ātrs

Tradicionālā transkripcija

[!trs]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɑːːtrs]

[ā] – garais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[r] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ā.

ātr+ap-strād-e

ātr+brauc-ēj-s, ātr+brauc-ēj-a

ātr+darb-īb-a

ātr+frēz-ē-šan-a

ātr+frēz-ē-tāj-s

ātr+gait-as

ātr+gāj-ēj-s, ātr+gāj-ēj-a

ātr+grie-šan-a

ātr+griez-ēj-s, ātr+griez-ēj-a

ātr+laiv-a

ātr+mont-āž-a

ātr+putr-a

ātr+rakst-s

ātr+run-a

ātr+skrēj-ēj-s, ātr+skrēj-ēj-a

ātr+slid-o-šan-a

ātr+slid-o-tāj-s, ātr+slid-o-tāj-a

ātr+spēl-e

ātr+spied-e

ātr+šau-šan-a

ātr+šāv-ēj-s, ātr+šāv-ēj-a

ātr+šuv-ēj-s, ātr+šuv-ēj-a

ātr+vilc-ien-s

ātr+virp-o-šan-a

ātr+virp-o-tāj-s, ātr+virp-o-tāj-a

zib-eņ+ātr-s

ātr+sird+īb-a

ātr+sird+īg-s

ātr+sird+is

ātr-ie, sar.

ātr+ciet-ē-j-oš-s

ātrs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, nenoteiktā galotne, pamata pakāpe

NENOTEIKTĀ GALOTNE

NOTEIKTĀ GALOTNE

PAKĀPES

aaaa

Teikumā var būt:

1) izteicēja daļa – Iespējams, ka sauszemes dzīvnieku pasaulē gepards ir visātrākais.

2) apzīmētājs – Ātrākais skrējējs jau tuvojās finiša līnijai.

ātrs, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī.

Ātrs (arī ātrāks) pulkstenis – pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.

Sacensības noskatījās dažādi speciālisti, un viens no tiem .. tūlīt ievēroja melnīgsnējo puisi, kas laukumā bija visātrākais. Viegli viņš apskrēja pretinieka aizsargus .. Saulītis 12, 50.

.. [Veide] brauca ar jaunu, ātru kuteri, kas spēja noskriet vidēja tipa zvejas kuģus. Grants 7, 184.

Visātrākais ir gaismas stars. Tā ātrums – 300 000 kilometru sekundē. Pionieris 54, 20, 4.

Iespējams, ka viņa pulkstenis ir ātrāks. .. Katrā ziņā ātrāks – šorīt aizmirsa noregulēt pēc radio. Lubējs 1, 154.

// Tāds, kas strauji norisinās, ko strauji veic.

Ātrs skrējiens. Ātra elpošana. Ātra domāšana. Ātra darba metodes.

Ātrā palīdzība – medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu.

Ātrais dilonis sar. – tuberkulozes forma, kad ar tuberkulozi inficējas viss organisms.

Vilciena gaita tik ātra, ka Rūtai jau šķiet, ka tas aizbrāzīsies [stacijai] garām .. Vanags 8, 266.

Ātriem soļiem, kā bēgdami no purva, viņi atgriezās uz lielā ceļa. Klīvers 2. 157.

.. viņa kustības kļuva ātrākas, straujākas, it kā būtu ko svarīgu nokavējis, kas tagad par katru cenu jāpanāk. Vilks 6, 71.

.. Aina bēra vārdus kā zirņus. Ātrās runas dēļ kāds docents viņu reiz piezoboja .. Zvaigzne 56, 23, 13.

.. kādreiz sekundes var būt liktenīgas tā cilvēka dzīvībai, pie kura steidz Rīgas pilsētas ātrās palīdzības brigāde – ārsts, feldšeris, šoferis un sanitārs. Zvaigzne 56, 6, 6.

// Neilgs, īss (skatiens, smaids).

Tad viņš uzmeta ātru skatu Ilzei .. Brodele 14, 7.

2. Tāds, kas viegli sadusmojas, iekaist, uzbudinās; straujš.

No dabas viņš bija ātrs, aši iekarsās, bieži arī saskaitās, tomēr diezin cik ļauns nebija .. Saulietis V, 11.

Lepna un ātra tā pārtrauca īso sarunu, paturēdama pēdējo vārdu. Brigadere 3, 415.

Eba: Jā, mīļais Ģirt, vai nu tu vairs tik briesmīgi neuzbudinies? Tu tāds neganti ātrs. Rainis VII, 371.

// Straujš (raksturs).

.. [draudzenei] bija bailes, ka Adelīna dusmās tiešām neskrien uz Gauju. Viņai ir ātra un spītīga daba. Rozītis 2, 41.

