Tradicionālā transkripcija

[aũksc]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɑuːksʦ]


[au] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[k] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[c] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogrammas – ks, ts.



aukst– – sakne, vārda celms

-sgalotne




aukst+asiņ-u


aukst+asin+īg-s, aukst+asin+īg-a

aukst+asin+īb-a




auksts patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk. dsk. vsk. dsk.

N.

aukst-s aukst-i aukst-a aukst-as

Ģ.

aukst-a aukst-u aukst-as aukst-u

D.

aukst-am aukst-iem aukst-ai aukst-ām

A.

aukst-u aukst-us aukst-u aukst-as

I.

ar aukst-u ar aukst-iem ar aukst-u ar aukst-ām

L.

aukst-ā aukst-os aukst-ā aukst-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk. dsk. vsk. dsk.

N.

aukst-ais aukst-ie aukst-ā aukst-ās

Ģ.

aukst-ā aukst-o aukst-ās aukst-o

D.

aukst-ajam aukst-ajiem aukst-ajai aukst-ajām

A.

aukst-o aukst-os aukst-o aukst-ās

I.

ar aukst-o ar aukst-ajiem ar aukst-o ar aukst-ajām

L.

aukst-ajā aukst-ajos aukst-ajā aukst-ajās

V.

aukst-ais!
aukst-o!
aukst-ie! aukst-ā!
aukst-o!
aukst-ās!

 

PAKĀPES

  Pamata pakāpe Pārākā pakāpe Vispārākā pakāpe
Vīriešu 

dzimte

aukst-s 

aukst-ais

aukst-āk-s 

aukst-āk-ais

vis-aukst-āk-ais 

pats aukst-āk-ais

aukst-āk-ais

Sieviešu dzimte aukst-a 

aukst-ā

aukst-āk-a 

aukst-āk-ā

vis-aukst-āk-ā 

pati aukst-āk-ā

aukst-āk-ā


Teikumā var būt:

1) izteicēja daļa – Pēc ilgā lietus Ķīšezera ūdens bija auksts.

2) apzīmētājsMāsiņa uzlika pacientam uz rokas aukstu kompresi.



aukstā gaļa, aukstais ierocis, aukstais karš, aukstās krāsas, auksts laiks, auksts ledus, auksts rīts, auksta sirds, auksts skatiens, auksts smaids, auksts ūdens, auksta uzņemšana, aukstais ūdens, auksta vasara

nepatīkami auksts

kļūst auksts



auksts

1. Tāds, kam ir zema vai relatīvi zema temperatūra.

Auksts ūdens. Auksta istaba. Auksta ziema. Aukstas rokas. Zupa jau auksta.

2. Kopā ar būt, kļūt u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, tādus apstākļus, kas saistīti ar zemu temperatūru.

Istabā ir auksts. Pret vakaru kļuva aukstāks.

3. Kopā ar temperatūras apzīmējumu – attiecīgais grādu skaits zem nulles

Šodien ir 25 grādus auksts.

4. Tāds, kas saistīts ar aukstuma sajūtu.

Auksti drebuļi. Auksti sviedri.

5. parasti ar not. galotni. Tāds, kas gatavots bez vārīšanas vai kas ēdams atdzesēts.

Aukstie ēdieni. Aukstās zupas.

Aukstā gaļa – galerts.

Aukstais galds – aukstie ēdieni.

6. parasti ar not. galotni. Tāds, ko veic bez karsēšanas vai relatīvi zemā temperatūrā.

Aukstā ondulācija. Aukstā metālapstrāde. Aukstā metināšana.

7. Bezkaislīgs, vienaldzīgs; arī neatsaucīgs, nelaipns.

Auksta prāta cilvēks. Palikt aukstam, nejūtīgam. Auksts skatiens.

8. Par toni, krāsu zils, zilgans, zilgani zaļš.

Gleznā pārsvarā aukstie toņi.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 144]


auksts

1. Tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra.

Auksts ūdens. Auksta rasa. Auksta roka.

