Tradicionālā transkripcija

[àus:]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɑ͜usː]


[au] – divskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ss.





vid-us+aus-s


aus+kar+i

cūk+aus+is

gar+aus+is

lut+aus+is

meln+aus+is

plat+aus+is

strup+aus+is

zaķ+aus+is

zil+aus+is

zil+auš+i




auss – patstāvīgs vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, sestā deklinācija

 

vsk. dsk.

N.

aus-s aus-s

Ģ.

aus-s aus-u

D.

aus-ij aus-īm

A.

aus-i aus-is

I.

ar aus-i ar aus-īm

L.

aus-ī aus-īs

V.

aus-s! aus! aus-is!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets Skaņas nāca kā caur vati, ausis lāga vairs negribēja klausīt.

2) izteicēja daļaSlimniekam televizors ir ausis un acis uz pasauli.

3) galvenais loceklisKlausītāji pamazām noskaņojās koncertam. Desmitiem un simtiem izsmalcinātu ausu.

4) papildinātājs – Zaķēns izslēja savas garās, pūkainās ausis.

5) vietas apstāklisAusīs uzmācīgi skanēja sen apnikusī lipīgā melodija.

6) apzīmētājsLai valkātu auskarus, nepieciešama ausu caurduršana.



auss eja, auss gliemežnīca, auss iekaisums, auss ļipiņa

cepure uz auss, ēzeļa ausis, zaķa ausis, ziloņa ausis

ārējā auss, kurlas ausis, lielas ausis, nedzirdīgas ausis, platas ausis, smailas ausis, spalvainas ausis

aizspiest ausis, nosalušas ausis, pakasīt aiz auss, pieliekties pie auss, pielikt pie auss



auss, dsk. ģen. ausu, s.

1. Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.

Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) – saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma gadījumos).

Skanēt ausīs – būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).

Mūsu auss skaņas svārstības uztver tikai no 15 līdz 20 000 hercu intervālā .. Zinātne un Tehnika 65, 3, 14.

Iekšējā auss [rāpuļiem] sastāv no trim pusloka kanāliem .. Sloka 1, 40.

Dzeltenās [lūša] acis vērīgi šaudās, ausis dzirdīgi tver katru mazāko troksnīti. Dripe 1, 21.

Un .. likās, ka viņa atkal sadzird tuvās draudzenes .. jautājumu, ko tā .. bija iečukstējusi Silvijai ausī .. Kroma 3, 72.

Līzei bija grūti norīt kumosu. Kakls sažņaudzās, ausīs džinkstēja. Svešie ar tēvu laikam jau bija norunājuši [par kāzām]. Sakse 2, 4.

Tagad [pilsētā uzturoties] ausīs bieži skan pierastā jūras šalkoņa. Lubējs 1, 100.

Šīs [pašu sacerētās] dziesmas vēl šodien skan ausīs kā atbalss no tālajām, grūtajām, bet skaistajām jaunības dienu vasarām .. Karogs 66, 1, 89.

// Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.

.. Anetei lakatiņš noslīdējis uz pleciem un ausu ļipiņas tumši pietvīkušas. Indrāne 2, 223.

.. nočirkst sniegs. Suns aprimst kaukt un aizdomīgi paceļ ausis. Kurcijs 4, 64.

Iejūdza jauno bēri, izbraucām uz glumā lielceļa un laidām tā, ka vējš svilpoja gar ausīm .. Birznieks-Upītis IV, 215.

sal. .. lapas stāvēja slinki nokārušās kā nolutušas ausis .. K. Skalbe 1, 21..

// Cilvēks.

Ziņkāras ausis lai nedzird, Un glūnošas acis lai neredz .. Rainis I, 375.

2. parasti dsk. Dzirde, dzirdes spēja.

Labas ausis – laba dzirde.

Vājas ausis ­– vāja dzirde.

