākslinieki ir O. Amrani un J. R. Amrani. [Sagatavots pēc : Pričins 2010 :  http://sportacentrs.com/basketbols/nba/26082010-cikaga_uzcels_pieminekli_par_godu_skotija?is_mobile=1]

 

Video: Maikla Džordana un Skotija Pipena statujas.
[https://www.youtube.com/watch?v=OVI28Vmn2_k]


Statuete Basketbolists.

Statuete Basketbols.


Jaunsvirlaukas pagasts. Staļģene. Basketbola spēle.

Liepāja. Liepāja. Sportisti.

TTT basketbola komanda.

Uļjana Semjonova.



Dokumentālā filma Basketbola meistari (1953). Režisors M. Poseļskis.

Dokumentālā filma TTT (1965). Režisore I. Masa.

Dokumentālā filma Latvijas basketbolisti (1960). Režisors M. Poseļskis.

Dokumentālā filma VEF 54. sezona (2014). Režisors Dz. Dreibergs.

Spēlfilma Sapņu komanda 1935 (2012). Režisors A. Grauba.


Dziesma Basketbola dziesma. G. Rača vārdi, U. Marhilēviča mūzika, izpilda J. Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas koris.

Dziesma Dziesma Latvijas basketbola izlasei. Ghetto Games vārdi un mūzika, izpilda V. Kamaza.

Dziesma Katru dienu. M. Freimaņa vārdi, L. Reinika mūzika, izpilda L. Reiniks.

Dziesma Piedzimis uzvarēt. G. Rača vārdi, I. Viļuma mūzika, izpilda grupa Jūras akmentiņi.

Dziesma Lielais basketbols. H. Heislera vārdi, E. Īgenbergas mūzika.

Pazīstamākās dziesmas par basketbolu pasaulē. [http://www.parmuziku.lv/interesanti/izlase/basketbols-649


Basketbols ir viens no retajiem sporta veidiem, kam precīzi zināma „dzimšanas diena”. 1891. gada 21. decembrī Springfīldas (ASV) koledžas fiziskās audzināšanas instruktors Džeimss A. Neismits (pēc izcelšanās – kanādietis) vingrotavas balkonam piestiprināja divus augļu grozus, kuros vajadzēja iemest bumbu. Ar šādu spēli, kurā sacenšas divas komandas, instruktors vēlējās padarīt interesantākas un daudzpusīgākas fiziskās audzināšanas nodarbības.

Tā kā Neismita vadītajās nodarbībās piedalījās 18 jauniešu un neviens negribēja palikt malā, sākumā – līdz 1897. gadam – basketbolu spēlēja deviņi pret deviņi. 1893. gadā basketbolu pirmo reizi spēlēja sievietes, 1895. gadā notika pirmā spēle starp universitāšu komandām, bet 1896. gadā tika sarīkota pirmā „profesionāļu” spēle – spēlētāji saņēma naudu, ko skatītāji bija samaksājuši par biļetēm.
[Sagatavots pēc: Latvijas basketbola vēsture 1998 : 9]

 

Sākotnēji basketbola spēles laikā bumbu atgūšana no groza bija apnicīgs uzdevums, kura veikšanai bija vajadzīgas kāpnes – groziem bija slēgts dibens. [Sagatavots pēc: Sporta rekordi. Rekordu grāmata 2009 : 16]

 Pirmie soļi Latvijā

Precīza groza balles (kā tolaik basketbolu dēvēja latvieši) dzimšanas diena Latvijā nav fiksēta. Viens no Latvijas basketbola pamatlicējiem Ādolfs Grasis 1937. gadā rakstīja: „Latvijā basketbolu sāka spēlēt 1920. gadā līdz ar jaunekļu Kristīgās savienības YMCA darbības sākšanu.”

Ir ziņas, ka 1920. gadā Rīgā, Vingrotāju biedrības zālē (tagad – „Daugavas” sporta nams), tika uzstādīti pirmie basketbola grozi, taču sākumā pie tiem nodarbojās tikai iebraucēji.