Auksts kā ledus – ļoti auksts.

Aukstais ierocis – ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.

Aukstais karš – ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.

Iegāju klētiņā .. Gaiss te bija .. tik auksts, ka bija jādreb. Jaunsudrabiņš 7, 50.

// Tāds (laika posms), kad ir (samērā) zema temperatūra.

Auksts rudens. Auksts pavasaris. Auksta vasara. Auksts rīts.

Togad bija ļoti auksta ziema. Kā no ziemassvētkiem sācies, stiprais sals neatlaidās līdz pašam pavasarim. Lācis 5, 434.

// Savienojumā ar būt, tikt, tapt, kļūt formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru.

Kļūst auksts. Šodien ir ļoti auksts.

// Atdzisis.

Ēdiens jau auksts. Auksta tēja.

// pārn.; vienk. Miris.

Pēc kādas nedēļas sirgšanas uz gultas viņu atrada kādā rītā aukstu.. Birznieks-Upītis I, 229.

2. Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu, – saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām.

Auksti drebuļi.

Kad .. es izdzirdu šāvienus, man aukstas trīsas izgāja caur kauliem. Rihters 1, 522.

Tāds, kas rada vēsuma, nemājīguma izjūtu (par krāsu).

Aukstās krāsas ir zils un visi zilganie toņi, ieskaitot arī violeto un zilgani zaļo. Mājturība 408.

3. Tāds (ēdiens), kas nav jāpasniedz silts.

Aukstie ēdieni. Aukstās uzkodas.

Aukstais galds – mielasts ar aukstiem ēdieniem.

Aukstā gaļa – galerts.

4. Tāds, kas tiek veikts vai noris bez karsēšanas.

Aukstā ondulācija. Aukstā metālu apstrāde. Aukstā metināšana.

5. Tāds, kas nepakļaujas jūtām. Neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.

Auksts prāta cilvēks.

.. Ritai šis cilvēks likās nepieejams un auksts. Meldere 1, 7.

// Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.

Auksts skatiens. Auksts smaids. Auksta uzņemšana.

Ar aukstu prātu – mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.

Viņa [barona] seja kā bija auksta, tā arī palika augstprātīgi salta. Rīgas Balss 58, 80, 3.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


auksts, -a – solt/s, -a; solton/s, -a; auksts laiks – solts laiks; pārn. padarīt aukstu – atsoltynuot; pārn. padarīt sirdi aukstu (atstāt sirdi aukstu) – atsoltynuot sirdi  
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


aũksts oũksc. 1. Tāds, kas neaiztur aukstumu, ļauj ātri izzust siltumam. ja noO vat iêlikc uõdere, ta meñte`s ix oũksc.

aũksts kâ l¥duspagrabs – ļoti auksts (par telpu).
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine I 2000 : 68]


auksts – salts; bargs, nikns, stingrs, spalgs; ledains, ledusauksts, stindzinošs; vēss, dzestrs, dzedrs, saltnējs
[Sagatavots pēc: LVSV 2002 : 65–66]


auksts – silts, karsts


Auksti drebuļi (arī šermuļi) iet (skrien) pa kauliemsaka, kad izjūt lielas bailes, šausmas, arī nepatiku, riebumu.

 

Auksti šermuļi (tirpuļi) pārskrēja pār kauliem (pār muguru); arī aukstas tirpas pārskrēja pār kauliem (pār muguru)saka, kad it kā nodrebinās aiz lielām bailēm, šausmām, arī aiz nepatikas, aiz riebuma.

 

Kā ar aukstu ūdeni aplietnepatīkami pārsteigt.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Pataisīt (padarīt) aukstu (kādu) vienk. – nogalināt, nosist.

Kājas paliek aukstas sar. – saka, ja pārņem liels uztraukums, bailes.

Ne silts, ne auksts (kādam) sar. – saka, ja kādu kaut kas atstāj vienaldzīgu, ja kādu nekas neietekmē.