Dziļš klusums apkārt [cietuma] sienām lidinās, Tik reta skaņa aizsniedz ausi .. Arājs-Bērce 1, 229.

.. lūsis bija dzirdīgākais no visiem meža zvēriem. Tas spēja sadzirdēt .. skaņas, kas citu ausīm ne ar ko neatšķīrās no nakts klusuma. Vanags 11, 45.

// Uztvere, izpratne (par dzirdēto).

„Nē, es redzu – jūsu ausīm mani vārdi ir tukša skaņa.” Skujiņš 5, 12.

Tavs vārds bij kungu ausīs grēks. Sudrabkalns 1, 125.

Sāka jau izpausties valodas, ka Jūlis zaļi uzdzīvojot ar draugiem .. Tās nepagāja garām arī tēva ausij. Austriņš 1, 262.

3. parasti dsk. Izvirzītās sānu daļas (dažiem priekšmetiem).

Durvīs parādās večuks. Ziemenīcas [ziemas cepures] ausis nokarājas uz abām pusēm kā dažkārt zaķim .. Padomju Jaunatne 59, 240, 2.

.. jaunā arkla labums tūliņ bij redzams: auss velēnu apvēla spīdīgu un glumu kā siksnu .. Upīts 4, 211.

// Atlocīti, saburzīti stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).

Burtnīcas lapas ar ausīm.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


auss  auss; ausī džinkst ausī zvona; ausis sarkst (svilst; deg) auss dag (auss svylst)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


auss, arī ause – 1. cũkām citài i stãvas, citài nùoļukušas àusis, kâ nu kurài.

uz zixgu saka – àusis glàuž. ka niknis, negañc zixks, ta pìeglàuž, nùoglàuž àusis. ka àusis stãvas zixgàm, ta vìņč nàu niknis.

2. dsk. Dzirde, dzirdes spēja. àusis màn i labas, es dzixdu visu.

3. dsk. Cepures (parasti vīriešu ziemas cepures) sānu atloki. àitâdu c¥pure bi a àusìm, vi`la visa ìekšã.

4. Zābaka cilpa, aiz kuras satverot uzvelk zābaku. tãs kamašas bi tâdas a àusìm, tâ te [priekšā] bi ciê ùn sãnuôs gumijas.

5. Dažu priekšmetu, rīku izvirzītā sānu daļa. us ti¡m lemeša galìm i tâdas àusĩtes.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 140–141]

 

àuss – 1. Auss. cytàm cỳłvàkàm mozys, skàistys àuśeńiś, a cytàm – `ełys i acakùorušîś.

àuśś în krotuôs – saka, ja kāds ļoti kāri ēd.

2. Dzirde, dzirdes spēja. koč i vacs, a àuśś ed lobys, dźier, ka da jàm runòi.

àr àuśXm švoks – saka, ja kādam ir vāja dzirde.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 155–156]

àuss – 1. kâ cùkas (//peles // peļu // žurkas) àusis – saka par augiem, to daļām, kas pēc izskata, formas vai lieluma atgādina dzīvnieku ausis: [cūkaušu] ziêc trîsstùràins koâ cùkas àu.

2. kâ cùkas àusis niev. – saka par lielām, biezām, raupjām, arī sasprēgājušām, iekaisušām lūpām. lùpas bìezas koâ cùkas àuss.

3. kâ suņa àusis iron. – saka par ko izteikti apbružātu, nodriskātu, arī ieplīsušu.

4. (dzīvo, guļ u. tml.) kâ dìeva (// peles) àusîļoti labi, bezrūpīgi, arī ērti, netraucēti (dzīvo, guļ). õîvùo koâ peles àusiê. vòi ta naO labi pa peles àusi, pa mikstu àustiņu.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 11–12]


auss – lēpenes slengs, novec.


Ne(pa)celt (arī ne(pa)kustināt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu) sar. – neievērot, nepievērst uzmanību.

