bāleliņš, v. lietv.

1. folkl. Brālis; jauns vīrietis, radinieks.

Karā iešu es, māmiņa, Raudās divas zeltenītes: Raudās māsa bāleliņa, Tautu meita arājiņa. (T. dz.) Sniga sniegi, putināja, Stalti jāja karavīri; Tālu jāja, nepazinu, Vai bij mani bāleliņi. (T. dz.)

2. iron. Latvietis.

Latvju bāleliņi. Mūsu pašu bāleliņi.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]




Tradicionālā transkripcija

[bãlelìņš]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[bɑːleliɲʃ]


[b] – balsīgais troksnenis

[ā] – garais patskanis

[l] – ’skanenis’.’]

[e] – īsais, šaurais patskanis

[l] – ’skanenis’.’]

[i] – īsais patskanis

[ņ] – mīkstais ’skanenis’.’]

[š] – nebalsīgais troksnenis

 

Trīszilbju vārds.

Ortogrammas – ā, ņš.



bāl-sakne

-el- piedēklis

-iņ-piedēklis

 – galotne

bāleliņ- – vārda celms

-iņšizskaņa



bāleliņšpatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk. dsk.

N.

bāleliņ-š bāleliņ-i

Ģ.

bāleliņ-a bāleliņ-u

D.

bāleliņ-am bāleliņ-iem

A.

bāleliņ-u bāleliņ-us

I.

ar bāleliņ-u ar bāleliņ-iem

L.

bāleliņ-ā bāleliņ-os

V.

bāleliņ! bāleliņ-i!

 

 


Teikumā var būt:

     1)  teikuma priekšmetsMans bāleliņš ir jaunāks par mani.

     2)  izteicējs –  Jānis un Juris ir mani bāleliņi.

     3)  galvenais loceklisMans vienīgais bāleliņš.

     4)  apzīmētājsMana mīļā bāleliņa dziesma bija tik aizkustinoša.

     5) papildinātājs – Es redzēju bāleliņu jājam kumeliņ…

     6) apstāklisMāsa ilgi skatījās bāleliņā, gribēdama paturēt prātā katru viņa vaibstu.

 



bāleliņa cepure, bāleliņa līgaviņa, bāleliņa valoda, bāleliņa zirgs, bāleliņa zobens

arāji bāleliņi, grēcinieki bāleliņi, īstenieku bāleliņi, latvju bāleliņš, māsas bāleliņš, nebēdnieki bāleliņi, neveiklītis bāleliņš, pastaris bāleliņš, pieguļnieki bāleliņi, oši kļavi bāleliņi, rijnieciņš bāleliņš, vietraudzīši bāleliņi

īstais bāleliņš, jaunais bāleliņš, mazais bāleliņš, vecākais bāleliņš

gaidīt bāleliņu, mīlēt bāleliņu



bāleliņš, -a, v.; tautas poēt.

1. Brālis.

Viena pati es, māsiņa, Man deviņi bāleliņi; Kā irbīte ietecēju Bāleliņu pulciņā. LTdz II, 366.

2. Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).

Es bagāta brāļu māsa, Man deviņi bāleliņi: Tēva brāļi, mātes brāļi, Mani pašas īstie brāļi. LTdz II, 424.

3. Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv]

 


bãleliņš,
bãleniņš, s. bãlis.
[Sagatavots pēc: ME I : 271]


bāleliņš – bāliņš, brālis, brālītis


bāleliņš – K. Karulis norāda, ka tas līdz ar bāleniņš, bāleliņš, bālelītis u. c. varētu būt deminutīvs no vārda bāliņš.

Radu valodās nav vārdam bāliņš formā atbilstoša līdzīgas nozīmes vārda. Tajā ir saplūdušas divas ide. saknes: *bhrā– : *bhr*ter– ‘lielģimenes loceklis, asinsradinieks, brālis’.

Iespējams, no ide. *bel– / *bol– ar saknes patskaņa stiepumu varēja izveidoties latviešu *bāls ‘spēks, stiprums, vara’, kas nozīmes ziņā atbilda senindiešu bálam. Blakus nozīmei ‘spēks, stiprums, vara’ vārdam *bāls (vai tā atvasinājumam bālis) varēja būt arī nozīme ‘zēns, bērns’. T. i., bāliņš < *bālinis sākotnēji ‘spēcīgais, stiprais, varenais’ (kam blakus varēja arī atvasinājums bālis). Šo apzīmējumu varēja attiecināt uz katru ģints jauno vīrieti: Simtiem priežu, simtiem egļu, simtiem manu bāleliņu (LD 18048). Indoeiropiešu valodās palaikam saistās jēdzieni ‘jauns, bērns’ un ‘spēks, stiprums’. Šajā nozīmē bāl(el)iņš ir deminutīvs (puisītis, bērniņš).

