Tradicionālā transkripcija

[aûksc]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɑ͜͜͜uˀksʦ]


[au] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[k] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[c] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogrammas – gs, ts.



augst- sakne, vārda celms

-s galotne




augst+būv-e

augst+cel-t-n-e

augst+ciln-is

augst+dzim-t-īb-a

augst+frekvenc-es

augst+lēc-ēj-s

augst+pa-pēž-u

augst+skol-a

augst+spied-ien-a

augst+spied-um-s

augst+sprieg-um-s

augst+vērt-īg-s

pus+augst-s


augst+prāt+is, augst+prāt+e

augst+prāt+īb-a

augs+prāt+īg-s

augst+sird+īb-a

augst+sird+īg-s


augstdzimis

augstākstāvošs




augsts – patstāvīgs vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk. dsk. vsk. dsk.

N.

augst-s augst-i augst-a augst-as

Ģ.

augst-a augst-u augst-as augst-u

D.

augst-am augst-iem augst-ai augst-ām

A.

augst-u augst-us augst-u augst-as

I.

ar augst-u ar augst-iem ar augst-u ar augst-ām

L.

augst-ā augst-os augst-ā augst-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk. dsk. vsk. dsk.

N.

augst-ais augst-ie augst-ā augst-ās

Ģ.

augst-ā augst-o augst-ās augst-o

D.

augst-ajam augst-ajiem augst-ajai augst-ajām

A.

augst-o augst-os augst-o augst-ās

I.

ar augst-o ar augst-ajiem ar augst-o ar augst-ajām

L.

augst-ajā augst-ajos augst-ajā augst-ajās

V.

augst-ais! augst-o! augst-ie! augst-ā! 

augst-o!

augst-ās!

 

PAKĀPES

  Pamata pakāpe Pārākā pakāpe Vispārākā pakāpe
Vīriešu dzimte augst-s 

augst-ais

augst-āk-s 

augst-āk-ais

augst-āk-ais 

vis-augst-āk-ais

pats augst-āk-ais

Sieviešu dzimte augst-a 

augst-ā

augst-āk-a 

augst-āk-ā

augst-āk-ā, 

vis-augst-āk-ā

pati augst-āk-ā


Teikumā var būt:

1) izteicēja daļaKalni pa gabalu nemaz nešķita tik augsti.

2) apzīmētājs Vējš augstākās priedes nolauza.



augsti griesti, augsts jumts, augsts kalns, augsts kāpums, augsta klints, augsts logs, augsti papēži, augsta piere, augsts ūdenskritums

augstais stils



augsts, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir (samērā) liels attālums no apakšas līdz augšai: pretstats: zems.

Kurpes ar augstiem papēžiem.

Augsta jūra – bangaina jūra.

Augstais purvs – purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.

Augstā loga priekšā direktora mazais augums izskatījās pavisam niecīgs. Lubējs 1, 105.

// Tāds, kam ir noteikts, pastāvīgs attālums no apakšas līdz augšai.

Metru augsts galds.

.. tā ir trīsdesmit piecus metrus augsta klints .. Zvaigzne 53, 19, 15.

.. simt metrus tālāk [braucējs] redz 4–5 metrus augstu zemes valni .. Zvaigzne 52, 15, 7.

// Tāds, kas atrodas tālu virs horizonta (par sauli, mēnesi, zvaigznēm u. tml.).

Saule ceļas augstā, plašā lokā, Valgā irdne smaržodama kūp. Karogs 52, 3, 195.

2. Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.

Augsta raža. Piens ar augstu tauku procentu. Augsta cena. Augsts asins spiediens. Augsta temperatūra. Augsts spriegums.

Augstas prasības – lielas prasības.

Pēc novākšanas kukurūzas vālītēm bija vēl augsts mitruma procents un tās vajadzēja žāvēt. Padomju Latvijas Skola 62, 1, 38.

