Tradicionālā transkripcija
[aûkt]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[ɑ͜uˀkt]
[au] – divskanis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – gt.
aug- – sakne, vārda celms
-t – galotne
ātr+audz+is
ātr+audz+īb-a
ātr+audz+īg-s
caur+audz+is
jaun+audz+e
mistr+audz+e
mitr+audž+i
sē-kl+audz+is
tīr+audz+e
vasar+audz+is
vēl+audz+īb-a
vēl+audz+īg-s
pus+audz-is, pus+audz-e
augt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija
–
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
–
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
aug-u | aug-am | esmu audz-is
esmu aug-us-i |
esam aug-uš-i
esam aug-uš-as |
2. |
audz | aug-at | esi audz-is
esi aug-us-i |
esat aug-uš-i
esat aug-uš-as |
3. |
aug | aug | ir audz-is
ir aug-us-i |
ir aug-uš-i
ir aug-uš-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
aug-u | aug-ām | biju audz-is
biju aug-us-i |
bijām aug-uš-i
bijām aug-uš-as |
2. |
aug-i | aug-āt | biji audz-is
biji aug-us-i |
bijāt aug-uš-i
bijāt aug-uš-as |
3. |
aug-a | aug-a | bija audz-is
bija aug-us-i |
bija aug-uš-i
bija aug-uš-as |
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
aug-š-u | aug-s-im | būšu audz-is
būšu aug-us-i |
būsim aug-uš-i
būsim aug-uš-as |
2. |
aug-s-i | aug-s-it/aug-s-iet | būsi audz-is
būsi aug-us-i |
būsit/būsiet aug-uš-i
būsit/būsiet aug-uš-as |
3. |
aug-s | aug-s | būs audz-is
būs aug-us-i |
būs aug-uš-i
būs aug-uš-as |
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
||||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
||||
2. |
||||
3. |
||||
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
||||
2. |
||||
3. |
–
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
–
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
aug-ot |
esot audz-is
esot aug-us-i |
esot aug-uš-i
esot aug-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
aug-š-ot |
būšot audz-is
būšot aug-us-i |
būšot aug-uš-i
būšot aug-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
||||
2. |
||||
3. |
||||
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
||||
2. |
||||
3. |
–
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
–
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
aug-tu |
būtu audz-is
būtu aug-us-i |
būtu aug-uš-i
būtu aug-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
||||
2. |
||||
3. |
–
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
–
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
ir jā-aug |
ir bijis jā-aug |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
bija jā-aug |
bija bijis jā-aug |
||
2. |
||||
3. |
||||
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
būs jā-aug |
būs bijis jā-aug |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
būtu jā-aug |
būtu bijis jā-aug |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
esot jā-aug |
esot bijis jā-aug |
||
2. |
||||
3. |
||||
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
1. |
būšot jā-aug |
būšot bijis jā-aug |
||
2. |
||||
3. |
–
PAVĒLES IZTEIKSME
–
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
vsk. | dsk. | |
1. |
– | aug-s-im! |
2. |
audz! | audz-iet! |
3. |
lai aug! |
–
Teikumā var būt:
1) izteicējs – Cauri reiz degušā un pussabrukušā nama izārdītajam jumtam aug jau krietni pagari bērziņi.
2) teikuma priekšmets – Augt jebkuros, pat visnelabvēlīgākajos apstākļos ir katras dzīvas radības misija.
bārda aug, zāle aug
–
pārstāt augt
–
ātri augt, lēni augt
augt, augu, audz, aug, pag. augu; intrans.
1. Kļūt lielākam bioloģiskās attīstības rezultātā.
Augošs bērns. Ozols aug lēnām. Pārstāt augt. Labā zemē labība aug kupli.
Kārlēns auga un auga un bija jau Trīnes garumā .. Birznieks-Upītis 1, 38.
Mācies, liels un gudrs audz, Lai reiz dzīvē sasniedz daudz! Sils 8, 34.
pārn. Jaunie kalni turpina augt arī tagad. Pionieris 54, 6, 2.
pārn. .. mani sāka mocīt kāda problēma, kas ar katru mirkli auga aizvien lielāka .. Lagzdiņš 3, 100.
// Stiepties garumā, kļūt garākam (par organisma atsevišķiem veidojumiem).