Vārda bāliņš izzušana no aktīvās leksikas (tas sastopams gandrīz vienīgi tautasdziesmās) izskaidrojama ar pārveidotiem sabiedriski politiskajiem apstākļiem (dzimtbūšanas iekārta, lielģimenes sairšana), kuros vārda agrākajam galvenajam saturam ‘ģints vai lielģimenes spēcīgais vīrietis’ bija vairs maza nozīme. Vārds bāleliņš daļēji saplūda ar vārdu brālis, kļuva par tā deminutīva sinonīmu. Šādu saplūdumu rāda arī forma brāleliņš (brālis+bāleliņš):
Ko, māsiņas, jūs raudat, Jums deviņi braleliņi? (LD 18059).

[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 100–101]


 lietuviešu brolužis, brolužėlis

 


Vārds bāleliņš ir lakūna attiecībā pret citām valodām, jo nav precīzi tulkojams. Nozīmes ziņā tuvākais ir sinonīma brālis, brālītis tulkojums.

 



Ai, Dieviņ, ai, Laimiņ,
Kur man citi baleliņi?
Nela manis vienas dēļ
Māte kāra šūpoliti. [LD 3377-0]

 

Viens pats man bāleliņš,
Kā tas rīta auseklits;
To saņēmu, to pavadu
Ar jauko valodiņu. [LD 3545-0]

 

Viens pats mans bāleliņš,
Kā tas āra ozoliņš;
Ļaudim bija pieci, seši,
Mana viena nemaksaja. [LD 3446-2]

 

Man bij tāds bāleliņš,
Zirņa ziedu greznumiņu;
Kādus zirgus kungi jāj,
Tādus mans bāleliņš. [LD 3443-6]

 

Vai, vecais bāleliņis,
Tavas jaukas valodiņas!
No miedziņa uzrāvos,
Tev’ dzirdeju atjājam.
Pats uz bēra kumeliņa,
Valodiņa istabā. [LD 3468-8]

 

Man nopirka bāleliņš
Sudrabiņa gredzentiņu.
Laižu mīt ar tautām,
Noņem manu vainadziņu. [LD 6316-0]

 

Man nopirka bāleliņš
Trim kantēm(i) gredzentiņu;
Vēl klausišu bāliņam(i)
Trīs deviņas vasariņas. [LD 6317-0]

 

Dzeniet agri, ciema gani,
Notrauciet rīta rasu,
Lai jāj manis bāleliņš,
Lai kājiņas nesamirka. [LD 3478-0]

 

Dravinieka bāliņam
Vaska cimdi rociņā;
Arajiņa bāleliņš
Smilšojāmi kājiņām. [LD 30301-0]

 

Piecu brāļu es māsiņa,
Pieci raksti vaiņakā;
Ikkurš mans bālelins
Pa rakstam šūdinaja. [LD 6055-2]

 

Jūdza tautas kumeliņu,
Jūdz ar’ manis bāleliņš;
Tautas jūdza dziedadamas,
Bāleliņš raudadams. [LD 17232-0]

 

Lustigs bija mans brālitis,
Kad apaļa līgaviņa;
Jo lustigs bāleliņš,
Kad viļņoja rudzu lauks. [LD 1056-1]

 

Labak mani karā kava,
Ne celiņa maliņā;
Māsiņai liela slava,
Karā kauts bāleliņš. [LD 32093-6]

 

Sacijās tautu dēls:
Viens pats man bāleliņš.
Ne saulites neredzeju
Aiz dieveru cepurēm. [LD 22308-4]

 

Bij man viens bāleliņš
Zirņu ziedu skaistumiņu.
Sakās kungi karā ņemt,
Dievs noņēma eņģeļos. [LD 27676-0]

 

Nu vairs mani bāleliņš
Par māsiņu nepasauks,
Nu atveda tautu meitu,
Padomiņa devejiņu. [LD 22793-0]

 

Ne vienaji māsiņai
Tik dižens bāleliņš:
Ar zobenu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu. [LD 19030-6]

 

Līgo Dievis ar Pērkoni,
Es ar savu bāleliņu.
Tev, Dieviņ, visa zeme,
Man tas viens bāleliņš. [LD 32955-0]

