Tradicionālā transkripcija

[asns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɑsns]


[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[n] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ns.



asn-sakne, vārda celms

-sgalotne



asns

→asn+ain-s→asn-ain+um-s

→asn+iņ-š

→asn+o-t→sa+asn-o-t




asnspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk. dsk.

N.

asn-s asn-i

Ģ.

asn-a asn-u

D.

asn-am asn-iem

A.

asn-u asn-us

I.

ar asn-u ar asn-iem

L.

asn-ā asn-os

V.

asn-s! asn-i!

 


Teikumā var būt:

      1) teikuma priekšmetsNo sēklas parasti izdīgst viens asns.

      2) izteicēja daļaŠie baltie kartupeļu dzinumi ir asni.

      3) galvenais loceklisZaļais asns.

      4) papildinātājs – Pat vislielākais koks sākas ar mazu, sīku asnu.

      5) vietas apstāklis Asnos ir daudz vērtīgu vielu.

      6) apzīmētājs Asna spēks ir apbrīnojams.



asna garums, asna spēks

kartupeļa asns, labības asni, puķu asni, rudzu asni, zāles asni

balts asns, bāls asns, jaunie asni, sīks asns, smails asns, spēcīgs asns, zaļš asns

aplauzt asnus, diedzēt asnus, dzīt asnus, sargāt asnus



asns,v. lietv.

Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.

Kartupeļu asni. No zemes izlīduši zāles asni. Dzīt asnus.

pārn. Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai).

Jaunās dzīves asni.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]


asns, -a, v.

1. Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.

Biezai un sausai pērnējai kūlai neatturamā spēkā auga cauri jaunās zāles smailie asni. Zvaigzne 58, 5, 6.

Kurzemes auglīgos līdzenumus pārstaigāja pirmais pērkona lietus. Un it visur, kur vien tas pieskārās, no zemes izlīda zāles asni .. Grīva 4, 3.

// pārn. Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai).

Jaunās dzīves asni.

Rūpīgi lielais dārznieks [rakstnieks] kopis reālisma asnus, līdzējis uzdīgt proletāriskās un vēlāk sociālistiskās literatūras sēklai. Cīņa 57, 285, 1.

2. Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot.

Miežu graudu asni.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]


 

asns, der hervorbrechende Keim, Demin. asniņš: uz asniem oder uz jauniem asniem dzert, auf die zu hoffende Ernte hin trinken und Schulden in der Schenke machen. Übertr.: ikdienība sažņaudz katru brīvu dzīvības asnu Vēr. I, 1233. [Zu ass „scharf”, wie žem. ašnis „Schneide; die im Herbst aufkeimende Saat” bei Tratmann Wrtb. 15 (und russ. оснъ „Spitze, Stachel”, wenn dies nicht mit aksl. остьнъ, russ. остенъ, gen. остна dass. identisch ist), s. Möller KZ. XXIV, 448 f. und Leskien Nom. 362.]
[Sagatavots pēc: ME I : 144]

 

asns: demin. asniņas BW. 32559, 4: mietu asniem BW. 2298, 2. dz¥lt¥niem asniņiem 20511, 1 var.
[Sagatavots pēc: EH I :131]


asns – osnys, (dem.) asneņš; (puorn.) deiglis, deigle

[Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]


ìsâdynòi aṕêiņa sakńi, tot aṕêiņć laîš osnys. nu osnu iźît śÖeîgys. pavasarâ bùļìm aplaûž osnys.

[Sagatavots pēc: Reķēna 1998 : 114]


asns – dīgsts, dzinums, dzīne, dziets


UzvārdiAsniņš, Asniņa.

 

VietvārdiAsni, mājvārds; Asni, mazciems Ošupes pagastā; Asnu iela, iela Rīgā;  Asniņi, mājvārds.

 

ErgonīmiAsns, biedrība Saldū; Asni, viesu nams Lilastē; Asni, laikmetīgās mākslas mākslinieku grupa Kuldīgā; Asni,bērnu vokālais ansamblis; Asniņš, Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde.


asns; mantots vārds; lš. asnìs, ašnìs ‘(dzīvnieka spalvas) akots; rudzu asns; asmens’. Pamatā ide. *a ‘ass, smails, šķautnains’. Par asna vai dīgsta raksturīgāko pazīmi uzskatīts tā smailums.

[Sagatavots pēc: Karulis 1992 : 78–79]


angļu – braird

baltkrievu – парастак

čigānu – vigijibén

franču – rejet

igauņu – võrse

krievu – росток

lietuviešu – dáigas

lībiešu – idūkõl

somu – verso

vācu – der Keim

 




Tu, brālīt, guli sapūdams, es iešu saules vārtos. – Asni.