Kā ar [aukstu] ūdeni aplietsnepatīkami pārsteigts, satriekts, vīlies, apkaunots.

Auksts kā vardenepatīkami auksts, mitrs.

Kājas paliek aukstas sar. – saka, ja pārņem liels uztraukums, bailes.

[Sagatavots pēc: LFV 1996 : I 101, 456; II 342, 487, 524]


Tekstilrūpniecībāaukstā balināšana, aukstā batika, aukstā līmēšana.

 

Celtniecībāaukstā asfaltmastika, aukstā grīda, aukstais asfalts, aukstais maisījums, aukstā metināšana, aukstā vulkanizācija. 

 

Mežtehnikā un mežsaimniecībāaukstā cietēšana, aukstā iemidzināšana.

 

Hidrometeoroloģijāauksta dūmaka, aukstā fronte, aukstā gaisa ķīlis, aukstā gaisa savrupmasa, aukstais anticiklons, aukstais avots, aukstais pusgads, aukstā straume.      

 

Fizikāaukstā emisija, aukstais katods, aukstie neitroni.

 

Agronomijāaukstais sīpolu glabāšanas veids.

 

Pārtikas tehnoloģijā aukstā gaļa, aukstais ēdiens, aukstās uzkodas.

 

Poligrāfijāaukstais salikums, aukstais spiedums, aukstā stereotipija.


VietvārdiAukstais dīķis, vecupe Inčukalnā; Aukstupīte, upe Sēmē.


auksts, mantots vārds; lš. aušti kļūt vēsam. Atvasināts no izzuduša verba *aust kļūt vēsam, aukstam, no kā arī apvidvārdi ausīt, ausināt (ar karoti) dzisināt (karstu ēdienu). Pamatā ide. *aO(e)- : *Oē- vējot, pūst, dvest, no kā arī aurot, vējš, vēss. Adjektīvs auksts ir izveidojies no pag. pas. divd. *austs, kurā k var būt iestarpināts vārda augsts ietekmē (Endzelīns), vai arī kontaminējot formu *austs ar *aukts no verba aukt būt aukstam, salt, kas vēl retumis lietots 18. gs.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 88]


angļu – cold; chilly; frigid; frosty

baltkrievu – халодны

čigānu – šilalǒ

franču – froid

grieķu – κρύος

igauņu – külm; pakane; kalk

krievu – холодный

latīņu – frigus; frigidus; gelidus

lietuviešu – šaltas

poļu – zimny

somu – kylmä

ukraiņu – холодний; прохолoдний

vācu – kalt

zviedru – kall



Auksts kā ledus kambaris.

Tik auksts, ka acis no pieres ārā salst.

Auksts kā suņa deguns.

Auksts kā vilku būdā.

Auksts kā ledus.

Auksts kā ledus, salds kā medus.

Auksts kā varde.

Plikam visur auksts, laiskam visur grūti.

Kad auksts, tad saraujas, kad silts, tad izstiepjas.

Tev jau tikpat kā auksts ūdens trakam suņam.

Ūdens, kas tek, dzidrs un auksts.

Tas nav ne cepts, ne vārīts, ne auksts, ne silts.

Esi karsts vai auksts, bet ne mērens.

Kam aukstas rokas, tam daudz naudas.

Kam siltas rokas, tam auksta sirds, kam aukstas rokas, tam silta sirds.

Zemnieks paliek zemnieks, vai nu to mērcē karstā, vai aukstā ūdenī.


No pirmā aukstā laika, skaitot trīs mēnešus uz priekšu, sāksies ziema.

Ja ziema ir silta un maz sniega, tad vasara būs auksta un slapja. Ja ziema ir barga, tad vasara būs karsta un rudenī būs laba rudzu raža.

Ja barga, auksta ziema, tad silta vasara.

Ja ziema ir auksta, tad būs silts pavasaris.