 

Tautiets meta bērza laipu,
Līgoties līgojās;
Metīs manis bāleliņš,
Pāri iešu dziedadama. [LD 18773-3]

 

Tilti rīb, pieši skan,
Nu brauc mani bāleliņi.
Dedziet, tautas, sveču guni,
Pušķojiet istabiņu. [LD 18981-1]

 

Kuop kolnā, bruoļu muosa,
Kolnā tovi buoļeļeņi,
Kolnā tovi buoļeļeņi
Vara vuortus vyrynuoja. –
Na vysim buoļeņim
Vara vuortus vyrynuot,
Na vysom muoseņom
Nosuot zeiļu vaiņuceņu. [LD 3650-2]

 

Sniedziņš sniga, putinaja,
Balti jāja kara vīri;
Būt’ es acis paredzejis,
Vaj būt’ manis bāleliņš. [LD 32170-3]

 

Dedziet man gaišu guni,
Dodiet asu zobentiņu,
Lai es eimu pa tautām,
Meklēt savu bāleliņu. [LD 26196-0]

 

Dižans auga, ražans auga
Man tas viens bāleliņš;
Tam es ņemšu līgaviņu,
No tautam lasidama. [LD 11714-0]

 

Ši bārene, ta bārene,
Es patiesi bārenite:
Tēvs, māmiņa zem velenas,
Aiz jūriņas bāleliņš. [LD 4230-0]

 

Mani balti bāleliņi
Ar talciņu vien dzīvoja:
Talkā pļāva miežus, rudzus,
Talkā sūdus vizinaja. [LD 28412-5]

 

Strūdzenieki, strūdzenieki
Mani balti bāleliņi;
Visiem siksnas par pleciem,
Visi strūgu vilcejiņi. [LD 30859-0]

 

Lepni mani bāleliņi,
Zābakoti sienu pļāva;
Es aiznesu brokastiti,
Nedrīksteju bildināt,
Lai bildina māmulite,
Kas tik lepnus audzinaja. [LD 3881-0]

Eima abi, bāleliņ,
Es nedrikstu viena iet;
Sveši ļaudis sienu pļāva
Mana ceļa maliņā. [LD 13474-2]

 

Ak tu Dievs, bāleliņ,
Tavu lielu rudzu lauku!
Trīs dieniņas talka pļāva,
Vēl maliņas neredzeja. [LD 28406-3]

 

Jūra, jūra, Daugaviņa,
Ta man skādi padarija:
Tur palika zirgs un segli,
Diženais bāleliņš. [LD 30762-1]

 

Bāleliņš karā gāja,
Nepuškota cepurite,
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepuriti!
Dziedadama ieteceju,
Raudadama appuškoju.
– Ka, masiņ, gauži raudi,
Vaj tev savu rožu žēl?
– Man nav savu rožu žēl,
Man jau tevis paša žēl.
Bāleliņ, bāleliņ,
Kad tu nāksi ciemoties?
– Par deviņas vasariņas,
Tad es nākšu ciemoties.
– Devitā gadiņā
Ietek bēris kumelits.
Kumeliņ, kumeliņ,
Kur palika jājejits?
– Tur palika jājejits,
Kur aseņu upe tek,
No kauliem tiltu taisa,
Kaudzēm krāva cepurites. [LD 31933-5]

 

Muni bolti bruoļeļeņi,
Ko pēc manis dzenitēs?
Vaj es jiusu tāva zemi
Pyureņā salūcēju?
Jemit, bruoļi munu pyuru,
Es dzeivuoš’ uz tāva zemis. [LD16602-0]

Ej, bāliņ, taisnu ceļu,
Runā taisnu valodiņu,
Tad ir Dievs palīdzēs
Taisnu ceļu nostaigāt. [LD 34199-0]


Vasilijs Sinaiskis, analizējot latvju dainas, atzīst, ka vārda bālis deminutīvs bāleliņš (arī bāliņš, bāleniņš, bāluliņš, bālītis, bālelītis, bālelis) varētu tikt attiecināts ne tikai uz brāli, bet arī jebkuru  jaunu puisi neatkarīgi no radniecības. Vārdambāleliņš varētu būtarī teritoriāla un sociāla nozīme: bāleliņi, iespējams, bija jaunekļi (latīniski juniores), kas bija saistīti ar organizāciju, līdzīgu grieķu frātrijai (brālībai); tie ir bijuši profesionāli karavīri (latīniski quirites).

