Tradicionālā transkripcija

[!trs]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɑːːtrs]


[ā] – garais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[r] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ā.



ātr- sakne, vārda celms

-s galotne




ātr+ap-strād-e

ātr+brauc-ēj-s, ātr+brauc-ēj-a

ātr+darb-īb-a

ātr+frēz-ē-šan-a

ātr+frēz-ē-tāj-s

ātr+gait-as

ātr+gāj-ēj-s, ātr+gāj-ēj-a

ātr+grie-šan-a

ātr+griez-ēj-s, ātr+griez-ēj-a

ātr+laiv-a

ātr+mont-āž-a

ātr+putr-a

ātr+rakst-s

ātr+run-a

ātr+skrēj-ēj-s, ātr+skrēj-ēj-a

ātr+slid-o-šan-a

ātr+slid-o-tāj-s, ātr+slid-o-tāj-a

ātr+spēl-e

ātr+spied-e

ātr+šau-šan-a

ātr+šāv-ēj-s, ātr+šāv-ēj-a

ātr+šuv-ēj-s, ātr+šuv-ēj-a

ātr+vilc-ien-s

ātr+virp-o-šan-a

ātr+virp-o-tāj-s, ātr+virp-o-tāj-a

zib-eņ+ātr-s


ātr+sird+īb-a

ātr+sird+īg-s

ātr+sird+is


ātr-ie, sar.


ātr+ciet-ē-j-oš-s




ātrspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, nenoteiktā galotne, pamata pakāpe

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk. dsk. vsk. dsk.

N.

ātr-s ātr-i ātr-a ātr-as

Ģ.

ātr-a ātr-u ātr-as ātr-u

D.

ātr-am ātr-iem ātr-ai ātr-ām

A.

ātr-u ātr-us ātr-u ātr-as

I.

ar ātr-u ar ātr-iem ar ātr-u ar ātr-ām

L.

ātr-ā ātr-os ātr-ā ātr-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk. dsk. vsk. dsk.

N.

ātr-ais ātr-ie ātr-ā ātr-ās

Ģ.

ātr-ā ātr-o ātr-ās ātr-o

D.

ātr-ajam ātr-ajiem ātr-ajai ātr-ajām

A.

ātr-o ātr-os ātr-o ātr-ās

I.

ar ātr-o ar ātr-ajiem ar ātr-o ar ātr-ajām

L.

ātr-ajā ātr-ajos ātr-ajā ātr-ajās

V.

ātr-ais! 

ātr-o!

ātr-ie! ātr-ā! 

ātr-o!

ātr-ās!

 

PAKĀPES

  Pamata
pakāpe
Pārākā
pakāpe
Vispārākā
pakāpe
Vīriešu dzimte ātr-s 

ātr-ais

ātr-āk-s 

ātr-āk-ais

vis-ātr-āk-ais 

ātr-āk-ais

pats ātr-āk-ais

Sieviešu dzimte ātr-a 

ātr-ā

ātr-āk-a 

ātr-āk-ā

vis-ātr-āk-ā 

ātr-āk-ā

pati ātr-āk-ā


Teikumā var būt:

1) izteicēja daļa Iespējams, ka sauszemes dzīvnieku pasaulē gepards ir visātrākais.

2) apzīmētājsĀtrākais skrējējs jau tuvojās finiša līnijai.



ātrs braucējs, ātrs lēmums, ātra motorlaiva, ātra reakcija, ātrs skrējējs, ātrs velosipēdists



ātrs, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī.

Ātrs (arī ātrāks) pulkstenis – pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.

Sacensības noskatījās dažādi speciālisti, un viens no tiem .. tūlīt ievēroja melnīgsnējo puisi, kas laukumā bija visātrākais. Viegli viņš apskrēja pretinieka aizsargus .. Saulītis 12, 50.

.. [Veide] brauca ar jaunu, ātru kuteri, kas spēja noskriet vidēja tipa zvejas kuģus. Grants 7, 184.