Neredzēt kā savas ausis (arī savu ausu) sar. – neiegūt, nedabūt.

(Aiz)likt aiz auss sar. – labi iegaumēt.

Slapjš aiz ausīm vienk. – saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.

Ausis kust – saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.

Ausis svilst saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo. Saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju.

Līdz ausīm sar. – ļoti daudz, ļoti lielā mērā, ļoti stipri.

Nosarkt (arī piesarkt, sasarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) – ļoti stipri nosarkt.

Mute līdz ausīm sar. – saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.

Likties (retāk nolikties) uz auss sar. – iet gulēt.

Nokrist uz auss sar. – atgulties, pagulēt.

Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm sar. –  nedzirdēt, nesaklausīt. Būt neizdarīgam, nevērīgam.

Kā Dieva ausī – ļoti labi, bezrūpīgi, arī netraucēti, ērti.

Spicēt ausis sar. – sasprindzināt dzirdi, lai noklausītos, uzzinātu.

Biezas ausis saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam. Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.

Smalkas (arī plānas) ausis laba dzirde, arī uztvere.

Klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.

Klausīties (ar) abām ausīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties.

Klausies ar ausīm! sar. – saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).

Pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi (klausīties, dzirdēt).

Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) – saka, ja kāds ātri aizmirst vai neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.

Griež (arī griežas) ausīs – saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vaidiem ar nepatīkamu saturu.

Aizsit ausis – saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).

Auss (arī ausis) aizkrīt – saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).

(Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.

Piekliegt pilnas ausis sar. – intensīvi (skaļi) stāstīt. Intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt.

Piepūst (arī piestāstīt) pilnas ausis (retāk pilnu galvu) sar. – sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).

Iepūst ausīs vienk. – pastāstīt.

Skandināt (arī dīkt, retāk kalt) ausīs sar. – neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.

Atrast dzirdīgas ausis gūt atsaucību.

Neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.

Laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).

Palaist gar ausīm nesadzirdēt (sacīto).  Neievērot.

Paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.

(No)nākt ausīs kļūt zināmam.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


No tavas mutes Dieva ausī – saka, ja vēlas, lai [sarunbiedra] teiktais piepildītos. [Ērģemes izloksnē]

[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 140]


Anatomijāauss gliemene.

Arheoloģijāpieta auss.

Tehnoloģijāaustiņa.


UzvārdiAustiņš, Austiņa; Baltausis, Baltause; Garausis, Garause; Lielausis, Lielause; Lielauss, Lielause; Līkausis, Līkause; Mellausis, Mellause; Melnausis, Melnause; Plikausis, Plikause; Rudausis, Rudause; Smukausis, Smukause; Stāvausis, Stāvause; Strupausis, Strupause; Villausis, Villause.

VietvārdiAususala, ciems; Baltauši, zemniekmāja; Baltausene, ganības; Garauši, zemniekmāja; Lielausis, zemniekmāja; Lielauši, zemniekmāja; Lielausu purvs; Mellauši, zemniekmāja; Mellauštaka, taka; Plikaušu kalns; Rudauši, mežs.


auss, mantots Vārds sākotnēji bijis nekatras dzimtes.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 90]


angļu – ear

baltkrievu – вуха

čigānu – kan

franču – oreille

grieķu – ους (sengrieķu); αφτί

igauņu – kõrv

krievu – ухо

latīņu – auris

lībiešu – kūora

lietuviešu – ausìs

poļu – ucho

somu – korva

ukraiņu – вухо

vācu – das Ohr

zviedru – öra

Krievu valodā

auss ļipiņa – ушная мочка

auss aizkritusi – ухо заложило

aizbāzt ausis – заткнуть уши

ausis (ausīs) džinkst – в ушах звенит

laist gar ausīm – хлопать ушами

likt aiz auss – зарубить (себе) на носу

melo, ka ausis vien kust – врёт как сивый мерин

Angļu valodā

auss ļipiņa – ear-lobe

ārējā auss – external ear; auricle

klausīties ar abām ausīm – to be all ears; to listen with the closest attention

klausīties ar vienu ausi – to listen with half an ear

likties uz auss – to turn in

man ausīs džinkst – my ears tingle

būt parādos līdz ausīm – to be overhead and ears in debt

viņam vēl slapjš aiz ausīm – he is a milksop

liec to aiz auss! – put it in your pipe and smoke it!