1922. gadā tika noorganizēti basketbola kursi, pēc tam izveidojās pirmās basketbola komandas: „Sekretāri”, „Starts”, „Melnā roka”.

 Jau 1923. gada aprīlī Latvijas basketbolisti aizvadīja pirmās starptautiskās sacensības. Kopš šī gada rudens tradicionāli kļuva arī vidusskolu komandu turnīri.

1924. gadā risinājās nozīmīgs notikums basketbola vēsturē – notika pirmās starpvalstu sacensības Eiropā, kurās piedalījās Latvijas un Igaunijas izlases spēlētāji. Uzvarēja Latvijas basketbolisti.

Trīsdesmitajos gados basketbols spēlētājiem bija tikai vaļasprieks. Par atalgojumu toreiz nevarēja ne sapņot – tāpat kā citās Eiropas valstīs.

1933. gadā FIBA pirmā kongresa dalībnieki atbalstīja ideju rīkot Eiropas meistarsacīkstes. Latvijā tika pieņemts lēmums, ka jāpiedalās turnīrā – pārliecību par spēkiem rosināja Latvijas basketbola komandu labie panākumi turnejā pa Vakareiropu. 1935. gadā Latvijas vienība ieradās Ženēvā un uzvarēja vairākas komandas.

1936. gadā Berlīnē vīriešu basketbols pirmo reizi tika iekļauts olimpisko spēļu programmā. Turnīra noslēguma rangu tabulā Latvija dalīja 15. līdz 18. vietu. Priecīgākais notikums Berlīnē – FIBA kongresā Latvijas komandas treneris Valdemārs Baumanis tika apstiprināts par starptautisko basketbola tiesnesi.

1937. gadā FIBA nolēma otrās Eiropas meistarsacīkstes sarīkot Rīgā. Tas bija stimuls, kas pirmskara gados radīja visstraujāko basketbola uzplaukumu visās jomās. Latvijā bija nepieciešama jauna sporta zāle. Tika pārbūvēts bijušās fabrikas „Fenikss” ražošanas korpuss. Te bija galvenā zāle ar basketbola laukumu un skatītāju tribīnēm, treniņtelpa, kurā bija vairāki basketbola un volejbola laukumi. Pati zāle tobrīd bija labākā Eiropā – plastikāta vairogi, VEF elektriskais pulkstenis.

1939. gada vasarā Latvijas valstsvienības treneris V. Baumanis ar diviem spēlētājiem devās uz ASV, kur Longailendas universitātē guva pieredzi un pārveda mājās daudz interesantu atziņu. Diemžēl starptautisko notikumu dēļ visas ieceres palika nerealizētas.

1940. gada septembrī Latvijas Basketbola savienības vietā tika izveidota Fiziskās kultūras un sporta komitejas basketbola sekcija. Likvidēja arī visas līdzšinējās sporta biedrības, klubus un komandas.
[Sagatavots pēc: Latvijas basketbola vēsture 1998 : 9–26]

 Sapņu komanda 1935 

Latvijas valstsvienības uzvara pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs basketbolā 1935. gadā bija pārsteidzošs panākums. Savā ziņā uzvara bija arī likumsakarīga – treneris Valdemārs Baumanis savējos šīm sacensībām bija labi sagatavojis gan fiziski, gan morāli.

Režisors Aigars Grauba un producents Andrejs Ēķis par šo vēstures aizmirstībā nogrimušo faktu – to, ka latvieši bija pirmie Eiropas meistari basketbolā, – nolēma izstāstīt filmā. 2009. gada vasarā viņi uz sporta nometni Valmierā uzaicināja Latvijas aktierus, lai no viņiem izraudzītos ne tikai Latvijas valstsvienības, bet arī Spānijas, Ungārijas un Šveices „sportistus”. 2010. gadā sākās filmas „Sapņu komanda 1935” filmēšana, 2012. gadā notika pirmizrāde kinoteātrī Splendid Palace Rīgā.

