Tradicionālā transkripcija

[asinis]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɑsːinĭs] vai [ɑs>inĭs]


[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[n] ’skanenis’.’]

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Trīszilbīgs vārds.



asin-sakne, vārda celms

-is ­– galotne




asin-s+ain-a

asin-s+analīz-e

asin-s+ap-gād-e

asin-s+at-rieb-īb-a

asin-s+brāl-īb-a

asin-s+brāļ-i

asin-s+cirkul-ācij-a

asin-s+darb-s

asin-s+des-a

asin-s+dev-ēj-s

asin-s+donor-s

asin-s+dzīr-es

asin-s+grēk-s

asin-s+grup-a

asin-s+iz-lie-šan-a

asin-s+iz-plūd-um-s

asin-s+kār-e

asin-s+kār-s

asin-s+kauj-a

asin-s+lok-s

asin-s+naud-a

asin-s+pirt-s

asin-s+plūd-i

asin-s+rad-i-nieks

asin-s+rad-niec-īb-a

asin-s+riņķ-o-šan-a

asin-s+sa-ind-ē-šan-ās

asin-s+sark-an-s

asin-s+sērg-a

asin-s+spalv-as

asin-s+spied-ien-s

asin-s+sūc-ēj-s

asin-s+sun-s

asin-s+vad-s

asin-s+zāl-e

aukst+asiņ-u

piln+asiņ-u

pus+asiņ-u

silt+asiņ-u

tīr+asiņ-u

zil+asiņ-u

asin-s+ķermen-īš-i


asin-s+rad+e

asin-s+rec+e

asin-s+rit+e

asin-s+kār+īb-a

asin-s+kār+īg-s

aukst+asin+īb-a

aukst+asin+īg-s

bāl+asin+īb-a

bāl+asin+īg-s

karst+asin+īb-a

karst+asin+īg-s

maz+asin+īb-a

maz+asin+īg-s

piln+asin+īb-a

piln+asin+īg-s




asinis patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, sestā deklinācija

 

 

vsk. dsk.

N.

asin-s asin-is

Ģ.

asin-s asiņ-u

D.

asin-īm

A.

asin-is

I.

ar asin-īm

L.

asin-īs

V.

asin-is!

 

Vienskaitlis tiek lietots reti – tikai nominatīvā un ģenitīvā.


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsSaltajā ziemas dienā asinis gandrīz sastinga.

2) izteicēja daļa – Visdārgākais šķidrums ir asinis.

3) galvenais loceklis Kautiņš beidzās bēdīgi. Asinis, asaras, vaimanas…

4) papildinātājs – Bieži dzirdam aicinājumu nodot asinis pārliešanai, bet ne katrs to drīkst atļauties.

5) vietas apstāklisPārmērīgais – no ziemeļnieka viedokļa – temperaments bija Umberto jau asinīs.

6) apzīmētājsNelielais asiņu piliens uz pirksta Lauru gandrīz noveda līdz ģībonim.



asins analīze, asins lāse, asiņu pārliešana, asiņu plāceņi, asins slimības, asins sūkšana, asins traipi

asinis plūst

arteriālās asinis, biezas asinis, dižcitīgas asinis, sarkanas asinis, tumšas asinis, venozās asinis, zilas asinis

apturēt asinis, izliet asinis, pārliet asinis



asinis, asiņu, vsk. tikai nom. (pareti): asins un ģen.: asins, s.

Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē organismā.

Nobrāzt kājas līdz asinīm. Drēbes asinīs. Asinīm pieplūdušas acis. Ievainotais pārplūdis asinīm.

Asins aina – asinsaina.

Asins grupa – asinsgrupa.

Sarkans kā asinis – spilgti sarkans.

Asinis sastāv no šķidrās daļas un asinsšūnām: eritrocītiem, leikocītiem un trombocītiem .. Skulme 3, 75.

Dažiem [ievainotajiem] brūces sāka asiņot no jauna, apsēji piesūcās sarkani, .. uz putekļainās zemes palika asins traipi. Grants 5, 278.

Kad miesa ievainota, – asins plūst Tik strauja, tumša, bieza, sarkana. Rainis V, 325.

// pārn. Cilvēka daba. Temperaments.

Karstas asinis. Aukstas asinis.

Viņiem bija klaidoņu asinis, un tie ilgi nevarēja vienā pilsētā nodzīvot. A. Grigulis 10, 96.