Ausis kā pastalas.

Auss kai cyukai.

Ausis kā zirgam.

Ausis kā lāčam.

Iegrābies līdz ausīm.

Iekrita līdz ausīm.

Pļauj pa ausi.

Auss klausās, acs brīnās, bet roka strādā.

Dažam ir ausis par lielu nelaimi.

Kā uz ausīm kritis.

Savu ausi griez uz gudrību un sirdi uz atzīšanos.

Par velti tev pat pa ausi nesit.

Divas ausis dzirdēt, viena mēle runāt.

Tam ausis, ka dzird pat zāli augam.

Kad sēd uz ausīm, tad neko nedzird.

Neskaties ar ausīm, bet ar acīm.

Nedzīvo bez ausīm.

Ne katris var dzirdēt, kam ausis.

Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.

Turi ausis vaļā.

Ko līdz garas ausis, ja labi neklausās.

Auss aukstok pira naaug.

Pakasi aiz ausīm, lai neaizmirstu solīto.

No ausīm pazīst ēzeli un no runas neģēli.

Kas derīgs, to aizliec aiz auss.

Nerunā tur, kur nav ausis.

Brauc ka ausis vien svilst.

Griez pa ausīm, lai krīt.

Aizkasi aiz ausi.

Liec to labi aiz auss.

Liecies uz auss.

Ko negribi piemirst, aizliec aiz auss.

Iet, ka ne ausi nepaceļ.

Tas ir tik mīksts, ka var bāzt ausī.

Garas ausis kai ezeļam.

Ausis stāv kā zaķim.

Ausis kā ezim.

Ausis kā lāčam, purns kā cūkai.

Klausies abām ausīm, skaties abām acīm.

Klausies ar ausīm, ne ar muti.

Klausīs ar auss, a na ar acs.

Klausies ar ausīm, ne ar vēderu.

Melo tavu melošanu, ausis vien kust.

Kas otram čukst pie auss, tas melo.

Ja sit par vienu ausi, tad griez otru.

Kad tev pliķē pa vienu ausi, tad pagriez arī otru.

Tev vēl bij slapjš aiz ausīm, kad es jau ar kurpēm staigāju.

Tev vēl aiz ausīm slapjš, mātes piens aiz lūpām sarūdzis.

Viņam vēl aiz ausīm mātes piens.

Vēl jau dzeltens gar ausīm.

Pa abām ausīm iekšā, pa vienu muti ārā.

Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā un neko nav dzirdējis.

Kad kāds nedzird, tad otrs saka: „Ko tu nu guli uz ausēm!”

Neguli uz ausīm, pienāks slikti laiki.

Netici ausīm, bet tici acīm.

Dzirdēju pa ausu galam.


Kam lielas ausis un maza galva, – tas gudrs.

Cilvēks, kam lielas ausis, mirs nedabīgā nāvē.

Kam mazas ausis – tas sīksts; kam lielas, tas devīgs.

Kam mazas ausis, tas ir dusmīgs cilvēks.

Kurai meitai augšējais auss galiņš izlīdis no matiem, tā ir iemīlējusies.

Ja auss lien ārā no matiem, tad brūtgāns atstāj.

Ja zvana labā auss, tad velns strīdas ar eņģeli par dvēseli, kuram piederēs. Lai dvēseli neatdotu velnam un lai eņģelis varētu velnu pievārēt, tad jāskaita lūgšana „Eņģeļu sveicināšana.” Ja zvana kreisā auss, tad piemin mirušie un par viņiem tad jāskaita lūgšana „Mūžīga dusēšana.”