Filmai savāktie materiāli un daudzie stāsti par 30. gadu dzīvi, sportistiem un sportošanu tolaik palika „aiz kadra”. Tā radās doma veidot grāmatu, kurā būtu gan filmas scenārijs, gan stāsti par dzīvi Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados.
[Sagatavots pēc: Zveja, Grauba, Ēķis 2013 : 5]

 

14 dienas pirms Eiropas 2. basketbola čempionāta sākuma – 1937. gada 19. aprīlī – Rīgā, vecā fabrikas korpusā netālu no Brasas tilta, tika atklāts moderni iekārtots Sporta nams, kura trijos laukumos basketbols tika spēlēts līdz pat Otrajam pasaules karam.

22 gadi – tāds bija Latvijas valstsvienības spēlētāju vidējais vecums Eiropas 3. meistarsacīkstēs 1939. gadā, kur latvieši izcīnīja otro vietu. Karjeras ziedu laiki vēl bija priekšā, taču visus plānus izjauca Otrais pasaules karš.
[Sagatavots pēc: http://www.sporto.lv/raksts/90_fakti_90_gados]

 

20. gs. 50. gadu vidū veidojās viens no padomju sporta „fenomeniem”  – meistarkomandas, kurās bija vēlēšanās savienot nesavienojamo – profesionālo un amatieru sportu. No basketbola trupas „Spartaks” un VEF rūpnīcas strādnieku komandas apvienojuma tika izveidota spēcīga basketbola komanda VEF, kura piecdesmitajos gados piedalījās septiņās starptautiskās spēlēs un visās uzvarēja.

1958. gada augustā tika nodibināta populārākā latviešu sieviešu basketbola komanda TTT.

1960. gads vērtējams kā Latvijas basketbola līdz šim visaugstākā virsotne. FIBA ģenerālsekretārs V. Džonss, viesojoties Rīgā, sacīja: „Rīgu ar pilnām tiesībām var uzskatīt par Eiropas basketbola galvaspilsētu.”
[Sagatavots pēc: Latvijas basketbola vēsture 1998 : 42–50]

TTT 

Pirmajos pastāvēšanas gados sieviešu basketbola komandas nosaukums izraisīja dažādus minējumus. Vaicātāji parasti bija varen pārsteigti, uzzinot, ka TTT apzīmē pavisam prozaisku jēdzienu – Tramvaju un trolejbusu trests.

Jau 1959. gadā Skaidrīte Smildziņa un Helēna Bitnere pirmās no Latvijas basketbolistēm PSRS sastāvā izcīnīja pasaules čempionu titulu.

1967. gadā TTT komandā sāka spēlēt visu laiku izcilākā basketboliste Uļjana Semjonova. 60. gados Latvijas Basketbola federācijas jaunatnes komisija kopā ar laikrakstu „Sports” un televīziju sāka meklēt jaunas spēlētājas. Atsaucās divus metrus gara meitene no Latvijas un Baltkrievijas pierobežas, kura, spēlējot TTT, kļuva par seškārtēju PSRS čempioni, trīskārtēju Eiropas čempioni, divkārtēju pasaules čempioni un olimpisko čempioni. [Sagatavots pēc: Mežavilks, Slēde 1977,  9.–130. lpp.] 

1991. gadā tiek nodibināta Latvijas Basketbola līga, bet 1992. gadā – Latvijas Jaunatnes basketbola līga.

1993. gadā Uļjana Semjonova kā pirmā sieviete no Eiropas tiek uzņemta pasaules basketbola „Slavas zālē” Springfīldā (ASV).
[Sagatavots pēc: Latvijas basketbola vēsture 1998 : 7]

2007. gadā Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Slavas zālē Madridē svinīgā ceremonijā tiek uzņemta leģendārā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova.
[Sagatavots pēc: http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/24929-fiba_slavas_zale_tiek_uznemta_uljana_semjonova]

 Kas ir Goda zāle?

