Tradicionālā transkripcija

[apàļš]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɑpːɑʎʃ] vai [ɑpˑɑʎʃ]


[a] – īsais patskanis

[p] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[ļ] – ’skanenis’.’]

[š] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.



apaļ- sakne, vārda celms

galotne




apaļ+akmen-s

apaļ+knaibl-es

apaļ+kok-s

apaļ+rakst-s

apaļ+tēraud-s

pus+apaļ-š → pus-apaļ+um-s

apaļ+veid-a


apaļ+vaidz+is, apaļ+vaidz+e


noapaļots




apaļš – patstāvīgs vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk. dsk. vsk. dsk.
N. apaļ-š apaļ-i apaļ-a apaļ-as
Ģ. apaļ-a apaļ-u apaļ-as apaļ-u
D. apaļ-am apaļ-iem apaļ-ai apaļ-ām
A. apaļ-u apaļ-us apaļ-u apaļ-as
I. ar apaļ-u ar apaļ-iem ar apaļ-u ar apaļ-ām
L. apaļ-ā apaļ-os apaļ-ā apaļ-ās
V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk. dsk. vsk. dsk.

N.

apaļ-ais apaļ-ie apaļ-ā apaļ-ās

Ģ.

apaļ-ā apaļ-o apaļ-ās apaļ-o

D.

apaļ-ajam apaļ-ajiem apaļ-ajai apaļ-ajām

A.

apaļ-o apaļ-os apaļ-o apaļ-ās

I.

ar apaļ-o ar apaļ-ajiem ar apaļ-o ar apaļ-ajām

L.

apaļ-ajā apaļ-ajos apaļ-ajā apaļ-ajās

V.

apaļ-ais! 

apaļ-o!

apaļ-ie! apaļ-ā! 

apaļ-o!

apaļ-ās!

 

PAKĀPES

  Pamata
pakāpe
Pārākā
pakāpe
Vispārākā
pakāpe
Vīriešu dzimte apaļ-š 

apaļ-ais

apaļ-āk-s 

apaļ-āk-ais

apaļ-āk-ais 

vis-apaļ-āk-ais

pats apaļ-āk-ais

Sieviešu dzimte apaļ-a 

apaļ-ā

apaļ-āk-a 

apaļ-āk-ā

apaļ-āk-ā 

vis-apaļ-āk-ā

pati apaļ-āk-ā


Teikumā var būt kā:

1) izteicēja daļaBumba ir apaļa.

2) apzīmētājsNoliku glāzi uz apaļā paliktņa.



apaļš galds, apaļa jubileja, apaļa monēta, apaļa poga, apaļš puisis, apaļa seja

apaļās iekavas



apaļš, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir apļa forma.

Kaut kur parēgojās Jēkabs ar divām sudraba strīpiņām ap apaļo skolnieka cepurīti… Upīts 4, 119.

.. [purvu] vidū iedobe, pilnīgi apaļa kā bļodas dibens .. Upīts XV, 244.

.. logā raugās mīļš, apaļš vaska mēnestiņš .. K. Skalbe 1, 72.

// Tāds, kura forma atgādina apli; ieapaļš.

Apaļa seja.

2. Tāds, kas pēc formas atgādina lodi; tāds, kam nav asu šķautņu.

Apaļš akmens viegli ripo. Apaļš kā ola.

Nemierīgi traukdamās pa līkloču gultni, upe veļ oļus, tos gludinādama spodrus un apaļus. Karogs 58, 3, 42.

// Cilindrveida.

Viņš [ievainotais] aizvilkās līdz lāviņai un, zobus griežot, atkrita uz apaļajiem kokiem. A. Grigulis 9, 120.

3. Tukls (par cilvēku, par viņa ķermeņa daļām).

No galda piecēlās apaļa skuķe melnām acīm .. K. Skalbe 1, 18.

Nākamais apceļamais runas vīrs bij Pluncis, mazs un apaļš vīriņš, tik garš, cik resns .. Zeiboltu J. IV, 54.