Bārda aug. Mati aug ātri. Telei aug ragi.
Dāvis īstenībā jau bija liels puisis, mācībā izgājis, bet viņam bija lielas nepatikšanas – neauga ūsas. Sakse 2, 141.
.. viņām [aitām] neaug gara, bet toties sprogaina un mīksta vilniņa .. Upīts 4, 141.
// Dzīvot, pavadīt dzīves agrīnos gadus (par bērniem, pusaudžiem).
Zēni auga uz laukiem.
Oskars… mans labākais draugs… Kopā esam auguši, uz viena sola sēdējuši, no viena šķīvja ēduši .. Lubējs 1, 131.
Un viņš man sāk stāstīt, kur audzis, kur kalpos bijis .. Kurcijs 4, 290.
// Kļūt lielākam, spēcīgākam; nobriest, izveidoties (garīgās attīstības rezultātā).
Augt par krietnu cilvēku.
.. Par vīru augs puisēns, kas atbraucis mazs. Sudrabkalns 3, 333.
// Kļūt lielākam, augstākam (par ko ceļamu, veidojamu u. tml.).
Un zaļajā meža kuplumā acīm redzot auga jaunas, dzeltenas ēkas stāvs .. Birznieks-Upītis V, 142.
2. parasti 3. pers. Būt sastopamam, veģetēt (par augiem).
Gailenes aug .. pa vairākām kopā, it kā izsētas: lielākās pacēlušās jau krietni augstu, bet mazākās tikko vēl lien ārā no zemes. Birznieks-Upītis 2, 26.
Baseinā varētu iedēstīt rožaini baltās ūdensrozes, kādas aug Burtnieku parka dīķī. Birze 5, 64.
Brazīlijas mežos aug koki, no kuriem iegūst kaučuku, sveķus, garšvielas, retu koksni. Zvaigzne 52, 7, 26.
Jorens pabrīnās, ka te pašā piekrastē var augt tik liels dārzs. Zigmonte 2, 209.
3. Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.); pieaugt; arī izveidoties.
Rūpniecība aug. Aug pilsētas. Tautas ienākumi aug. Aug grāmatu lasītāju skaits.
Viņam šķita, ka spēki aug kā senās jaunības dienās .. Fimbers 1, 274.
Spidometrs drebināja rādītāja adatu, ceļa kilometri dila, un skaitlis uz skalas auga. A. Grigulis II, 162.
Kā ērce tu esi turējies pie saviem spriedumiem: mans ir mans, manam īpašumam jāaug, lai vai mugurai septiņi kupri .. Salenieks 5, 63.
// Kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā); palielināties, vērsties plašumā.
Ēnas aug. Diena aug.
.. [strādnieks] raudzījās uz mazo gaismas svītru austrumu pamalē, kas auga un vērsās plašumā tik bezgala lēni. Vilks 1, 18.
Vējš aug un liec egles meža brāļiem pāri. Upīts V, 368.
.. atskanēja .. augošās vētras kaukšana. Blaumanis 6, 188.
Pa naktīm tagad debess bija skaidra. Drebēja zvaigznes, un mēness auga un cēlās ar katru nakti augstāk un augstāk. Jaunsudrabiņš 7, 75.
4. parasti 3. pers. Kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtām u. tml.).
Aug cerība. Aug pašapziņa. Aug interese. Aug naids. Augošas bažas.
Viņa [Andriksona] izsalkums auga, līdz ar to viņa saīgums. Blaumanis II, 319.
Tā auga tautas spēks, lai cik bij cīņa grūta. Sudrabkalns 1, 161.
5. Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
.. plašā lasītāju saime un kritika spēj palīdzēt rakstniekiem straujāk augt un pilnveidoties. Literatūra un Māksla 58, 44, l.
.. Cilvēks liels aug līdzi dzīvei! Vējāns 1, 100.
.. teātris aug līdzi dzīvei, tas mainās līdz ar dzīvi .. J. Kalniņš 1, 253.
6. parasti 3. pers. Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem).
Augonis aug.
// Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām).
Viņam aug pirksts.
.. sāk kāja augt. ME I, 220.
// Izraisīt iekaisumu (par infekcijas slimību, kuras pretpote ir ievadīta organismā).