Latvijas basketbola Goda zāle tiek veidota, lai apkopotu un aktualizētu faktoloģisku, rakstisku, vizuālu, audio, video utt. informāciju par Latvijas basketbola spožākajām uzvarām un spilgtākajām personībām. Tālākā perspektīvā paredzēta Latvijas basketbola vēstures pārvietojamās ekspozīcijas un pastāvīga basketbola muzeja izveide. Latvijas basketbola Goda zālē tiek uzņemti izcili basketbola spēlētāji, treneri, tiesneši un basketbola sacensību rīkotāji, kā arī komandas, kas izcīnījušas prestižus titulus starptautiskās sacensībās.
[Sagatavots pēc: http://godazale.basket.lv/lv/kas-ir-goda-zale/]

 

Basketbola laukumā katrā komandā spēlē pieci spēlētāji (vēl ir 5–7 rezervisti). Spēles ilgums – 4 X 10 min, un mērķis – iemest bumbu pretinieka grozā. Iemetot bumbu grozā, komanda iegūst 2 punktus (no liela attāluma – 3 punktus), bet, realizējot soda metienu, – 1 punktu. Laukuma izmēri – 28 X 15 m; grozu diametrs – 45 cm, augstums – 3,05 m. Kopš 2004./2005. g. sezonas sievietes spēlē ar mazāku bumbu nekā vīrieši. [Sagatavots pēc: Staģis 2008 : 18]

 Bumbas

Basketbola bumbām ir trīs dažādi izmēri – 5., 6. un 7. Ar 5. izmēra bumbu basketbolu spēlē bērni līdz 12 gadu vecumam. No 12 gadu vecuma zēni un meitenes spēlē ar 6. izmēra bumbu. No 15 gadiem zēni spēlē ar 7. izmēra basketbola bumbu. Gan profesionālie, gan amatieru basketbola spēlētāji vīrieši spēlē ar 7. izmēra bumbu, bet sievietes – ar 6. izmēra bumbu. Basketbola bumbas tiek izgatavotas gan no gumijas, gan arī no mākslīgās vai dabīgās ādas.
[Sagatavots pēc : http://vs-sport.lv/lv/37-bumbas]

 Kāpēc basketbolā ir tieši 24 sekunžu uzbrukums?

Basketbols radās 1891. gadā. Kopš tā laika spēles noteikumi ir vairākkārt mainīti, tajā skaitā arī noteikums par uzbrukuma ilgumu.

Sākotnēji basketbolistiem nebija noteikta laika limita uzbrukuma veikšanai. Bumba pie vienas komandas spēlētājiem varēja atrasties neierobežotu laiku. Šādā spēles variantā gan spēlētājiem, gan skatītājiem spēle šķita nedaudz par garlaicīgu.

1954. gadā samazināja uzbrukumam atvēlēto laiku līdz 24 sekundēm. Līdz ar to spēle kļuva interesantāka gan skatītājiem, gan sportistiem. NBA (Nacionālās basketbola asociācijas) komandas „Syracuse Nationals” īpašnieks Baijasons aprēķināja, kāds ir vidējais vienas spēles laikā izdarītais metienu skaits, noskaidrojot, ka tie ir 120 metieni. Viņš spēles laiku sekundēs (2880 s) izdalīja ar metienu skaitu un ieguva 24 sekundes. Tika secināts, ka ar šo laiku pietiek, lai paspētu izdarīt metienu uz pretinieku grozu.

Šis spēles noteikums ir saglabājies līdz pat mūsdienām, tomēr ne visas basketbola komandas to ievēro.
[Sagatavots pēc: Bērziņa 2016 : 16]

 

Laukumā būdams izteikts ātrā basketbola piekritējs, ārpus tā Valdis Valters deva priekšroku pakāpenībai. Jau 1988. gada rudenī, vēl būdams VEF komandas pamatsastāva spēlētājs, Valters nodibināja savu skolu. Nākamais solis tika sperts 1992. gadā, kad Valters ar domubiedriem izveidoja Jaunatnes basketbola līgu. 1995. gada vasarā tika izveidota Latvijas Basketbola amatieru asociācija, kuras pirmajā turnīrā sešās komandās spēlēja lielākoties jaunie basketbolisti. Tā paša gada decembrī Valtera pārziņā nokļuva arī LBL (Latvijas Basketbola līga). 1996. gadā vīriešu basketbola organizāciju darbības koordinēšanai tika izveidota Latvijas Vīriešu basketbola aģentūra, un Valters kļuva par tās ģenerāldirektoru.