Pērkons brauca pa jūriņu
Putošā laiviņā.
Brauc, Pērkon, Vidzemē,
Apraudzīt Vidzemites:
Vidzemnieki gauži lūdz, –
Miežiem asni novītuši. [LD 33711-1]

 

Kāp, Jāniti, augstu zirgu,
Apjāj manus tīrumiņus,
Celdams asnus, mīdams zāles,
Labibiņu ravedams. [LD 32559-3]

 

Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstitās kamanās;
Rīgā manim gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca,
Uz tām Prūšu robežām
Meitu māte vārtus vēra.
Meitu māte brīnijās,
Kuras zemes tas puisitis!
Kuras zemes tas puisitis
Ar tik daiļu kumeliņu!
– Stalts man auga kumeliņš,
Rīta rasu dzirdināts,
Miežu asniem ēdināts,
Egles skujām noslaucīts. [LD 2298-2]



***

 

Kaut kas ir kartupelī

No asnu baltā ceļa.

Kas varēja to gaidīt

No tāda kartupeļa!

 

Kas varēja to gaidīt

No tāda maza grauda,

Ka viņa zaļā asnā

Ir arī mana tauta!

 

Kas varēja to gaidīt

No maijvaboles mēslos,

Ka sēdēs maijrozītē

Tik gleznos, baltos krēslos?

 

No burbuļa kas spēja

Tik tālu iedomāt –

Ka pārplīsīs un paņems

Sev debesis vēl klāt! [Ziedonis 1988 : 129]

 

 

***

[..] 

Re, kartupeļa asns slaiks,

Kas tiecas, ilgojas un manās,

Tiek nolauzts nost pirms stādīšanas.

 

Un pareizi! Viss zemei līdzēs,

Kas laikā būs un neizstīdzēs.

 

Cik mana jušana ir droša,

Kad brīdi pastāvu zem oša!

Pirms salnām osis neizšausies,

Tas savam gudram mieram ļausies.

Un nekad prātā nesajuks. [..] [Ziedonis 1988 : 114]

 

 

***

 

Tas notiek dziļi manā tumsas zemē –

Tur iekrīt sēkla, briest un saknes laiž,

Un asns caur augsni izspraucas un meklē,

Kur saulessilts un saulesgaišs.

 

Un sakne aizvien alkatīgāk irdni

Tver taustekļiem, kā spurgaliņa stīdz,

Līdz zemzemē viss asna vārdā,

Viss dzieta vārdā sakņu iztaustīts.

 

Vienalga, kas es kļūšu – dārzenis vai puķe,

Vai nezāle – viss notiek tā,

Kā ierakstīts jau mūžu mūžiem

Ir visgudrā dabas grāmatā.

 

Vēl strīdas savā starpā saknes, asni dzieti:

Kur pirmsākums? Vēl strīdas stāds

Ar savu zemzemi, bet man vienalga,

Ja vien es atkal esmu sēkliņā.

 

Un strādāju caur augsnes kārtām

Uz virszemi, uz debesīm; un vēl

Tik daudz ir iespēju te, manā tumsas zemē,

Te, manā dīgtspējīgā dvēselē. [Gūtmanis 2007 : 265]

 

Vārds asns izmantots daiļdarba nosaukumā:

Jāņa Sirmbārža dzejoļu krājumā „Asnu zobeni” (1962).


 

Tupeņu laukā vairs neredzēja nevienu pliku plankumu vagu mugurās, laksti pa vienu nakti pastiepu­šies garāki un sasprogājušies. Tomēr viss tas nebij nekas pret auzu lauku viņpus tērces aiz ozola. Pelēkā nokūlājusi roza palikusi koši zaļa, aizcietušies graudi ar skubu izlai­duši spēcīgus asnus, visa nogāze pēkšņi kā ar mīkstu vad­malu noklāta. Stārķis staigāja, garos stilbus augsti cilā­dams un galvu grozīdams, droši vien no velēnām un dobuļu dibeniem izlīdušas, pa slapjo zelmeni jau rāpoja svaigas brokastis. Priekšstrādnieks līgsmi nopurināja galvu, viņam šķita, ka visu nedēļu nav šaubījies, zinājis noteikti un citiem teicis, ka svētdienas rītā būs taisni tā, kā tas patlaban redzams. [Upīts 1945 : 116]

 

Caur vārtiem, pāri sētām un no gaisa nāk­dams, pavasaris atkal iegāja Straumēnu sēt­vidū, un tam pretī nokūpēja jumtu muguras un iemāvās govis, un atskanēja ļaužu priecīgas valodas kā tikko izmauktas vītola stabules. Vispirms parādījās zeme pie istabas pamata, un ļaudis to apskatīja līksmāki nekā kuģinieks sengaidīto krastu. Zaļu asnu gali jau še bija izlīduši, ko Straumēnu zeme bija izsūtījusi gaismā, lai tie izlūkotu, vai ir atnā­cis īstais laiks. Ļaudis še iznāca vaļas brīžos pasēdēt un pasildīties, un ceplī apdedzināšanai iemesta krūze tik ātri neapvelkas ar brūnumu, cik ātri ar to aprāvās viņu sejas, un kad va­karos viņi ielikās gultā, tās dega it kā uguns svelmētas. Lai gan pavasaris nāca ātri, bet vēl ātrāki tam steidzās pretī Straumēnu ļaužu nepacietība, un viņi izņēma dubultos logus, un ziemas dvēsele izlidoja pa tiem laukā, un tikai lielā krāsns ierāvās dziļāki kaktā, lai apslēptu savas pasakas līdz nākamai ziemai. [Virza 1989 : 221–222]