Atkal [kapteinim] sāka runāt skopās asinis: kāpēc lai viņš maksātu bordiņmeistaram starpniecības naudu vairākas mārciņas sterliņu? Liesma 58, 9, 5.

.. manas straujās asinis rāva mani kaut kur prom. K. Skalbe 1, 5.

// pārn. Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.

Dižciltīgas asinis. Zilās asinis.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


asins – asnis (gen. ašņa); ašnis; asins tek – asnis skrīn; dzīslās rit asinis – dzeisluos tak asnis; asinis sarec med. – asnis sacītej; asins ķermenīši – ašņa lītineni; noberzt līdz asinīm – nūtreit da ašņam; cīnīties līdz asinīm – ceikstētīs da ašņam; asins desas kul. – putruomu dasys (ozbora dasys)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


asinis, vsk. asìns. ne·maz nesâp¡ja [ievainotā kāja], bet asinis skrèja kâ trakas. zixgi bi slimi te, asinis žuva, ļaũdabîga asìnc žûšana. gùos asinis agrâk v¥ci cìlv¥ki cepa màiz¡. cũkas asinis jàu i labâkas kâ gùos ùn àitas. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 100]

 

asinis (arī ãderi) laîst – laist asinis ārstnieciskā nolūkā. tâdi veči gãja riuķîs, asinis laîda, a tâdu mazu cirĩti [iecirta]. uzguliês pìrtĩ uz lâvu, ùn ta viņa laîdîs tãs asinis. viņa ìec¥tuõt, nùosm¡r¡juõt a špixtu, uzlìekuõt pakulas vìrsũ us tùo puš¡jumu ùn ta glãzi vìrsũ, ta tã glãze nùov¥lkuõt tãs slimãss asinis. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 192]


Asinis sakāpj vaigos – saka, ja nosarkst (no kauna, arī dusmām).

Iedzīt asins vilni sejā, arī iedzīt asinis sejā – būt par nosarkšanas cēloni.

Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā – saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.

Asinis (sa)stingst (dzīslās) – saka, ja pārņem bailes, šausmas.

Asinis vārās – saka, ja pārņem niknums.

Asinis kūsā – saka, ja pārņem kaislības.

(Iz)liet (savas) asinis – cīnīties un tikt ievainotam.

(Iz)liet (cita) asinis – slepkavot, nogalināt.

Līst asinis – saka, ja notiek asinsizliešana.

Noslīcināt asinīs – iznīcināt, masveidā slepkavojot, nežēlīgi apspiest.

Slāpst asiņu – saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).

Ar asinīm izcīnīts (arī iegūts) – tāds, kas izcīnīts, iegūts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.

(Ar) asinīm slacīts – tāds, kas ir prasījis cilvēku dzīvības.

Līdz pēdējam asins pilienam, arī līdz pēdējai asins lāsei cīnīties – neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību, cīnīties.

Aptraipīt rokas ar asinīm – noslepkavot.

Aptraipīties (ar) asinīm – noslepkavot.

Dzert (arī sūkt) asinis – nežēlīgi ekspluatēt.

Ar (savas) sirds asinīm – ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.

Ar miesu un asinīm – saka par pilnvērtīgu mākslas darbu vai mākslas tēlu.

Paša miesa un asinis sar. – saka par miesīgu bērnu.

Piens un asinis sar. – saka par veselīgu cilvēku.

Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) novec. – atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.

Nolaist (arī notecināt) asinis vienk. – nogalināt.

Būt asinīs – saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.

Ieiet asinīs – kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Ķīmijāasins inde, asins ogle.

 

Medicīnāasinis, utilizējamās asinis, asins aizstājēji, asins apturēšanas līdzekļi, asins cukursatura analīze, asins pārliešana, asins protombīnsatura analīze, asins slimības, pulpas asins kapilāru tīkls.

 

Lauksaimniecībāasins milti.


asinis, vsk. asins; mantots vārds.

Pamatā ide. *¢s-y < *esHy (ģen. es-né-s) ‘asin(i)s’. Tas ir sens r / n-celma vārds, kura locījumos piedēklī mijas r un n. Dažās senajās valodās locījumos sastopami abi piedēkļi (piem., anatoliešu valodās), bet citās (arī latviešu valodā) nostiprinājies viens piedēkļa līdzskanis. (Ar otru piedēkli – vārds asara.)