V. Valters ir Latvijas basketbola vēsturē viens no vispretrunīgāk vērtētajiem cilvēkiem, uzteicot viņa stratēģa talantu, prasmi ģenerēt idejas un izstrādāt dažādas rīcības programmas.
[Sagatavots pēc: Latvijas basketbola vēsture 1998 : 94–95]

 

1993. gada 16. oktobrī Kaspars Kambala kļuva par jaunāko spēlētāju Latvijas basketbola vēsturē – viņam bija tikai 14 gadu, kad viņš spēlēja kopā ar pieaugušajiem. Grāmatā par K. Kambalu nav stāsta par profesionālo sportu, te iezīmētas lomas, kas tiek izspēlētas apkārt basketbola laukumam. [Sagatavots pēc: Puče 2014 : 5]

 Prezentēta grāmata par Kristapu Porziņģi

A. Puče sarakstījis vairākas grāmatas par Latvijas sportistiem – Sandi Ozoliņu, Artūru Irbi, Kristeru Serģi, Kasparu Kambalu, Viktoru Hatuļevu, Kārli Skrastiņu. Nu prezentēta sporta žurnālista Armanda Pučes un Jāņa Porziņģa kopīgi veidotā grāmata „Brālis” par latviešu basketbolistu Kristapu Porziņģi.

Grāmata „Brālis” veidota Kristapa Porziņģa pirmās Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) sezonas laikā, kurā viņš lieliski debitēja Ņujorkas „Knicks” sastāvā.

Grāmatā ir divas daļas – žurnālista saruna ar Kristapa Porziņģa brāli Jāni, kā arī bilžu sadaļa, kur pats NBA basketbolists stāsta par savām dzīves gaitām. „Tajā mērogā, kurā šobrīd atrodas Kristaps Porziņģis, neviens latvietis vēl nav bijis,” norādīja A. Puče.

2015. gada sezonā K. Porziņģis piedalījās 72 NBA spēlēs, kurās vidēji iemeta 14,3 punktus un izcīnīja 7,3 atlēkušās bumbas. Tieši grāmatas prezentācijas dienā Latvijas Basketbola savienība (LBS) paziņoja, ka Porziņģis atzīts par 2016. gada Latvijas labāko basketbolistu.
[Sagatavots pēc: http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/629768-prezenteta_gramata_par_kristapu_porzingi]

 

Diennakts basketbola turnīrs „Krastu mačs” pie Latvijas Nacionālās operas un baleta Rīgas svētkos 2016. gada augustā notika jau septīto reizi. Pēc Daugavas kreisā krasta komandas izcīnītās uzvaras rezultāts kopvērtējumā ir 4:3 par labu Pārdaugavai.
[Sagatavots pēc: http://www.krastspretkrastu.lv/jaunumi/noskaidroti-krastu-maca-rezultativakie-speletaji-22]

 

2016. gada pavasarī Rīgā, Grīziņkalna skeitparkā, Ghetto Games uzsāka savu 8. sezonu. Pasākuma ietvaros norisinājās arī sezonas pirmais Ghetto Basket turnīrs.

 

Andris Biedriņš jaudīgākajai un spējīgākajai komandai dāvāja ceļojumu uz Ņujorku. Ghetto Basket lielākais vasaras notikums viennozīmīgi bija Sprite Kings of Air, kas pulcēja pasaules labākos danku (basketbola bumbas spraušana grozā no augšas) meistarus un priecēja skatītājus ar neaizmirstamu un elpu aizraujošu priekšnesumu.
[Sagatavots pēc: https://www.riga.lv/lv/news/ghetto-basket-atklaj-ielu-basketbola-sezonu?9022]

 Strītbols

Strītbols ir basketbola paveids, kas radies Amerikas Savienotajās Valstīs – Ņujorkā. Par tā rašanās laiku tiek uzskatīts 1947. gads, kad vietējais aktīvists Holkombs Rukers, kurš veltīja savu dzīvi basketbolam un ielu sportam, izveidoja vairākus spēļu laukumus un strītbola turneju Hārlemā. Viņa vārdā tika nosaukts populārākais strītbola laukums, kurā mūsdienās notiek visā pasaulē zināmas strītbola sacensības. Šajās sacensībās piedalās arī vairākas basketbola zvaigznes. 2000. gadā strītbols kļuva populārs visā pasaulē.