Ja ausis skan, kāds piemin.

Ja auss zvana, tad kas jāiedomājas un jāliek otram uzminēt, kura auss zvana; ja tas uzmin, tad iedomātais piepildīsies, ja neuzmin, tad nepiepildīsies.

Ja ausis deg, kāds par tevi runā; ja kreisā – labu, labā – sliktu.

Ja kreisā auss niez, tad dabūs kaut ko sliktu dzirdēt, ja labā – tad labu.

Kad ausis niezot, tad laiks palikšot siltāks un kusīšot.

Ja ziemā niez ausis, tad būs atkusnis.


Man telītes kā briedaļas,
Staigā ausis sacēlušas;
Tautu dēla kumeliņi
Staigā ausis nolaiduši. [LD 29516-0]

Sunīšam, lācīšam,
Tam septiņi gabaliņi:
Divi ausis, četras kājas,
Septīt’ aste pakaļā. [LD 2313-1]

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam ratu, ne ragavu;
Saslien savas stāvas ausis,
Lec pa silu taurēdams. [LD 30600-2]

Sauca mani sveši ļaudis,
Es ne ausu nepagriezu:
Sauca mani līgaviņa,
Peldu laidu kumeliņu. [LD 26787-0]


Kāpēc zaķim šķeltas lūpas un garas ausis

Kur vien iedams, zaķis dzirdēja runājam, ka viņš esot bailīgākais radījums pasaulē. Pat cilvēki mēdza sacīt: „Bailīgs kā zaķis.” Gauži nobēdājies par tādu neslavu, zaķis nolēma darīt savai posta dzīvei galu. Aizļipoja uz upmalu un gribēja jau lēkt no krasta atvarā. Te uzreiz varde, no skrējēja sabijusies, – plunkš! – ūdenī.

Zaķis nu redzēja, ka tomēr ir pasaulē kāds, kas bīstas arī no viņa, atmeta nodomu slīcināties un lielā priekā tik ļoti smējās, ka acu plakstiņi tam ierāvās pierē un lūpas savilkās līdz ausīm. Kūleņus mezdams, zaķis smējās un sauca:

– No zaķa bēg! No zaķa bēg! No zaķa bēg!

Pēkšņi no lieliem smiekliem zaķim pārplīsa lūpas. Tad viņš rima smieties un sacīja:

– Tas ir labi! Tagad es visiem rādīšu zobus!

Pēc kāda laika zaķis sadraudzējies ar avenu. Staigādami pa mežu, abi sagudrojuši celt māju. Avens izraudzījis satrunējušu bērza stumbānu un teicis:

– Es to nogāzīšu. Derēs baļķiem.

Avens ieskrējies un kā belzis ar ragiem, tā bērzs zemē gan. Tad avens, viltībnieks, sacījis zaķim:

–  Es vienu koku nogāzu. Tev jānogāž otrs.

Avens izmeklējis resnu, žuburainu ozolu un teicis:

– Šis būs labs lietas koks. Gāz to zemē!

Zaķis, plānprātiņš, klausa arī. Ieskrējies un belzis no visa spēka pieri pret ozola stumbru, bet tas ir nekust. Zaķis pats gan, nabags, iedzinis galvu sev plecos. Ko nu? Avens tagad sācis šo žēlot un iesaucies:

– Nebēdā, draudziņ! Es tev to galvu izvilkšu.

Kā tad tu izvilks!? – zaķis šaubījies.

– Saņemšu aiz ausīm un tikmēr vilkšu, kamēr galva no pleciem būs ārā.

– Tad velc žigli.

– Bet tu atsperies!