Bērnam aug bakas.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
augt – augt; labi aug (kupli aug) – cīši aug
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
aûgt 1. Kļūt garākam, lielākam (par atsevišķiem organisma veidojumiem). màn tã bàda traku ãtri aûg.
2. 3. pers. daļa (par Mēnesi, kas iznāk no Zemes ēnas). ka tu vakarã m¡nesi redzi, ta i jaûnc m¡nesis, ta vìņč aûg.
3. 3. pers. Būt sastopamam, veģetēt (par augiem). mîkstãs b¥kas, tãs aûg pura malã, pìe b¥zìm. pri¡de aûg vis·sliktâkã zem¡, tĩri saxkanã smìltĩ. tãs puķes jàu labi aûg pa ežmalãm.
4. 3. pers. Ieviesties, vairoties. ka mêžamuõ sluôtu sit un ta saka: v¥c m¡nesis, v¥c m¡nesis, ta neaûguõt blusas.
5. 3. pers. Rasties, attīstīties augonim, sastrutojumam; būt tādam, kur attīstās augonis. tas sùnc ìekuôda tamĩ rùokã, aûga. [zirgam] pùļõja ùn aûga kãja.
[Sagatavots pēc: Kagaine Raģe I 1977 : 137]
augt – stiepties garumā, augt lielam, pieņemties augumā; zelt; (par skaitu) pieaugt, iet vairumā
Aug griezdamies – saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
Aug kā sēnes pēc lietus – saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
Sekste aug sar. – saka par cilvēku, kurš kļūst iedomīgs.
Augt (kāda) acīs – iegūt lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
Lai aug uz akmeņiem (retāk akmens) sar. – vēlējums, lai kā būtu daudz.
Augt augumā – strauji palielināties.
Augt pāri galvai – būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.). Pārspēt.
Aug buciņš, aug radziņi sar. – saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
augt, mantots vārds; lš. áugti ‘t. p.’, pr. auginnons ‘audzinājis’, go. aukan ‘pavairoties’, ssk. auka ‘pavairot’, lat. augēre ‘audzēt, palielināt, pavairot’. Pamatā ide. *aOeg- : *Oōg- : *aug- ‘palielināt(ies), pavairot’, no kā la. augt.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 86]
angļu – to grow
baltkrievu – расцi
čigānu – bārjovav
franču – croître
grieķu – μεγαλώνω
igauņu – kasvada
krievu – расти
latīņu – augēscere
lietuviešu – augti
poļu – rosnąć
somu – kasvaa
ukraiņu – рости
vācu – wachsen
zviedru – växa
Kurš ātri aug, tas ātri noveco kā sēne.
Godam augu, godam dzimu, godam gribu padzīvot.
Aug kai zuole rosā.
Aug meitas kā liepas.
Kad mēs augām, tad tā negāja.
Kas līks audzis, to nevar taisnu atliekt.
Tas aug kā caur akmeņa starpu.
Aug dēli kā ozoli.
Aug (ātri) kā zirgs.
Aug kā egles!
No maza liels aug.
Tu esi kā ēnā audzis.
Aug kā sēnes pēc silta lietus.
Aug kai seņs rudiņa laikā.
Aug kā vilnītis zem egles.
Audzin augu es, māmiņa,
Dieviņš zina, kam es augu,
Vaj es augu tautiņām,
Vaj zaļām velēnām. [LD 9372-0]
Augu liela, augu daiļa,
Augu niedres garumiņu;
Gāju puišus brāķēdama,
Kā kaņupes lauzīdama. [LD 9627-1]
Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es arī balta augu,
Lai es arī balta augu
Līdz citām māsiņām. [LD 2856-0]
Tieva augu, gara augu
Novadnieku līgaviņa;
Kad uzkāpu kalniņā,
Kā liepiņa līgojos. [LD 21425-1]
Kam šie auga gari meži?
Aug saulītes pakrēšļam;
Kam es augu bārenīte?
Augu ļaužu valodām. [LD 4795-1]
Viena augu, gudra augu
Es savai māmiņai.