Tātad – automatizācija. Kas tā ir? Būtībā tas ir tik augsts rūpniecības līmenis, ka atsevišķos cehos, veselās lielās rūpnīcās strādā tikai automāti, kurus uzrauga inženieri. Zvaigzne 59, 13, 6.

.. divkāršs prieks, prieks augstākā pakāpē – tā ir darba laime. J. A. Jansons 1, 73.

// Teicams, izcils.

Augsts sasniegums. Augsta kultūra.

.. sēju veikt īsā laikā un augstā agrotehniskā līmenī. Padomju Jaunatne 63, 96, 1.

Audējas jau izgatavojušas vairāk nekā 15 tūkstošus metru augstas kvalitātes kokvilnas audumu ..
Rīgas Balss 58, 59,4.

3. Tāds, kam ir svarīgs, atbildīgs amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).

Augsts viesis. Augsts ierēdnis.

Vecos laikos to [ēku] no koka uzcēlis kāds augsts kungs .. Zvaigzne 58, 12, 2.

Ja noklausījās sedlinieku Preimani, gribot negribot jātic, ka pats viņš cēlies no ļoti augstas kārtas .. Upīts 4, 117.

Karalis [bagātajam princim]: .. tev es dodu savu sevišķu svētību un sevišķas priekšrocības, kādas piemērotas tavam augstajam stāvoklim. Rainis VII, 455.

4. Izcili nozīmīgs (ētiski), godpilns, cildens; tāds, kam ir dziļš saturs.

Augsts uzdevums. Augsts gods. Augsts mērķis.

Augsti svētki – lieli, ievērojami svētki.

// Tāds, kas apliecina (kā) nozīmību, vērtību, pauž lielu pagodinājumu.

Augsta atzinība.

.. [godalgotās dzīvokļa] iekārtas augstajā novērtējumā noteicošā nozīme bija arī tam, ka iespējami pilnīgi atspoguļotas konkursa noteikumos diktētās prasības. Literatūra un Māksla 62, 45, 4.

5. Svinīgs, pacilāts (par literatūras, mākslas parādībām).

Tā sauktā „augstā” stila vārdus liekot neitrālā kontekstā, svinīga, dzejiska intonācija rodas tad, ja tie nav pretrunā ar aprakstāmo parādību. Valeinis 1, 171.

6. Tāds, kam ir samērā liels augstums par skaņu, balsi.

Augsts tenors.

Saimnieks rupjākās vietās [dziedātājiem] pavilka līdzi, augstākos toņus nemaz nebij ko mēģināt. Upīts 4, 131. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


augsts – augsts; augsta; augsta ēka – augsts kuorms; augsta kvalitāte – lobs kvalitets; augsts kalns – augsts kolns
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


augsts – zems


Celt degunu par augstu sar. – būt iedomīgam.

 

Būt augstās domās sar. – ļoti atzinīgi novērtēt.

 

Augstos toņos sar. – paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.

 

Augstas laimes (arī augstu laimi) saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.

 

Augstas lietas sar. – kaut kas grūti sasniedzams. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Agronomijāaugstais deviņvīruspēks, augstā araukārija, augstā delfīnija, augstā ežziede, augstā korelācija, augstā staģe, augstie zirņi.

 

Augu aizsardzībāaugstās dižauzas melnplauka.

 

Celtniecībā augstais uzgrieznis, augstā atkvēlināšana, augstā renesanse, augstā sija.

 

Hidrometeoroloģijāaugstais purvs, augstā migla, augstie gubmākoņi.

 

Poligrāfijāaugstais pildenis.

 

Sportā ­– augstais dribls, augstais starts, augstais žākļa nolēciens, augstais aplis ar abām kājām, augstais izgrieziens, augstais priekštures balsts.

 

Tekstilrūpniecībāaugstais plūksnojums.

 

Valodniecībāaugstais stils.