Avens nu satvēris zaķi aiz ausīm un vilcis, cik jaudas. Izvilcis jau zaķim galvu turpat, kur bijusi, taču stiepis vēl. Zaķis gan brēcis, ka nu jau esot diezgan, vairāk lai neraujot, bet avens, palaidnieks, stiepis vienā stiepšanā un izstiepis zaķim ausis trīsreiz garākas, nekā bijušas līdz nelaimes brīdim.

No tā laika zaķim garas ausis.
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]


Atnāk vēders! Es biju pie ķirurga, un viņš teica, ka man vajag amputēt ausis?!
– Ak, šie ķirurgi… Es jums iedošu tabletītes, un ausis pēc nedēļas pašas nokritīs.



Karā kauta dvēselīte

[..]

Zelta meitiņas, ko gauži raudat?

Kautam karavīram viegla dusa.

Raudat asaras par tiem, kas vārgā;

Dodat ziedus tiem, kas kaujā metas,

Mīļus vārdus tiem, kas nāk iz kaujas.

Kauta karavīra vārdus liekat

Savas dvēsles slepenākā vietā,

Lai to neizrauj jums bargie laiki,

Lai to nedzird klausītāju ausis.

Kauta karavīra vārdu tinat

Vieglās nopūtās kā zīda autā,

Lai tur viegli dus caur bargiem laikiem

Vieglā piemiņā, līdz skanēs taures.

[..] [Rainis 1977 : 448]


DŪDARS (atkal sākdams zīmēt). Kā liekas, Rūdi, tad tu savus galvas gabalus sāc aizmirst. Vai nevari man, piemēram, pateikt septīto bausli?

RŪDIS. Tev… tev nebūs – nokaut.

DŪDARS. Pareizi. Tev nebūs nokaut Silmaču bišu. Un ko tu dari?

RŪDIS (pavāji). Kādas pāra nu gan esmu nokāvis.

DŪDARS. Un kādēļ tas bij vajadzīgs?

RŪDIS (cieš klusu).

DŪDARS (brīdi Rūdī noskatījies). Mazais Rūdiņš, kas bez mediņa nevar dzīvot! (Smejas.) Nāc nu, dēliņ, drusku tuvāk!

RŪDIS (lūgdamies). Meister!

DŪDARS. Nāc nu, nāc, nāc!… Tā… Tuvāk un ausi labi tuvu… Tuvāk, tuvāk!…

RŪDIS. Tik stipri vien ne, meister!

DŪDARS. Nē, gluži klusām. (Klusām Rūdim ausī.) Kaunies un nedari tā vairs otrreiz!… Dzirdēji?

RŪDIS. Dzirdēju gan.

DŪDARS. Nu?

RŪDIS. Par simtu rubļu otrreiz vairs tāda škandāla netaisītu!

DŪDARS. Nu – es ticēšu!… Un tagad ej un atnes manu centimetru mēru, uzkāru to uz ceriņu zara… bet paga… es pats… neliec tu dzelzim izdzist. (Prom pa vidu.)

RŪDIS (atņem dziļi elpu, it kā no kādas nastas atsvabināts). U-pā! (Sāk pletēt un dziedāt.)

[Blaumanis 1997 : 51–52]




Zigmunds Bielis Krēsls.


Autore A. Otomere.



Auss uzbūve

Auss (auris) ir dzirdes un līdzsvara orgāns, kurā atrodas skaņu uztvērēji receptori un receptori, kas uztver ķermeņa un tā atsevišķo daļu stāvokļa maiņu telpā, kā arī pārmaiņas ķermeņa kustības virzienā un ātrumā. Auss pieder pie maņu orgāniem.

Ausij ir 3 daļas: ārējā auss, vidusauss un iekšējā auss. Svarīgākā ir iekšējā auss, jo tajā atrodas skaņu uztvērēji un līdzsvara receptori. Arējā auss un vidusauss tikai uztver un pārvada skaņas svārstības.