Kur būs gudris tēva dēls,
Kas nāks mani bildināt? [LD 10928-0]
Sīva augu, dzedra augu,
To es pate neliedzos;
Sīvi mani bāleliņi,
Vaj es viena lēna būšu? [LD 21803-0]
Reizē dzimu, reizē augu
Ar baltaju āboliņu;
Āboliņš noziedēja,
Es vēl augu augumā. [LD 1191-1]
Tikumīgā krejmene
Zaļzeltītā aprīļa pusdienā
Stāv kreimene vītola paēnā.
Tās mūžiņš jau garām, tā noziedējusi.
Zem perīkas sirmās tā nopūšas klusi:
„Ak, Dieviņ! augt, ziedēt – ko viss?”
Te, rau, –
skaists taurenīts. Un gandrīz klātu tai jau! [..] [Bārda 1992 : 34]
Dziesma Nevis slinkojot un pūstot. Jura Alunāna vārdi, Jurjānu Andreja mūzika.
Dziesma Tev mūžam dzīvot, Latvija. Viļa Plūdoņa vārdi, Jāņa Mediņa mūzika.
Gadskārtu platums [kokiem] atšķiras pa gadiem – dažas ir ļoti šauras, citas ļoti platas. Gadskārtu platumu nosaka daudzu apstākļu kopums, piemēram, kādā augsnē – bagātīgā vai nabadzīgā – aug konkrētais koks, vai koki aug cieši cits citam blakus vai arī izklaidus. Gadskārtu platumu var ietekmēt arī kaitēkļu savairošanās, tāpēc ir iespējama defoliācija jeb skuju vai lapu zudums. Tomēr viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka gadskārtu veidošanos, ir klimats: temperatūra, nokrišņu daudzums, sausuma periodi, kā arī citi faktori. No viena koka atkarībā no tā sugas un vecuma var iegūt informāciju par gadskārtu platumiem no pārdesmit gadiem līdz pat vairākiem tūkstošiem gadu! Latvijā vecākajai priedei ir mazliet vairāk par 400 gadiem, taču ASV sekvojas var sasniegt vairāk nekā 3000 gadu vecumu.
Viena no koku gadskārtu veidošanās unikālajām īpašībām ir tā, ka vienas sugas kokiem, kas aug netālu vai vienādos klimatiskajos apstākļos, sakrīt gadskārtu platumu izmaiņas. Izmērot koku gadskārtas un attēlojot tās grafiski, iegūst zāģveida rakstu, kur katram kāpumam un kritumam atbilst precīzs gads (ja mērījums veikts vēl augošam kokam). Šādus gadskārtu platumu rakstus, kas iegūti no vairākiem kokiem, var apvienot un iegūt informāciju, kā tie ir auguši konkrētajā vietā, jo jāņem vērā tas, ka ikvienam kokam piemīt arī individuālā mainība. Izmantojot dažādas matemātiskās metodes, no vidējiem gadskārtu platumiem tiek veidota hronoloģija. Gadskārtu platumu hronoloģijā var iekļaut ne tikai informāciju no dzīvajiem kokiem, bet arī no mirušiem vai nocirstiem kokiem, ja ievēro nosacījumu, ka gan vecajiem kokiem, gan arī esošajai hronoloģijai vismaz daļēji ir jāpārklājas laikā. Šobrīd pasaulē ir izveidotas hronoloģijas, kuru garums mērāms vairākos tūkstošos gadu, piemēram, Vācijā ir izveidota ozolu gadskārtu platumu hronoloģija, kuras garums ir vairāk nekā 8000 gadu! Hronoloģiju veidošanai var izmantot ne tikai gadskārtu platumus, bet skatīt atsevišķi tikai pavasara vai rudens koksnes platumus, var noteikt koksnes blīvumu. Pēdējos gados populāri ir pētījumi, kuros izmanto izotopu metodi, piemēram, nosakot oglekļa daudzumu katrā gadskārtā.
Dažādām koku sugām gadskārtas ir vizuāli atšķirīgas, proti, ja skujkokiem tās lielākoties ir ļoti labi atšķiramas, tad vairākām lapu koku sugām tās parasti ir grūti saskatīt. Tāpēc, veicot klimatiskos pētījumus, ir svarīgi pareizi izvēlēties pētāmo koku sugu.
[Elferts 2011 : http://www.videsvestis.lv/]