Visātrākais ir gaismas stars. Tā ātrums – 300 000 kilometru sekundē. Pionieris 54, 20, 4.

Iespējams, ka viņa pulkstenis ir ātrāks. .. Katrā ziņā ātrāks – šorīt aizmirsa noregulēt pēc radio. Lubējs 1, 154.

// Tāds, kas strauji norisinās, ko strauji veic.

Ātrs skrējiens. Ātra elpošana. Ātra domāšana. Ātra darba metodes.

Ātrā palīdzība – medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu.

Ātrais dilonis sar. – tuberkulozes forma, kad ar tuberkulozi inficējas viss organisms.

Vilciena gaita tik ātra, ka Rūtai jau šķiet, ka tas aizbrāzīsies [stacijai] garām .. Vanags 8, 266.

Ātriem soļiem, kā bēgdami no purva, viņi atgriezās uz lielā ceļa. Klīvers 2. 157.

.. viņa kustības kļuva ātrākas, straujākas, it kā būtu ko svarīgu nokavējis, kas tagad par katru cenu jāpanāk. Vilks 6, 71.

.. Aina bēra vārdus kā zirņus. Ātrās runas dēļ kāds docents viņu reiz piezoboja .. Zvaigzne 56, 23, 13.

.. kādreiz sekundes var būt liktenīgas tā cilvēka dzīvībai, pie kura steidz Rīgas pilsētas ātrās palīdzības brigāde – ārsts, feldšeris, šoferis un sanitārs. Zvaigzne 56, 6, 6.

// Neilgs, īss (skatiens, smaids).

Tad viņš uzmeta ātru skatu Ilzei .. Brodele 14, 7.

2. Tāds, kas viegli sadusmojas, iekaist, uzbudinās; straujš.

No dabas viņš bija ātrs, aši iekarsās, bieži arī saskaitās, tomēr diezin cik ļauns nebija .. Saulietis V, 11.

Lepna un ātra tā pārtrauca īso sarunu, paturēdama pēdējo vārdu. Brigadere 3, 415.

Eba: Jā, mīļais Ģirt, vai nu tu vairs tik briesmīgi neuzbudinies? Tu tāds neganti ātrs. Rainis VII, 371.

// Straujš (raksturs).

.. [draudzenei] bija bailes, ka Adelīna dusmās tiešām neskrien uz Gauju. Viņai ir ātra un spītīga daba. Rozītis 2, 41.

Raksturs tiem [kraukļiem] ātrs – viņi var acumirklī tā noskaisties, ka šņākdami cērt ar knābi uz visām pusēm .. Sakse 8, 21.

Muris ir pārāk ātras dabas suns. Dažreiz viņš tā noskaišas uz nācējiem, ka krīt tiem stilbos. Sakse 10, 36. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


ātrs, -a – dreizs, -a; mudrys, -a; krušs, -a

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


ātrs 1. Tāds, kas virzoties, pārvietojoties samērā īsā laikā spēj veikt lielu attālumu. ja tâc gàitîks zixks, ãtris, ta a ãtri vàr nùolaûst [arkla lemešus]. uz ãtruõ – ātri, steigā. uz ãtruõ tìek taĩsîtas tãs mãjas.

2. Tāds, kas viegli sadusmojas, uzbudinās; straujš. ãtra jàu viņa i, bet es viņu smãdêt nevaru. viņa tâda devîga i. vìņč [muižkungs] jàu kùngìm viê pa labu gãja, vìņč jàu bi nejaûks ùn ãtris.

3. Tāds, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku (par pulksteni); pretstats: vēlāks. v¥c pùlkstìnc, màn vìņč reĩz¡m àiziêt ãtrâks, reĩz¡m akàl palìek v¥lâks.

4. Tāds, ko var īsā laikā sagatavot, paveikt. vis·labâkàis, ka gùos pìepùtusiês, i edļa, vis·ãtrâkã lìeta – iskàus¡ tàukus vài sviêstu.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 122]


ātrs – ašs, knašs, veicīgs, veikls, straujš, ugunīgs, žigls, nasks, naigs, nadzīgs, mudīgs, steidzīgs, skubīgs, gaitīgs, drīzs folkl., fikss barb., acumirklīgs, momentāns, zibenīgs, zibeņātrs; mudrs apv.