Ide. es-q> b. *as-q> *asin-, no kā la. asins, apv. asnis, asens. Saknes e > a baltu valodās izskaidrojams ar vārda kādreizējo trīszilbju struktūru (Ivanovs). Pēc cilmes vārds ir bijis nekatras dzimtes.

Latviešu seno cilšu valodās ir bijis vēl cits asiņu apzīmējums: *kraujas > *kraujš (lš. kraũjas), ar kuru radniecīgs ir vārds krevele. Šis asiņu apzīmējums izzudis, vai nu skaužot nevajadzīgu sinonīmiju, vai arī izvairoties no hamonīmijas (: adj. kraujš).
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 78]


angļu – blood

baltkrievu – кроў

čigānu – rat

franču – sang

grieķu – αίμα

igauņu – veri

krievu – кровь

latīņu – sanguis

lībiešu – ve’r

lietuviešu – kraujas

poļu – krew

somu – veri

ukraiņu – кров

vācu – das Blut

zviedru – blod



Asins biezāks nekā ūdens. [LSP 1429 793]

Nazadīvoj, asnis nu daguna tecēs. [LSP 1940 1692]

Vīna ašņa, na vīna tykuma. [LSP 1925 22935]


Slimums vienam no otra ķeras, kam „asins pret asini”: vienādas asinis.

Asins tecēšanu var apturēt, izraujot matu un aptinot to ap kreisās rokas mazo pirkstu.

Asins visvairāk varot apturēt, ja uz pušuma (rētas) uzliekot zirnekļa tīklus.

Asins apturēšanai der kaļķis, smalks sukurs, karsts ūdens, cūkas žults, peļastes (peļašķi).

Asinis var apturēt ar pelašķu lapām, kas tik smalki saberztas, ka sula šķīst.

Asins apturēšanai iegriezumos lieto pelašķu lapu sulu. Ja degunā tek asins, tad ņem pelašķes saberž un
iebāž nāsīs.

Asins atturamie vārdi ir šādi:

Asins upe strauji tek,

Līkumiņus mētādama;

Mīļā Laima, pasteidzies

Asinsupi apturēt.”

 

Lai apturētu asinis, tad jārunā šādi vārdi:

„Liels melns putns skrien pa gaisu,

Pa zilu, melnu asins jūru,

Izrauj no tā putna spalvu

Un noslauki Annai asinis.”

 

Asins varot tvert ar šādiem vārdiem:

„Melns krauklītis gaisā skrēja,

Asintiņas pilināja;

Aizveram vara vārtus,

Lai pilīte nepilēja!”

Jeb:

„Caur kalniem upe tek,

Līkumiņus mētādama;

Aiztecēja mīļā Māra,

Noturēja straujupīti.”

 

Ja asins tek, tad lai tās apturētu, jāskaita: „Mūsu Kungs Jēzus Kristus tapa krustā sists. Viņa asinis pilēt pilēja, bet netecēja. Iekš tā vārda Dieva tā Tēva (krusts), Dieva tā Dēla (krusts) un Dieva tā Svētā Gara (krusts), Amen!”

Ja saģiftētas asinis, tad vajag uzlikt govs mēslus.

Ja sapnī redz mājā asinis, tad būs lielas bēdas priekšā.

Ja pa sapņiem sev iegriež un tek asinis, būs lielas sirdssāpes.

Kad sapnī redz asinis, tad saka, ka tuvumā būs bēres.

Kad sapnī redz asinis tekam, tad tas ir skādē, arī teic, ka tas zīmējoties uz lietu.

Ja sapnī redz asinis, tad snigs sniegs.


Apzeltīta zīle dzied
Staļļa spāres galiņā.
Ej, māsiņa, pavaicā,
Kādu ziņu zīle dzied.
– Zīle dzied tādu ziņu,
Mūs brāļam karā iet.
– Ej, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepurīti.
Dziedādama appuško,
Raudādama galvā liek.
– Raudi māsiņ, vaj neraudi,
Tu vairs manis neredzēsi. –
Par deviņi vasariņi
Ievu ziedu laiciņā,
Kumeliņis vien atnāca,
Pie vārtiem nozviedzās.
Iznāk divas jaunas māsas,
Zīdautiņus rakstīdamas,
Iznāk veca māmuliņa,
Asariņas slaucīdama.
Pavaicāja kumeļam,
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņš,
Kur krīt vīri kā ozoli,
Kur krīt vīri kā ozoli,
Kur asins straumes skrien,
Kur asins straumes skrien,
Kur plintēm namus slien,
Kur plintēm namus slien,
Kur zobenu sētu pin. [LD 31933-2]