Kad ir ļoti auksta ziema, tad augļu kokiem maz augļu un nākošā ziema būs silta.

Jo aukstāka ziema, jo bērziem būs saldākas sulas.

Ja marts un aprīlis ir auksts, tad maijs būs silts.

Ja martā laiks silts, tad Jurģos būs auksts.

Ja marta mēnesī ir silts un kaķis sēd uz loga, tad aprīlī viņam jāsēž uz krāsns, jo tad būs auksts laiks.

Ja cīrulis iedzied jaunā mēnesī, tad auksts un vējains pavasaris.

Ja februāris silts, tad ap Lieldienām būs auksts laiks.

Kad deguna gals niez, tad dabūs jaunas ziņas: ja tas silts, tad ir kāds piedzimis; ja auksts, tad nomiris.

Ja ziemas rītos dūmi kāpj stāvus, tad auksts laiks gaidāms un tas pieturēsies.

Kad zoss tup uz vienas kājas, tad nāk auksts laiks.

Ja sodrēji deg pie katla dibena, tad auksts laiks būs.

Ja vārnas uzmetas augstu kokā, tad būs auksts laiks, ja zemu, tad silts laiks.

Kad skalam ogle griežas, tad būs auksts laiks.

Ja ogles, raušot no cepļa, zemē krizdamas, skan, būs auksts laiks.

Ja gāju putni atgriežoties zemu lido, tad gaidāms auksts pavasaris.

Kad zīles nāk mājās perēt, tad būs auksta vasara.

Kad teteri sākot dziedāt jaunā mēnesī, tad tie iedziedot garu un aukstu pavasari. Bet, ja teteri sākot dziedāt vecā mēnesī, tad būšot agrs un silts pavasaris.

Ja dzenis ziemu nāk mājās, tad gaidāms auksts laiks.

Auksts decembris ar sniegu nes graudiem pilnu sieku.

Ja zivis vāra un ieliek aukstā ūdenī, tad tās neizšķīst.

Kad sapnī zivis redz, būs auksts laiks.

Kad smalks sniegs birst, būs auksts laiks.

Ja kaķis krāsnī lien sildīties, tad būs auksts laiks.

Kad mākoņi iet no ziemeļiem uz dienvidiem, tad ziemā būs auksts laiks, bet vasarā lietains.

Ja sapnī redz ugunsgrēku, tad būs auksts laiks.

Ja peles nāk mājā, tad sagaidāms auksts laiks.

Dzērvēm aizlaižoties, iestājas auksts laiks.

Ja kvēpi sāk degt, tad gaidāms auksts laiks.

Ja uguns krāsnī spiedz, tad būs auksts laiks.

Kad kādu nakti redz ziemeļblāzmu pie debesīm, tad drīzumā gaidāms auksts laiks.

Ja strazdi ierodas jaunā mēnesī, tad ir auksts pavasaris.

Ja novembris auksts, tad marts būs silts.

Ja ziemā atkala līst, būs auksts laiks.

Ja zvirbuļi nāk pie mājām, tad gaidāms auksts laiks.

Ja circenis dzied aizkrāsnē, tad būs auksts laiks.

Kad koki sarmo, tad auksts laiks gaidāms.

Ja pannu noceļ no uguns un tās dibens dzirksteļo, sagaidāms auksts laiks.

Ja sapnī redz zaldātus, tad būs auksts laiks.

Kad galva sāp, tad pie galvas jāsien kartupeļu grebzdi, etiķī un aukstā ūdenī samērcēta lupata, pūslī ielikts ledus vai auksts ūdens.

Lai govis nebizotu, Zaļās ceturtdienas rītā bez saules govīm jāuzlej auksts ūdens trīs reiz uz muguras.



Salds kā medus,

Auksts kā ledus. – Alus.