Benita tikai paraustīja nolaidenos, apaļos plecus, ko izcēla tērpa plūdlīniju griezums .. Karogs 55, 6, 83.

// Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).

Apaļas govis, spīdīgu spalvu.

4. sar. Viss (par laika vienībām); vesels.

Pagāja apaļa nedēļa.

Apaļas divas stundas viņi [audžuvecāki] ir klausījušies, cik nozīmīga un atbildīga lieta ir audzināšana. Bendrupe 1, 254.

5. sar. Tāds (skaitlis), kas beidzas ar nulli; vesels skaitlis.

Nostrādāt apaļu gadu skaitu – piecdesmit gadu. Samaksāt apaļu summu – simt rubļu.

// Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli); noapaļots.

// Pilns, vesels (par mērvienību).

Apaļš metrs. Apaļš piecnieks.

6. novec. Tāds, kam nav ģimenes, nav bērnu; tāds, kam nav tuvu piederīgo.

Apaļš pāris.

Apaļš bārenis – bērns, kam nav vecāku.

Kas tādam jaunam, apaļam puisim – viena galva, viena bēda, tāds var trakot un kungiem acīs lēkt. Upīts X, 200.

Pierādīt vajag, ka ir apaļš bārenis, ne tēva, ne mātes. Zvaigzne 57, 2, 9.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


apaļš, -a – opols, -s

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


apàļš 1. ķixpa i šàura, gara, guba i apaļa. màn luõpu kàļi nàu, bet cìlv¥ku kàļi i smuki, apaļi kâ šķĩvi. apaļuõs caũrumĩnus izgriêž [audumā] ùn apšuj. bites senâk tur¡ja dàzã tâduôs apaļuôs bluķuôs. viênu laĩku jàu bi ti¡ apaļi¡ ga`di. tagad a apaļìm stùrìm tãs m¡beles iêt nùo muõdes ârã.

2. Tukls, labi barots. vìņč pa vasaru uzlabuôjâs, palika tâc apàlš ùn s*rc. ũolas duôtas ganàm lĩdzi kulĩt¡, lài visi luõpi labi izganîti, apaļi br¥ñgi.

3. Tāds, kam nav ģimenes, piederīgo. apàlš bàrenis, kàm nàu ne t¥va, ne mãtes, kàm nàu pìederîguõ.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 63]

 

apàls, -a – opols, -a. 1. Apaļš. pajàm opolu kùćeņu, ik rasnu kuô ièi śećä.

2. Viss (par laikposmu). ļùrļuku ìļ²i raûdźèi – opolu ńee`i raûdźèi.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 79]


apaļš – (par cilvēku) tukls, viss, pilns


Apaļš vārds sar. lamu vārds.

Apaļš muļķis sar. – ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Pie apaļā galdasaka par sanāksmi, sarunām, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 344]


Arheoloģijāapaļš kātcaurums, apaļš šķērsgriezums, apaļš vairogs, apaļais kasīklis, apaļais zvārgulis.

 

Mehānikāapaļš stienis.

 

Agronomijāapaļš vainags.

 

Tekstilrūpniecībāapaļais cilpotājs, apaļais izgriezums, apaļais nazis, apaļais šķiets, apaļais valnīšpinums.

 

Celtniecībāapaļais kāsis, apaļais līmeņrādis.

 

Mašīnbūvēapaļais lukturis, apaļais spraugmērs, apaļais galenis, apaļais uzgrieznis.

 

Enerģētikāapaļais kabelis.

 

Poligrāfijāapaļais stereotips, apaļā dobsmiga.

 

Lietvedībāapaļais zīmogs.


UzvārdiApals, Apala; Apaļais, Apaļā; Apalītis, Apalīte; Opolais, Opolā.