Strītbols tiek spēlēts ārpus telpām, divreiz mazākā laukumā nekā basketbols. Mūsdienās tam ir vairākas versijas, bet tradicionālajā versijā spēles laukumā atrodas seši spēlētāji – trīs katrā komandā. Spēles pamata princips ir tāds pats kā parastajā basketbolā, proti, jācenšas trāpīt bumbu grozā, gūstot pēc iespējas vairāk punktu, bet strītbola spēle beidzas, kad viena komanda ir savākusi 21 punktu un ir vismaz divu punktu starpība. Vēl atšķirībā no basketbola strītbolā par iemestu grozu, spēlētājam atrodoties pirms trīspunktu līnijas, tiek piešķirts viens punkts, bet ārpus trīspunktu līnijas – divi punkti. Būtiska atšķirība ir arī tā, ka strītbols tiek spēlēts daudz agresīvāk un lielāka uzmanība tiek pievērsta spēlētāja prasmēm driblēt bumbu un apiet pretinieku. Strītbolā nav tiesnešu, kas fiksē katru pārkāpumu, tā vietā tiesneša funkcijas spēles laikā pilda paši spēlētāji. Tiesnesis tikai sākumā izspēlē bumbu un izšķir strīdu situācijas. Pārējie noteikumi ir diezgan līdzīgi basketbolam.

Viens no atšķirīgākajiem strītbola spēles paveidiem ir „21”. Tas tiek saukts arī par Ņujorkas strītbolu vai Amerikas strītbolu. Arī šajā spēlē galvenais mērķis ir savākt 21 punktu, bet katrs spēlētājs vāc punktus atsevišķi un starp spēlētājiem nenotiek saspēle. Visu spēles laiku tiek izdarīti metieni pa grozu. Arī šai spēlei ir vairākas variācijas, bet pārsvarā katram spēlētājam jāveic viens metiens ārpus trīspunktu līnijas, un veiksmīga metiena gadījumā viņš var turpināt mest grozus un vākt punktus (viens veiksmīgs metiens ir viens punkts), līdz kāds no metieniem ir neveiksmīgs un punkti netiek gūti. Spēlētājam ir jāsavāc tieši 21 punkts. Ja viņš savāc vairāk, punktu skaits tiek samazināts līdz 15 (vai citu skaitu atkarībā no izvēlētajiem noteikumiem).

Vēl viens variants ir Bostonas strītbols. To parasti spēlē turnīra veidā, spēlētājiem visu laiku mainoties.

Arī strītbola bumba ir nedaudz atšķirīga no basketbola bumbas. Strītbola bumbas ir pilnībā izgatavotas no gumija, un tās ļoti labi atlec, turklāt ar to var spēlēt uzreiz pēc bumbas iegādes. To virsma ir rupjāka, tāpēc ar to ir vieglāk driblēt.
[Sagatavots pēc : http://www.ghettogames.lv/stritbols/]

 Pasaules lielākais basketbola grozs

2006. gada 19. augustā pasaules vīriešu basketbola čempionāta atklāšanas dienā Japānā Viļņas TV tornis kļuva par vislielāko basketbola grozu pasaulē.

Projekta „Pasaules lielākais basketbola grozs – no Lietuvas pasaulei” laikā Viļņas TV torni izgreznoja ar elektriskām vītnēm, lampām un gaismas kabeli. Groza diametrs bija 34,7 metri, apļa garums – 109 metri; to veidoja 545 elektriskās spuldzes. Groza tīkls zem stīpas bija 40 metrus augsts, un to izveidoja no 2560 metriem gaismas kabeļa.
[Sagatavots pēc: http://www.svenciustudija.lt/?id=projects&cont=largest_basket&lang=lv]