Nepūt, auksts rīta vējš,
Man palags mugurā;
Nejājiet, tālas tautas,
Man pamāte, ne māmiņa. [LD 5169-1]

 

Pūtin pūta, dūcin dūca
Melnais strazds ar balodi;
Sapūtuši, sadūkuši
Lielu vēju, aukstu laiku. [LD 542-0]

 

Māsiņ mana mazakā,
Ko raudāji ganīdama?
– Kā, brālīti, neraudāšu,
Auksta bija rīta rasa. [LD 29282-0]


Zelta atslēga

Vienā aukstā, aukstā ziemas dienā viens zēns brauca mežā malku cirst. Viņš, nabadziņš, dikti bija nosalis. Ko nu darīs? Sadomāja sniegu nogrūst un uguni uzkurt, ka var sasildīties. Nu, un, sniegu rakdams – ko domājiet –, viņš uzraka zelta kastīti.

Bet, pag! viņš atminējas. Kur kaste ir, tur arī atslēgai vajag būt. Un nu meklēja atslēgu. Par labu laimi, atrada gan atslēgu un nu tūliņ slēgs vaļā.

Gaidīsim tad nu, kad viņš atslēgs, tad redzēsim, kas tur labs iekšā būs!
[http://www.pasakas.net/]


– Dakter, varbūt man gripas profilaksei aplaistīties ar aukstu ūdeni un paskraidīt salā vienās apakšbiksēs?

– Nevajag, labāk lai ir gripa, nevis plānprātība!
[Sagatavots pēc: http://www.anekdotes.eu/]


Skābputru mēdz ēst visvairāk aukstu, ieskābētu. Ar šo nolūku to ielej staņķī un ļauj tad ieskābt. Kurzemē pa vasaru pusdienā un launagā cita gandrīz nekā neēd kā tikai skābputru; īpaši pļavās strādājot, siltu ēdienu dabū tikai brokastīs, tad meitas no mājām atnāk uz pļavu. Vēl pagatavo arī salinātu putru (Jaunsvirlaukā, Rundālē, Misas Briedenē), kuru, kā liekas, Vidzemē sauc vienkārši par putru. Tā prasa vairāk darba. Smalkus rudzu miltus iekuļ aukstā ūdenī (katlā) un tad ieliek karstā krāsnī; pēc kādām stundām maisījums dabūjis saldenu garšu, tad to uzvāra uz uguns, ielej kublā (staņķī), pielej aukstu ūdeni, cik vajag, ar daudzzari (mieturi) tik ilgi kuļ, kamēr sāk stipri putot; tad kā ieraugu pieliek klāt gabaliņu skābas rudzu maizes un nostāda mēreni siltā vietā, lai rūgst. Ēdot pielej pēc vajadzības saldu pienu.
[Sagatavots pēc: http://www.korpuss.lv/]



auksta saule

 

auksta saule

     neatlaidīgi sūcas

     caur sienām

sasit plaukstas

     te ir tik kluss

              tik kluss

vakarā tas

         ir tik

              vienkārši

tev ir atslēga

        tu vari ieiet

                mājā

debesīs šķērsām

            sameties

                   pusmēness

baseinā apsniguši

            balta slīkoņa

                    galva bumba

reizēm es sapņoju

          mēs tur peldamies

                    slīkstam kopā

                           bez bailēm

tas ir kā jogā

         tukšā dūšā

                 pareizi elpojot

                        trenēties mirt

dienas kā

        sienas es

                vairs neredzu pāri

pieccentu monēta

         beigtas vāveres

                   kuņģī

lai sakostu

        jālieto pašai

              savi zobi

auksta saule

         neatlaidīgi sūcas

                 caur acīm

sasit plaukstas

         te ir tik kluss

                   tik kluss [Jansone 1994 : 30–31]

 

 

Ar aukstām rokām

 

Draugs, aukstām rokām nepacel

Pat zemes kripatiņu.

Mums visiem zeme jāiemīl

Un jāciena ir viņa.

Jo zeme ļoti labi zin,

Kas viņas vagās staigā,

Un viņa nemaldīgi zin,

Kas strādā un – kas klaigā.