Jauni puiši bāleliņi,
Nu man vaira nepeliet:
Jau manā galviņā
Sudrabiņa vaiņadziņš.

[LD 8471-0]

Skaties, mana māmuliņa,
Vaj es liela pieauguse;
Ciema puiši bāleliņi
Aicin’ mani saulitē.

[LD 10701-0]

[Sagatavots pēc: Sinaiskis 1938 : 115–125]



Variācijas par Dziesmu svētku tēmu

1

Atslāja puiši no līduma

padziedāt, padziedāt.

Atlaidās meičas no laidara

padancot, padancot.

Dziesmai bij vadmalas kamzolis

mugurā, mugurā,

dziesmai bij zīles un dzīpari

vainagā, vainagā.

Dziesma pie dziesmas.

Dancis pie danča.

Vainags pie vainaga –

rau, vesels novads.

Novads pie novada –

rau, viena tauta

iet riņķu riņkī,

no rokas rokā.

2

Trejdeviņi, trejdeviņi,

trejdeviņi amati,

sveces lej. Sviedrus lej.

Leja asaras dziedādami.

Barons noper bāleliņu,

paņem vienu tautu meitu.

Trejdeviņus bāleliņus,

trejdeviņas tautu meitas.

– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –  – – –

Melna čūska.

Uzakmeņa.

Tālāk? Tā kā tautas dziesmā.

Tālāk tā kā dziesmu tautā!

„Bez saulītes vakarā …”

Čūska melna.

Tauta – balta.

Viena tauta. Baltu tauta.

Baltu tautām

balta dzīve.

Balta?

Trejdeviņi

bāleliņi

krīt

zem

priedes

dziedādami,

krīt

par

savu

Piekto

gadu

un

par

citiem

gadiem

krīt.

3

Atjāja bāliņš

bāliņus apraudzīt,

apraudzīt,

dalījās bāliņi

laimē un nelaimē,

nelaimē.

Kam tika nelaime,

kam tika laime,

pasaule griežas

tālāk ap asi.

Kā bija tālāk?

Tālāk kā dziesmā,

tautas dziesmā,

kā dziesmu tautā:

„…iem krievos, iem leišos –

visur manim draugi, radi.”

Trejdeviņi

bāleliņi

krīt

par

savu

tēvu

zemi,

krīt

par

savu

tēvu

zemi

un

par

citām

zemēm

     krīt.

4

–     Ko nu man darīt? Kā nu man būt?

    Kā tik nu nebūs? Kā tik nu būs?

 

–     Ņem, vecais, hūti – mums jāiet dancot.

–     Kolhozā siens stāv, vēl tikai aizpļauts.

 

–       Sit bukti hūtē, mums jāiet dancot,

    lai redz pār novadu,

cik mēs te jauni.

Novads pie novada –

rau, viena tauta

–     Tēt, mūsu vectēvs guļ Krimas stepē?

–       Guļ Krimas stepē, lec, dēliņ, ūzās,

mums jāiet dancot pār novadiņu.

 

–     Mamm, redz kur tante no Amerikas…

 

–       Liec mierā tanti, ej, meitiņ, dancot,

    lai zemē dzīvie dziedā un danco.

 

–     Tēt, bet ko tālāk, kad svētki beigsies?

 

–       Tālāk? Kā tālāk? Tālāk kā dziesmā,

tautas dziesmā, kā dziesmu tautā:

Pati māku sienu pļauti,

pat’ izkapti asināt…”

[Peters 1989 : 148–151]

 


Bet, visai šai mātes gādībai par spīti, neviens bāleliņš neieradās, kas būtu gribējis Natāli tautās vest. Jo bij izpaustas valodas, ka Natāle esot neticami slinka, un daži balamutes vēl piezīmēja, ka viņa turklāt esot tāda muļķe, kas savu roku desmit pirkstus neprotot saskaitīt. Nu jā, tas ir tāds pārspīlēts teikums, no kura nevar zināt, kā lai to iztulko. Ja ļaudis būtu teikuši, ka Natāle ar savu roku desmit pirkstiem desmit neprotot uzrakstīt, tad tā būtu sava lieta, jo māksla dzirdamās valodas skaņas pārvērst redzamās rakstu zīmēs viņai diemžēl tiešām bij palikuse sveša. Bet viena alga: taisnība bij, ka šis patiesībā pastāvošo vai izdomāto ļauno īpašību dvīņu pāris jaunekļus atturēja pieklauvēt pie Natāles sirdsdurtiņām. Tur nu gan reiz bij bijis tāds juceklis ar kādu vēl nepieaugušu puišeli, bet no tās lietas pēdīgi tak nekas nebij iznācis, jo puikas māte savam dēliņam bij izdzinuse domas uz precēšanos ar jau minēto līdzekli, kuru šai reizē bij ņēmuse iz kādas vecas izperas pirtī. [Blaumanis 1993 : 262]


MAGONE.