Raksturs tiem [kraukļiem] ātrs – viņi var acumirklī tā noskaisties, ka šņākdami cērt ar knābi uz visām pusēm .. Sakse 8, 21.

Muris ir pārāk ātras dabas suns. Dažreiz viņš tā noskaišas uz nācējiem, ka krīt tiem stilbos. Sakse 10, 36.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

ātrs, -a – dreizs, -a; mudrys, -a; krušs, -a

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

ātrs 1. Tāds, kas virzoties, pārvietojoties samērā īsā laikā spēj veikt lielu attālumu. ja tâc gàitîks zixks, ãtris, ta a ãtri vàr nùolaûst [arkla lemešus]. uz ãtruõ – ātri, steigā. uz ãtruõ tìek taĩsîtas tãs mãjas.

2. Tāds, kas viegli sadusmojas, uzbudinās; straujš. ãtra jàu viņa i, bet es viņu smãdêt nevaru. viņa tâda devîga i. vìņč [muižkungs] jàu kùngìm viê pa labu gãja, vìņč jàu bi nejaûks ùn ãtris.

3. Tāds, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku (par pulksteni); pretstats: vēlāks. v¥c pùlkstìnc, màn vìņč reĩz¡m àiziêt ãtrâks, reĩz¡m akàl palìek v¥lâks.

4. Tāds, ko var īsā laikā sagatavot, paveikt. vis·labâkàis, ka gùos pìepùtusiês, i edļa, vis·ãtrâkã lìeta – iskàus¡ tàukus vài sviêstu.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 122]

ātrs – ašs, knašs, veicīgs, veikls, straujš, ugunīgs, žigls, nasks, naigs, nadzīgs, mudīgs, steidzīgs, skubīgs, gaitīgs, drīzs folkl., fikss barb., acumirklīgs, momentāns, zibenīgs, zibeņātrs; mudrs apv.

ātrs – lēns

Uz ātru roku sar. – steidzīgi, arī steigā. Pavirši, kaut kā.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Celtniecībā – ātrais filtrs.

–

Informātikā – ātrais ceļš, ātrais skats, ātrais ziņojums.

–

Ķīmijā – ātrais attīstītājs.

–

Mūzikā – ātrais tremolo.

–

Sportā – ātrais pretuzbrukums, ātrais uzbrukums.

Uzvārdi – Ātrais, Ātrā.

–

Vietvārdi – Ātrais kalns; Ātrā pakalne; Ātras, zemniekmāja; Ātri, zemniekmāja; Ātrvalks, pļava.

ātrs, mantots vārds; lš. apv. otrùs ‘jūtīgs, vārīgs; dedzīgs, centīgs, darbīgs’; sav. ātar (< *ētró-) ‘ass, smalks, ātrs’. Pamatā ide. *ētro– ‘ātrs, straujš’; skaņumijā *ātro-s / *ātru-s > b. *ātras / *ātrus > la. ātrs. V. Georgijevs salīdzina ar baltu vārdiem trāķiešu upes nos. Athrys, tagad Jantra Bulgārijā.

Pēc cita uzskata (Pokornijs) vārda pamatā var būt ide. *āt(e)r- ‘uguns’, no kā ave. ātar- ‘uguns’ un si. átharvā ‘ugunspriesteris’. Tādā gadījumā nozīmes attīstība: ‘karsts’ → ‘dedzīgs’ → ‘straujš, ātrs’. Iespējams, ka ide. *ētro– un *āt(e)r- ir vienas cilmes.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 84]

angļu – swift; fast

baltkrievu – скоры

čigānu – signo

franču – rapide

grieķu – ταχύς 

igauņu – nobe

krievu – скорый

latīņu – celer

lietuviešu – greitas

poļu – szybki; prędki

somu – nopea

ukraiņu – швидкий

vācu – schnell

zviedru – snabb

Pagrabā

Māt, kad tu aizej projām no rīta,

neaizsedz krēslaino logu.

Garām skries lapa, no vēja dzīta,

garām pagraba logam.

–

Kājas nāks un aizņirbēs ātras,

vieglas kā gaiss stāvu augstāk.

Bet, ja tās atvērs man skumju vārtus,

slaucīšu asaras plaukstās.

–

Uzlikšu galvu uz palodzes platās,

meklēšu mākoņu kuģus.

Saules dāmai būs izsmiekls skatā,

kāpjot pa ielas bruģi.

–

Māt, kad tu aizej projām no rīta,

neaizsedz krēslaino logu.

Garām ies kājas pa asfalta grīdu,

garām pagraba logam. [Skujiņa 1978 : 16]