Ar aukstām – līdzēt nespēsi

Ne sev, ne arī otram.

Ar aukstām rokām nevajag

Pat pieneņpūku notraukt… [Bārbale 1964 : 104]

 

 

Kamēr vēl neesam auksti

 

Jau atkal ziemeļa vēji velk

Un sabiezē ledāji balti,

Un atoma laivas gar apvārsni iet

Kā aisbergi zili un salti.

 

Bet rasas ledainie kristāli

Strinkšķ ķēdes kāpuru mīti,

Un vakar apsētā tīrumā

Dīgst aizpērnie stalaktīti.

 

Pa dzestrām bezmiega pusnaktīm,

Pa vēsiem nomoda rītiem

Saulei atņemtās debesis

Apaug ar stalagmītiem.

 

Un atkal jau nosarmo pamales

No ledainu dvēseļu dvašas,

Un atkal, un atkal pa atkalu

Apledo dvēseles pašas.

 

Bet vēlreiz vajag to mēģināt

Un atkal vajag to zināt,

Kā atlāsot lāstu no lāstekas

Un šļūdoņus iekustināt.

 

Stundu pirms ledus laikmeta,

Cildeni, diži un augsti,

Nokāpsim, ļaudis, no ledāja,

Kamēr vēl neesam auksti! [Vāczemnieks 1979 : 53]

 

 

Aukstā saule

 

Kāda auksta ziemas saule

Iet pa bālu sarmas taku –

Mazai tautai blakus.

Nosalusi mazā tauta,

Auksta dvēsle, auksti pirksti,

Kā to tautu sasildīt?

Zobens atmet zelta dzirksti

Lai tā mazā tauta mirdz –

Mirdz!

Kāda auksta ziemas saule

Iet pa bālu sarmas taku –

Mazai tautai blakus.

Kā to tautu sasildīt?

         Tēvi, dēli sildījās

         Pie tā kapa zobentiņa;

         Nāc sildies latvju tauta

         Pie balina zobentiņa. [Eglītis 1944 : 2]

 

 

Aukstā dvēsele, lepnā dvēsele

 

Šinī aukstajā, lepnajā dvēslē

Nav pieticības, nav paļāvības,

Bez gala vientuļa, bez gala brīva,

Ne mērķa, ne zvaigznes, ne vēlējuma.

Vienīgā saite, kas šinī saulē

Var mani turēt, tā tava dvēsle –

Tā tava dvēsle, auksta un lepna,

Bez pieticības, bez paļāvības.

 

– – –

Aukstā dvēsle, lepnā dvēsle,

Vientulīga, bezbailīga:

Nespēj pati sevim pietikt.

Aukstā dvēsle, lepnā dvēsle, –

Dara pati sevim zvaigzni,

Pielūdz pīšļos, pielūdz bailēs –

Aukstā dvēsle, lepnā dvēsle. [Rainis 1978 : 203]

 

Vārds auksts izmantots Kārļa Dziļlejas bērnu dzejas krājuma nosaukumā Siltā un aukstā pelde (1942).


Jancis skatās ārā gaismas un klusuma pilnā ziemas naktī.

Gaisā ne mazākās vēsmiņas; viņš skaidrs un zils, un kluss līdz pašām zvaigznēm.

Nekas nekust, pat nemierīgā Daugava pavisam rāma.

Viss stāv kā sastindzis zem varena burvja zižļa auksts un nedzīvs.

Bet nē! Skat – vai tur nesakustējās slaidās apšu ēnas, kas krustām un šķērsām grib viena par otru augstāk sakrauties tīrajā sniegā?…

Nē – tie bija tikai mēness stari!

Bet tur lielajā kupenā birzes malā? Vai tur tikai neguļ varens un briesmīgs lācis? Redz, redz – kā tur savizuļo sniega pārslas!… Vai tik lācis?…

Nē, nē! Tie jau atkal tikai mēness stari!