 

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dieviņam kāzas dzēra.
Pērkoniņis izjādamis
Sasper zaļu ozoliņu;
Apšķiež manu villainīti
Ar ozola asinīm.
Vai, Dieviņ, mīļa Māra,
Kur es baltu izmazgāšu?
– Meklē tādu avotiņu
Deviņām attekām.
– Vai, Dieviņ, mīļa Māra,
Kur es sausu izžaudēšu?
– Meklē tādu ozoliņu
Deviņiem pazariem. [LD 34043-22]

 

Tupu, tupu, rāpu, rāpu
Paā bāliņa pupu dārzu:
Stādīj’ vienu baltu pupu
Pašā kalna galiņā.
Tā izauga tieva gara
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupu žuburiem;
Es redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Vaj redzēji tēv’ ar māti?
– Tēvs ar māti Vāczemē
Saules meitai kāzas dzer.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākšņos,
Pa vārtiem iejādams,
Nosper zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasīdama.
Aptek mani zīžu svārki
Ar ozola asinīm.
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kur es tos izmazgāšu?
– Mazgā Māras upītē,
Kur deviņi avotiņi. [LD 34043-23]

 

Es nocirtu Vellam kaklu
Pašu svētu vakariņu;
Apšļāc manus brūnus svārkus
Ar tām Vella asinīm.
Lūdzu Māru raudādams:
Kur es viņus izmazgāšu?
Mīļa Māra atbildēja:
Avotiņa lejiņā.
Lūdzu Māru raudādams:
Kur es viņus izžāvēšu?
Māra pati parādīja
Zelta kārti dārziņā.
Lūdzu Māru raudādams:
Kur es viņus uzrullēšu?
Māra pati parādīja
Zelta rulli klētītē. [LD 34043-5]

 

Man bij viena Turku pupa,
To stādīju kalniņā.
Man izauga gara pupa
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu melnu Velnu
Pašā pupas galotnē.
Es to Velnu sakapāju
Deviņosi gabalos.
Apskrej mani zīžu svārki
Ar tām Velna asinīm.
Pasakieti, labi ļaudis,
Kur es viņus izmazgāšu?
– Tai upē izmazgāsi,
Kur deviņas straumes tek.
– Pasakieti, labi ļaudis,
Kur es viņus izžāvēšu?
– Tai dārzā izžāvēsi,
Kur deviņas saules spīd. [LD 34043-12]

 

Melnais krauklis gaisā skrēja,
Asentiņas pilināja;
Ņem, Māriņa, liepas slotu,
Saslauk’ kraukļa asinis. [LD 34137-1]


Rudeņos, kad cūkas kāvuši, arī asinis izlietojuši lietderīgi. Atdzisušas un sarecējušas asinis novārījuši ūdenī. Novārītās asinis sagriezuši mazos gabaliņos. Čuguna katlā izkausējuši grūstus cūku taukus, tad gabaliņus cepuši desmit minūtes taukos, pieliekot pēc vajadzības sāli, piparus un sīpolus. Pēc tam podā lējuši saldu pienu tik daudz, kamēr asins gabaliņi apsegti, un vārījuši stundas ceturksni. Ceptas asinis ēduši ar maizi.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



***

Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka,
Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks,
Un pasaule visa tik krāšņa tik jauka,
Un nākotne spoža kā saules vaigs.

 

Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi,
Viss mira, kas agrāk dārgs bij un svēts;
Nu dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi,
Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts.

 

Un, tukšā paliekot zinību slāpēm
Un beidzoties visam, kas daiļš bij un svēts,
Sirds pildījās nāvīgām asiņu sāpēm;
Bet pagātne arī jau sāpes sedz.

 

Un tagad es nicinu pasaules lietas,
Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.
Pret laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,
Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks. [Veidenbaums 2005 : 23]

 

Būru māte

 

Mans dēls! Ej atrieb tēva nāvi!

Še bise, ar ko lauvu kāvi!

Un es pie vārtiem klausīšos,

Kā meitas slavas dziesmu dzied!