UzvārdiAugstkalns, Augstkalne, arī Augstkalna; Augstkalniņš, Augstkalniņa; Augstkalnietis, Augstkalniete.

 

VietvārdiAugstais dīķis; Augstais grāvis; Augstais kalns, kalns, pļava, mežs; Augstās kalvas ceļš; Augstasila ciems; Augstbirži, zemniekmāja; Augstciles, kalni; Augstciems, zemniekmāja; Augstīles, mežs; Augstkalne, zemniekmāja; Augstkalns; Augstkalni, zemniekmāja; Augstkalniņi, zemniekmāja; Augstkalnieki, zemniekmāja; Augstmuiža, zemniekmāja; Augstpriežu kalve, mežs; Augstpurvs; Augstsalas, zemniekmāja; Augstsalnieki, zemniekmāja; Augstupe; Augstupes, zemniekmāja; Augstupji, zemniekmāja; Augstenes, mežs; Augstijas, zemniekmāja; Augstiņi, zemniekmāja; Augstuļi, zemniekmāja; Augstumi, zemniekmāja.


augsts, mantots vārds; lš. áukštas, pr. *aukt(a)s ‘t. p.’, lat. augustus ‘cēls, augsts’, auctus ‘palielināts’. Atv. no verba augt.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 86]


angļu – high

baltkrievu – высокi

čigānu – hučo

franču – haut

grieķu – ψηλός

igauņu – kõrge

krievu – высокий

latīņu – altus

lietuviešu – áukštas

poļu – wysoki

somu – korkea

ukraiņu – високий

vācu – hoch

zviedru – hög



Augsts kā masta koks!


Lieldiena vaicāja,
Kur kārsim šūpules.
Uz augsta kalna
Lielceļa malā. [LD 32276-0]

 

Kam leci, Jancīti,
Augstā kokā?
Kam jēmi līgavu
Lielos rados? [LD 22268-0]

 

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Augsta kalna galiņāji?
Jānīts kala kumeliņu
Ar sudraba pakaviem. [LD 32947-0]

 

Ko darīju tautiņās
Ar mazo augumiņu?
Augstas dzirnas, augsta abra,
Pakāpeles vien vajaga. [LD 21440-0]

 

Sēdies, mana māmuliņa,
Zemajā krēsliņā:
Zema tava sēdēšana,
Augsta tava valodiņa. [LD 3241-0]



Pie tava augstā, baltā loga

 

Pie tava augstā, baltā loga
Jau klusi sniedzas rīta blāzma,
Un priekškars sarkst, it kā tas justu,
Ka mana mīlestība tuvu.
Mirdz debesis, mirdz zeme sārti,
Mirdz lapās, ziedos šķīsta rasa;
Un priekškars izšķiras: pie loga
Mirdz bālais tēls, mans mūža sapnis. [Poruks 1984 :23]

 

 

Lauztās priedes

 

Vējš augstākās priedes nolauza,

Kas kāpās pie jūras stāvēja.

Pēc tālēm tās skatieniem gribēja sniegt,

Ne slēpties tās spēja, ne muguras liekt.

„Kam lauzi mūs naidīgā pretvara,

Vēl cīņa pret tevi nav nobeigta!”

Vēl ilgās pēc tālēm dveš pēdējais vaids,

Ik zarā pret varu šņāc nerimstošs naids.

Un augstākās priedes pēc lauzuma

Par kuģiem iz ūdeņiem iznira.

Pret vētru lepni cilājās krūts,

Pret vētru cīņa no jauna dūc.

„Brāz bangas tu, naidīgā pretvara,

Mēs sniegsim tāles, kur laimība.

Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt,

Mēs tāles sniegsim, kur saule aust!” [Rainis 1977 : 137]




Ģederts Eliass Kauņas nomale.

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]



Gothards Frīdrihs Stenders Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas. 1798. gada izdevuma teksts ar komentāriem (Rīga: Liesma, 1988).