Un visā pasaulē tikai vienu nevar novaldīt šādās naktīs – lauski. Tas tik ir nebēdnieks! Un neviens viņa nevar noķert! Tas tikai lēkā ar savu cirvīti – drīz te, drīz tur! Klusām, manīgi!…

Klau – klau! Tagad viņš pielec pie pirts stūra – iezveļ ar cirvi, tad – apsei pa sāniem, un Dievs vien zin kur atkal nozudis!

Bet apsei nobirst zaros aizmetušās pārslas, nobirst un novizuļo kā zvaigznītes, kas, jautrām actiņām mirkšķinot, skatās šovakar Jancī.

Tad atkal visapkārt klusā, burvīgā ziemas nakts!…

Tikai auksts, briesmīgi auksts!

Marčam jau sen gribas sasist kājas vienu pie otras, kā malkas vedēji dara, istabā ieskriedami, bet tagad neparko nedrīkst: Jancis tā brīnum stingri noteicis, un Marčs jau arī saprot, kādēļ tā vajadzīgs.

Bet viņam tomēr traki gribētos sasist kājas. [Valdis 1992 : 171]

 

Jānis piepēži visu saprata. Viņu pārņēma nevaldāms prieks. Viņš būtu varējis gavilēt un visai pasaulei skaļi izkliegt savu tēva prieku. Bet tad – it kā ar āmuru kāds viņam būtu iezvēlis pa pieri…

Ko tur varēja zināt?

Viņam izsitās auksti sviedri, viņu sāka atkal drudzis kratīt tik stipri, ka Aijai vajadzēja celties meklēt mēteli, ko viņam uzsegt. [Jaunsudrabiņš 2001 : 206]

 

Vārds auksts izmantots daiļdarbu nosaukumos:

Augusta Brača stāstu krājumā Aukstā ēnā (1905);

Skaidrītes Kaldupes stāstā Aukstā istaba (stāstu krājums Ozolslieksnis (1976)).




Kārlis Miesnieks Auksta ziema (1940). [Kačalova 1985 : 15]

 

Jānis Plivda Piedruja. Aukstais rudens rīts (2007).


Pēteris Justovičs Aukstā uguns (1990; grafika).


Līze Dzeguze Nepūtiet, aukstie vēji… (1990; skulptūra).



Dziesma Ir vieglāk. Renāra Kaupera vārdi un mūzika.

Dziesma Ne silts, ne auksts. Guntara Rača vārdi, Raimonda Paula mūzika.

Dziesma Vientulība. Dainas Avotiņas vārdi, Raimonda Paula mūzika.


Pasaules aukstākais maratons

Vairāki desmiti skrējēju no 20 valstīm piedalījušies pasaulē vēsākajā maratonā, kas norisinājies Ziemeļpolā, līdzās Krievijas polārpētnieku bāzei. Skrējējiem nācās veikt maratona distanci -30 grādu temperatūrā, taču pasākuma dalībnieki atzīst, ka laikapstākļi bijuši ideāli. To gan nevar teikt par trasi – vietām to klāja ledus, citviet sniegs. Skrējēju drošību uzraudzījis snaiperis, lai aizbaidītu izsalkušus baltos lāčus un citus nelūgtus viesus, kurus varētu interesēt maratona norise. Šī iemesla dēļ maršruts bija sadalīts deviņos apļos, kuru garums bija nepilni 5 kilometri. Pēc katra apļa skrējēji varēja atvilkt elpu un sasildīties ar tēju.

Pirmo reizi Ziemeļu skrējiens norisinājās 2004. gadā. Līdz šodienai auksto maratonu noskrējuši 188 cilvēki no 33 valstīm. Grūti katru gadu prognozēt pirmā finišētāja laiku, jo tas atkarīgs no trases īpatnībām un laikapstākļiem. Ziemeļpola maratonā vēsturē visātrāk 42 kilometrus pieveicis īrs Tomass Magvairs 2007. gadā, finišējot pēc trim stundām 36 minūtēm un 20 sekundēm, savukārt sievietēm visātrāk distanci pieveikusi Katrīna Due 2008. gadā, kura finišēja pēc piecām stundām 37 minūtēm un 14 sekundēm.