Ārējai ausij ir gliemežnīca un ārējā auss eja. Auss gliemežnīcu jeb skrimstalu veido elastīgs īpašas formas skrimslis, ko sedz āda. Gliemežnīcas apakšējā daļā – auss ļipiņā – skrimšļa nav; to veido galvenokārt taukaudi. Cilvēkam gliemežnīca ir nekustīga, jo auss muskuļi ir rudimentāri, bet dzīvniekiem tā ir kustīga, tāpēc viņi spēj labāk uztvert skaņu un noteikt tās virzienu. Auss gliemežnīca pāriet apmēram 25–30 mm garā ārējā auss ejā. Tās sākumdaļu veido skrimslis, kas tālāk pāriet gandrīz divreiz garākā kaulainajā daļā.

Ārējo auss eju klāj āda, kurā ir tauku dziedzeri un auss sēra dziedzeri (tie ir pārveidojušies sviedru dziedzeri), kā arī īsi matiņi. Kā dziedzeriem, tā matiņiem ir aizsargnozīme – tie aiztur putekļus. Arējās auss ejas galā atrodas bungplēvīte – ovāla elastīgo saistaudu plēvīte, ko no ārējās auss ejas puses klāj ādas virsējā kārta, bet no vidusauss puses – gļotāda. Bungplēvītē ir daudz nervu, tāpēc tā ir ļoti jutīga.

Vidusauss atrodas starp ārējo un iekšējo ausi. Tās lielāko daļu veido bungdobums, kura ārējā siena – bungplēvīte – ir vērsta pret ārējo auss eju. Pretējā sienā ir 2 atveres: apaļš gliemeža lodziņš, ko sedz plāna membrāna, un ovāls priekštelpas lodziņš, kurā iestiprināts kāpslītis – viens no dzirdes kauliņiem.

Pavisam bungdobumā ir 3 dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis (vismazākie kauli cilvēka organismā). Savienoti ar locītavām, tie veido nepārtrauktu kaulu ķēdīti. Bungdobumā ir arī 2 mazi muskuļi: bungplēvītes stiepējmuskulis un kāpslīša muskulis. Mugurpusē bungdobums savienojas ar gaisu saturošiem aizauss paugura dobumiem, bet priekšpusē no tā iznāk apmēram 35–40 mm garš dzirdes (Eistahija) kanāls un iet uz aizdeguni.

Iekšējā auss, tāpat kā vidusauss, atrodas deniņu kaula piramīdā. Iekšējo ausi veido 2 labirinti: kaula un plēves labirints. Starp abiem labirintiem ir neliela sprauga, kas pildīta ar limfai līdzīgu šķidrumu – perilimfu. Arī plēves labirinta dobumā atrodas šķidrums – endolimfa. Kaula labirintam ir 3 daļas: priekštelpa, gliemezis un 3 pusloka kanāli.

Uz gliemeža pamatmembrānas atrodas ļoti sarežģīts dzirdes analizatora uztvērējaparāts – spirālais (Kortija) orgāns. Skaņas svārstības pa dzirdes kauliņu ķēdīti tiek pārvadītas no bungplēvītes uz priekštelpas lodziņu, bet no tā – uz perilimfu un endolimfu, kas sāk svārstīties ar tādu pašu frekvenci. Tālāk rezonanses rezultātā sāk vibrēt noteikta garuma pamatmembrānas šķiedras (jo augstāka skaņa, jo īsākas šķiedras rezonē), turklāt svārstību amplitūda ir atkarīga no skaņas stipruma (stiprākai skaņai ir lielāka amplitūda). Šķiedru svārstības kairina spirālā orgāna jušanas šūnas, no kurām ierosa tiek pārvadīta pa dzirdes (gliemeža) nervu uz noteiktiem galvas smadzeņu lielo pusložu garozas apvidiem (dzirdes centriem).
[Sagatavots pēc: PME 1984 : 82–83]