 



 

Salaspils novada ģerbonis

 

Salaspils novada ģerboņa heraldiskais apraksts: dalīts ar zeltu un zilu; zaļš lapots asns; savrups robots sudraba ķieģeļu mūris ar vārtiem; sudraba pavedienapmale. Salaspils novada ģerboni izstrādājis mākslinieks Jānis Strupulis 2012. gadā.

 

Salaspils pilsētas ģerbonis

Salaspils ģerbonim ir dalīts formāts: zelta laukā zaļš, lapots asns; zilajā laukā sudraba savrups, robots ķieģeļu mūris ar vārtiem. Ģerboņa augšējā daļā simboliski attēlota Salaspils šodiena – augoša un plaukstoša jauna mūsdienu pilsēta. 

Asns un lapas simbolizē pilsētas teritorijā esošo Botānisko dārzu. Robotais mūris ģerboņa apakšējā daļā nosacīti nozīmē nocietinātu pili (1186. gadā uz Mārtiņsalas tiek uzcelta pils un Salaspils pirmo reizi tiek pieminēta vēstures avotos). Zilais lauks simbolizē Daugavas dzelmi, kurā tagad atrodas Mārtiņsala ar pils paliekām.

Salaspils pilsētas ģerboni izstrādājis mākslinieks Jānis Strupulis 1995. gadā.

[http://www.salaspils.lv/novads/simbolika]




Aktuāli un veselīgi – diedzēti asni

Pēc garās ziemas, kad organisms vairāk prasa kādu spēcinošu eliksīru, lai spētu sagaidīt pavasari un uzturētu mundrumu, arvien populārāka kļūst veselīgo asnu diedzēšana.

Asni uzdīgst jau dažu dienu laikā – vidēji sešu dienu laikā. Asnos ir ne tikai daudz nepieciešamo vitamīnu, bet arī minerālvielas, mikroelementi un šķiedrvielas. Dienā pietiek ar pāris karotēm šī dabīgā, veselīgā brīnumlīdzekļa.

Jau ilgus gadus uzturā ir ierasts lietot sīpola asnus, bet diedzēt var visdažādākos asnus – ne tikai miežus, rudzus vai griķus, bet arī Ķīnas pupiņas, zirņus, bietes, kāpostus, ķirbjus, redīsus, sinepes, saulespuķes vai kādas citas sēklas.

Tās var likt plānā kārtiņā uz mitras salvetes, vates vai marles, kas novietota kādā šķīvī vai trauciņā. Galvenais, lai salvete vienmēr būtu mitra un novietota pietiekami siltā vietā. Piemēram, pupiņas un zirņus var ievietot traukā ar ūdeni, tikai tad ūdens ir jāmaina vairākas reizes dienā. Vislabāk ūdenī tos ir turēt tikmēr, kamēr tie uzbriest, pēc tam mitrums nepieciešams tikai tik daudz, lai tie nekļūtu sausi. Pēc uzbriešanas tos labāk ir vienkārši aprasināt, kā arī no rīta un vakarā noskalot, lai nesāktu ost.

Kad asni ir kļuvuši ēdami (pārāk ilgi audzējot, tie zaudē savas vērtīgās īpašības un var kļūt rūgti), tos var lietot dažādos veidos – gan vienkārši uzlikt uz maizītes vai pievienot salātiem, gan arī pievienot biezpienam vai zupai. Tāpat tos var pievienot kefīram vai jogurtam.

 [Sagatavots pēc: http://calis.delfi.lv/spogulis/veseliba/padomi/aktuali-un-veseligi-diedzeti-asni/]

 

Tumsas asni no kartupeļiem jānolauž

Ja bumbuļiem izauguši gari, balti tumsas asni, tos vajag nolauzt. Kartupeļiem ir liels potenciāls, no acīm veidosies vēl vairāki augtspējīgi asni. Baltajiem, vārgajiem asniem augsnē ir grūti iedzīvoties, parasti tie inficējas ar slimībām. Tiesa, nolaužot pirmos asnus, kartupeļi nedaudz zaudē dīgšanas enerģiju, tāpēc samazinās raža. Stādāmos kartupeļus derētu paturēt gaismā, lai izveidojas īsi, drukni gaismas asni.

[Sagatavots pēc: Klovāne : http://www.la.lv/tumsas-asni-janolauz/]