2011. gada Ziemeļpola maratonā piedalījās 26 skrējēji no Austrālijas, Kanādas, Francijas, Lielbritānijas, Ungārijas, Indijas, Īrijas, Luksemburgas, Spānijas, Dienvidāfrikas un ASV.
[Sagatavots pēc: http://www.tvnet.lv/]

 

Aukstākās vietas pasaulē

Aptuveni 3500 metrus virs jūras līmeņa pasaules dienvidu ģeomagnētiskajā polā izvietotajā Krievijas pētniecības stacijā valda mūžīgais aukstums. Tomēr visaukstāk tur bija 1983. gadā, kad reģistrēta zemākā gaisa temperatūra uz planētas – mīnus 89,2 grādi pēc Celsija. Galvenais pētījumu objekts Vostokā ir viens no lielākajiem pasaules ezeriem – Vostokas ezers, kurš atrodas zem četrus kilometrus biezās ledus kārtas.

Pētniecības bāze Eureka Kanādas ziemeļu Elesmēras salā bieži vien tiek dēvēta par pasaules aukstāko apdzīvoto vietu. Tā šķērso 80. paralēli un 1947. gadā tika veidota kā meteoroloģiskā stacija. Gada vidējā temperatūra ir 20 grādi pēc Celsija, bet ziemā tā nokrīt līdz pat 40.

Jakutijā, dienvidu polārajā lokā, izvietotais Oimjakonas ciemats 1926. gadā sasniedzis 71,2 grādu temperatūru zem nulles, kas ir ziemeļu puslodes zemākās temperatūras rekords.

Ziemeļamerikas Denali jeb Makinlija kalns ilgstoši uzskatīts par aukstāko kalnu pasaulē – tā virsotnē gaisa temperatūra ziemā noslīd līdz 40 grādiem. Šī kalna virsotnē var nokļūt tikai alpīnisti, bet nedaudz siltāku aukstumu var izbaudīt Denali Nacionālajā parkā.

1300 metrus virs jūras līmeņa esošā Ulanbatoras pilsēta ir Mongolijas stepju un visas pasaules aukstākā galvaspilsēta. Janvārī gaisa temperatūra reti ir siltāka par 16 grādiem pēc Celsija.
[Sagatavots pēc: http://www.kasjauns.lv/]

 

Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.

Otrā pasaules kara laikā ASV un Padomju Savienība cīnījās kopā kā sabiedrotie pret Vāciju un tās sabiedrotajiem. Tomēr attiecības abu valstu starpā bija saspringtas. Amerikāņi piesardzīgi raudzījās uz komunismu, un viņus darīja bažīgus Krievijas līdera Josifa Staļina tirāniskā valdīšana. No savas puses, padomju līderi dusmojās uz amerikāņiem par to, ka tie gadu desmitiem ilgi atteicās uztvert PSRS kā likumīgu starptautiskās kopienas daļu, kā arī par amerikāņu vēlo iesaistīšanos Otrajā pasaules karā, kura rezultātā desmitiem miljonu krievu gāja bojā. Pēc kara beigām šie aizvainojumi pārvērtās izjūtās, kuru pamatā bija savstarpēja neuzticēšanās un naids. Pēckara padomju ekspansionisms Austrumeiropā veicināja daudzu amerikāņu bažas par Krievijas plāniem kontrolēt pasauli. Tikmēr PSRS apvainojās par amerikāņu amatpersonu kareivīgo retoriku, nepārtraukto bruņošanos un iesaistīšanos starptautiskajās attiecībās. Šādā naidīgā atmosfērā, nevienu pusi nevar pilnībā vainot pie aukstā kara, daži vēsturnieki pat uzskata, ka tas bija neizbēgams.
[Sagatavots pēc: http://www.history.com/]