Kā tu jātu precībās

Neapkopts, nepuškots?

 

VENTS.

Ak tu mani gan apkopi

Kam vēl tāda apkopēja?

Vai tā kops līgaviņa,

Svešu ļaužu atvedama?

 

MAGONE.

Kam vēl tāds bālēliņš

Kā mans kalna ozoliņš:

Stalti bija tautu dēli –

Staltāks mans bālēliņš:

(Smiedamās.)

Apkopjams, puškojams,

Dzīpariņiem apkarams –

 

VENTS.

Dzīpariņiem apkarams
Kā vērsītis vasarsvētkos.

 

MAGONE.

Ej nu, saki: kā nu bij?

Vai salīgi līgaviņu?

Gan diženu, gan raženu,

Tāļu ceļu atvedamu?

 

VENTS.

Gan jau, gan, – stāstīt laiks –

Tīk man tevī klausīties:

Ilgi tevis nedzirdēju,

Tavas mīļas valodiņas.

 

MAGONE.

Ir gan ilgi nedzirdējis, –

Ne pusdienas projām biji, –

Gan nau laika kumeļam:

Nojūdzams, barojams.

 

VENTS.

Nojūgs ļaudis kumeliņu, –

Nāc ar mani istabā!

 

 MAGONE

Bālēliņa kumeliņš

Māsai pašai nojūdzams.

(Taisās iet.)

Tik to vienu aši teic:

Kā tev labi pavedās?

 

VENTS.

Kā man labi pavedās –

Kā to aši pastāstīšu?

(Atkāsēdamies.)

Projām jāju domādams.

Mājās jāju dziedādams:

Visur mani pavadīja

Tavas balss mīlumiņš.

 

MAGONE.

Ak tu, manu bālēliņu,

Tavu dārgu teikumiņu,

Aiz purviem, aiz siliem

Vēl es tevi sadzirdēšu –

 

Vēl es tevi sadzirdēšu,

Kur vairs balss neskanēs,

Vēl es tevis padomāšu –

Aiz zaļām velēnām.

(Uzliek brālim rokas uz pleciem.)

[Rainis 1981 : 14–16]



Latvju tango bāleliņš ciemos pie Argentīnas tango karaļa

2013. gada 29. oktobra vakarā Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā) notika kamermūzikas koncerts Latvju tango bāleliņš ciemos pie Argentīnas tango karaļa.

Jāņa Ivanova, Marģera Zariņa, Oskara Stroka, Altrēda Vintera, Raimonda Paula, Imanta Zemzara, Ivara Vīgnera, Romualda Kalsona, Aleksandra Okolo-Kulaka tango atskaņoja kvartets „Quadra”: Rihards Plešanovs (klavieres), Arvīds Zvagulis (vijole), Pēteris Trasuns (alts), Kārlis Klotiņš (čells).

Konteransjē un vēstījuma „Septiņas latvju tango īpatnības” autors – komponists Imants Zemzaris.

 [Sagatavots pēc: http://www.muzeji.lv/lv/museums/janis-akuraters-museum/2013/latvju-tango-balelinjsh-ciemos-pie-argentinas-tango-karalja/]


Dziesma Kā senā dziesmā.  R. Paula mūzika, J. Petera vārdi, izpilda Igo.
[https://www.youtube.com/watch?v=LPKlvLRDJ90]

 

Dziesma Manai dzimtenei. R. Paula mūzika, J. Petera vārdi, izpilda  N. Bumbiere un  V. Lapčenoks. 
[https://www.youtube.com/watch?v=lnuyeLdymmw]

Dziesma Apkal manu kumeliņu. (Kalējiņi, bāleliņi). Tautasdziesma un deja.
[https://www.youtube.com/watch?v=HeY6b47IFSU]

Dziesma Es redzēju bāleliņu. A. Legzdiņa vārdi, izpilda ansamblis „Čikāgas piecīši”. 
[https://www.youtube.com/watch?v=G4jxnhp8cQ0]