 

VietvārdiApala, birzs, sala purvā; Apalais ezers; Apalais kalns; Apalais kalniņš; Apalais pīss, purvs; Apalais purviņš; Apalais purvs; Apalais pods, purvs; Apalais tīrelis; Apalā Liepusala, ciems; Apalā birzs; Apalā druva; Apalā pļava; Apalā sala; Apalā vecainīte, lauks; Apalie, ciems; Apalis, pļava; Apalīši, zemniekmāja; Apalītis, pļava; Apalava, viensēta; Apalāni, zemniekmāja; Apališķi, muiža; Apalnieki, viensēta; Opalnīca, pļava; Apalnieku pļava; Apaļais ezeriņš; Apaļais kalns; Apaļais kalniņš; Apaļais līcis; Apaļais metiens, mežs; Apaļais purvs; Apaļais sils; Apaļā audze, mežs; Apaļā Bērzene, pļava; Apaļā druva, pļava; Apaļā kalva, pakalns; Apaļā pļava; Apaļie, zemniekmāja; Apaļi, ciems un zemniekmājas; Apaļu muiža; Apaļāres, pļava; Apaļkalns, mežs; Apaļloks, lauks; Apaļmežs; Apaļpļava; Apaļrava, sala; Apaļene, pļava; Apaļīte, sala purvā; Apaļnīca, pļava.


apaļš, mantots vārds; lš. apvalùs (izloksnēs arī apalùs). Pamatā ide. *Oel- ‘griẽzt, veltīt’, no kā arī latv. velt. Skaņumijā *Ool- > baltu *Oal- > latv. val-, no kā blakus verbam apvelt adj. *apvalus. Līdzskanis v palaikam zūd aiz p, ja to neaizkavē radu formas. Adjektīvu u-celmi latviešu valodā parasti pārveidojušies par Šo-celmiem, kam blakus dažkārt arī o-celmi; tā arī izveidojies latv. apaļš, apv. apals.

Vārda sākotnējā nozīme ‘tāds, kas (ap)veļas’. Šo nozīmi parāda arī 17. gs. vārda apaļš sinonīms vaļams.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 70]


angļu – round

baltkrievu – круглы

čigānu – krúglò; čakró

franču – rond

grieķu – ετρογγυλός

igauņu – ümmargune

krievu – круглый

latīņu – rotundus

lietuviešu – apvalùs

poļu – okrągły

somu – pyöreä

ukraiņu – круглий

vācu – rund

zviedru – runt

 

Krievu valodā

apaļās ’iekavas’ ), figūriekavas ( { } ) un slīpās iekavas ( / / ). Apaļās iekavas no pārējā teksta izdala iespraustus papildinājumus vai paskaidrojumus, piemēram, Rakstā aplūkoti galvenie (bet ne vienīgie) uzdevumi. Tās lieto, arī iezīmējot no literārās normas viedokļa liekas skaņas, piemēram, āboliņ(i)s, lat(u)vieši, saistītas vārdformas, piemēram, parakstīt(ies), vai saturiski niansētus izteiksmes variantus, piemēram, redaktors (izdevējs). Kvadrātiekavas lieto fakultatīvu vārda vai vārdkopas sastāvdaļu iezīmēšanai (īpaši terminu vai pareizrakstības vārdnīcās), piemēram, angl[ic]isms, un kā tehnisku zīmi, piemēram, bibliogrāfiskajos rādītājos, fonētiskajā transkripcijā. Figūriekavas lieto valodas parādību un likumu shematiskos atspoguļojumos u. c. Slīpajās iekavās raksta fonēmas, piemēram, /e/.’] – круглые скобки

apaļi vaigi – пухлые щёки

meitene ar apaļu seju – круглолицая девушка

apaļš bārenis – круглый сирота

 