ātrs – lēns


Uz ātru roku sar.steidzīgi, arī steigā. Pavirši, kaut kā. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Celtniecībāātrais filtrs.

 

Informātikāātrais ceļš, ātrais skats, ātrais ziņojums.

 

Ķīmijāātrais attīstītājs.

 

Mūzikāātrais tremolo.

 

Sportā ātrais pretuzbrukums, ātrais uzbrukums.


UzvārdiĀtrais, Ātrā.

 

Vietvārdi Ātrais kalns; Ātrā pakalne; Ātras, zemniekmāja; Ātri, zemniekmāja; Ātrvalks, pļava.


ātrs, mantots vārds; lš. apv. otrùs ‘jūtīgs, vārīgs; dedzīgs, centīgs, darbīgs’; sav. ātar (< *ētró-) ‘ass, smalks, ātrs’. Pamatā ide. *ētro– ‘ātrs, straujš’; skaņumijā *ātro-s / *ātru-s > b. *ātras / *ātrus > la. ātrs. V. Georgijevs salīdzina ar baltu vārdiem trāķiešu upes nos. Athrys, tagad Jantra Bulgārijā.

Pēc cita uzskata (Pokornijs) vārda pamatā var būt ide. *āt(e)r- ‘uguns’, no kā ave. ātar- ‘uguns’ un si. átharvā ‘ugunspriesteris’. Tādā gadījumā nozīmes attīstība: ‘karsts’ → ‘dedzīgs’ → ‘straujš, ātrs’. Iespējams, ka ide. *ētro– un *āt(e)r- ir vienas cilmes.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 84]


angļu – swift; fast

baltkrievu – скоры

čigānu – signo

franču – rapide

grieķu – ταχύς 

igauņu – nobe

krievu – скорый

latīņu – celer

lietuviešu  greitas

poļu – szybki; prędki

somu – nopea

ukraiņu – швидкий

vācu – schnell

zviedru – snabb



Nekas nav tik ātrs kā skauģa prāts. 

Ātrsvējš

Dreizs kai putns

Kur tie ātrie tikuši. 

Kur tie ātrie tikuši, kur tie lēnie palikuši. 

Kur ātrais ir aizskrējis un kur lēnais palicis. 


Gan es būtu drīzi braucis,
Nav tik ātra kumeliņa;
Gan es būtu lielījies,
Nav tik daudzi rociņā. [LD 20808-0]

 

Tev, alksnīti, trausla miza,
Tu lūkam nederēji;
Tev, tautieti, ātra daba,
Es ar tevi nedzīvošu. [LD 21706-2]

 

Ātri kungi, ātras tiesas,
Rāma mana valodiņa.
Paklausiet jūs, kundziņi,
Manu rāmu valodiņu. [LD 31261-0]

 

Drīzi brauca ātru zirgu,
Nevar drīzi sabarot;
Drīz sacēla ienaidiņu,
Nevar drīzi saderēt. [LD 34187-0]



Pagrabā

 

Māt, kad tu aizej projām no rīta,

neaizsedz krēslaino logu.

Garām skries lapa, no vēja dzīta,

garām pagraba logam.

 

Kājas nāks un aizņirbēs ātras,

vieglas kā gaiss stāvu augstāk.

Bet, ja tās atvērs man skumju vārtus,

slaucīšu asaras plaukstās.

 

Uzlikšu galvu uz palodzes platās,

meklēšu mākoņu kuģus.

Saules dāmai būs izsmiekls skatā,

kāpjot pa ielas bruģi.

 

Māt, kad tu aizej projām no rīta,

neaizsedz krēslaino logu.

Garām ies kājas pa asfalta grīdu,

garām pagraba logam. [Skujiņa 1978 : 16]