 

Kam slāpst pēc mūsu asinīm,

Tas nolemts būru asminim!

Un es pie vārtiem klausīšos,

Kā meitas slavas dziesmu dzied!

 

Dēls, nebēdz, ja tev nākas mirt,

Mūs nāve var tik šeitan šķirt.

Mēs paradīzē tiksimies,

Kur eņģļi slavas dziesmu dzied.

 

Mans dēls! Ej atrieb tēva zemi,

Kā varons bisi rokās ņemi!

Un es pie vārtiem klausīšos,

Kā meitas slavas dziesmu dzied! [Poruks 1957 : 79]

 

 

Atzīšanās

 

Miglā asaro logs, ko tur liegties, nav vērts,

Tikai tevi es mīlējis esmu,

Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,

Ka tās kvēlo tik sarkanu dvesmu.

 

Tur kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz

Un vairs nezinu miera ne mirkli,

Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs,

Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.

 

Vai tā diena, vai nakts ielās klīstu viens pats,

Rauju lapas no kokiem un ceru,

Ka uz kādas no tām būs skūpsts vai tavs skats,

Bet tās tukšās es notekās beru.

 

Kur tu esi, mans draugs, vai tai blāzmā, kas kūst,

Man no vientuļa mākoņa sejas,

Jeb no tevis man tik, kā šīs ilgas, kas lūzt,

Manā asā un satrauktā dzejā.

 

Miglā asaro logs, ko tur liegties, nav vērts,

Tikai tevi es mīlējis esmu,

Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,

Ka tās deg ar sarkanu dvesmu. [Čaks 1997 : 124–125]



Dziesma Miglā asaro logs. (Atzīšanās) Aleksandra Čaka vārdi, mūzikas autors nezināms.


Asinis veido apmēram 7 % cilvēka masas; 70 kg smagam cilvēkam vidēji ir 5–5,5 l asiņu. Asinis sastāv no plazmas un formelementiem.

Plazma ir bezkrāsains, viskozs šķidrums, kurā 90–93 % ir ūdens. Plazmas sausnes lielākā daļa (7–8 %) ir olbaltumvielas: albumīni, globulīni un fibrinogēns. Turklāt tajā atrodas arī ogļhidrāti, tauki, vitamīni, hormoni, minerālvielas un vielmaiņas produkti. Vitamīnu un daļēji arī globulīnu vidū ir imūnvielas (antivielas). Fibrinogēns piedalās asins recēšanā, pārvērzdamies nešķīstošā fibrīnā. Ja no plazmas atdala fibrinogēnu, iegūst asins serumu, kas nesarec. Plazmas olbaltumvielu lielāko daļu sintezē aknas. Ja aknu šūnas bojātas, olbaltumvielu daudzums asins plazmā samazināts.

Asins formelementi ir eritrocīti, leikocīti un trombocīti. Eritrocīti ir ļoti diferencētas, nelielas (diametrs vidēji 7,5 mm) diskveida šūnas bez kodola ar abpusēji ieliektu virsmu. Pieaugušam vīrietim vienā kubikmilimetrā asiņu ir 4,5–5 milj. eritrocītu, bet sievietei – 4–4,5 milj. Eritrocīti satur apm. 60 % ūdens un 40 % sausnes. Atsevišķi svaigi eritrocīti ir iedzelteni, bet daudzi kopā piešķir asinīm sarkano krāsu. To nosaka īpašs dzelzi saturošs elpošanas pigments – hemoglobīns, kas veido apmēram 95 % eritrocītu sausnes.

Asinis iznēsā pa visu organismu bioloģiski aktīvas vielas – hormonus, kas kopā ar nervu sistēmu regulē orgānu darbību. Infekcijas slimību laikā asins plazmā rodas īpašas aizsargvielas antivielas, kas neitralizē iekļuvušo mikroorganismu kaitīgo darbību. Pēc pārciestas infekcijas slimības vai aizsargpotēšanas antivielas asins plazmā saglabājas noteiktu laiku, bet dažreiz pat visu mūžu, pasargājot organismu no jaunas saslimšanas ar attiecīgo infekcijas slimību (izveidojas imunitāte). Aizsargfunkciju veic arī leikocīti, kas iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus (fagocitoze). Asinīm svarīga nozīme arī organisma termoregulācijā.
[Sagatavots pēc: PME 1984 : 60.–61.]