Angļu valodā

ar apaļu seju – round-faced

ar apaļu, sarkanu seju – pippin-faced

ar apaļiem vaigiem – round-cheeked

apaļš rokturis – knob

apaļš bārenis – a child with neither father nor mother

apaļais galdsround table

apaļās ’iekavas’ ), figūriekavas ( { } ) un slīpās iekavas ( / / ). Apaļās iekavas no pārējā teksta izdala iespraustus papildinājumus vai paskaidrojumus, piemēram, Rakstā aplūkoti galvenie (bet ne vienīgie) uzdevumi. Tās lieto, arī iezīmējot no literārās normas viedokļa liekas skaņas, piemēram, āboliņ(i)s, lat(u)vieši, saistītas vārdformas, piemēram, parakstīt(ies), vai saturiski niansētus izteiksmes variantus, piemēram, redaktors (izdevējs). Kvadrātiekavas lieto fakultatīvu vārda vai vārdkopas sastāvdaļu iezīmēšanai (īpaši terminu vai pareizrakstības vārdnīcās), piemēram, angl[ic]isms, un kā tehnisku zīmi, piemēram, bibliogrāfiskajos rādītājos, fonētiskajā transkripcijā. Figūriekavas lieto valodas parādību un likumu shematiskos atspoguļojumos u. c. Slīpajās iekavās raksta fonēmas, piemēram, /e/.’] – parentheses

apaļš rokrakstsround hand

apaļa summa – lump summ; round summ

apaļa summiņa – gob; tidy sum; a small fortune



Apaļš kā ābols.

Apaļa kā muca.

Apaļš kā ritens.

Apaļš kā rundelis.

Opols kā runguls.

Apaļš kā grunduls.

Apaļš kā ronis.

Apaļš kā bumba.

Opols kei ūla, tai i speid.

Apaļš kā gurķis.

Tik apaļš kā glomis.

Apaļš kā bunduls.

Apoļš ka puog.

Opols kai truņtiks.

Opola kai Dankara muca.

Opols kā ripa.

Apaļš kā mēness.

Apaļš kā rutkis.

Opols kai runkulīts.

Apaļš kā rullis, sarkans kā bullis.

Opols kai rulle, bodos kai bulle.

Audz apaļš kā pūpols.

Apaļš kā pūpols.


Pūpolsvētdienas rītā vajagot tam cilvēkam, kas mājā pirmais pieceļoties, no rīta paņemt pūpolu slotiņu un pērt vēl gulošos mājiniekus, skaitot šādus vārdus: „Pūpolī, pūpolī, apaļš kā pūpols, sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!” Varot arī teikt: „Pūpolī, pūpolī. Slimība ārā, veselība iekšā!” Tad šie nopūpoļotie esot visu gadu veseli, bagāti, apaļi un sarkani.

 

Pūpolu svētdienas rītā kūla ar pūpolu slotiņām sevišķi bērnus, gultā gulošos, uzrunājot: „Audz apaļš kā pūpols! Veselība iekšā, neveselība ārā!” Pūpolu slotiņas paglabāja, tās nesot svētību mājā.

 

Pūpolu svētdienā jāņem pūpolu zars, jāsit ar to kādam un jāsaka: „Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars!” Tad augot vesels un izveicīgs.

 

Ja augsta un apaļa varavīksne – būs skaidrs laiks.


Sen slavēja, nu redzēju
Diženo tēva dēlu:
Zīda bante aplocīta
Ap apaļu cepurīti. [LD 20645-0]

 

Krusta māte, dižā kūma,
Mēs uz tevi raugāmies:
Klāj’ tu savu nēzdaudziņu,
Met’ apaļu rubulīti. [LD 1597-0]

 

Apaļš puisis es uzaugu,
Apaļš mans kumeliņš,
Apaļ’ mana tēva zeme
viens vaska ritenīts. [LD 3680-0]

 

Apaļš mūsu rudzu lauks
Kā tas vaska ritenīts;
Kad saveda vedekliņas,
Pa šnorei izdalīja. [LD 3770-2]



Apaļš cilvēks

Es raudājis esmu

Un esmu smējies,

Mans dusmības kauss

Ir pāri lējies;

Es vaidējis esmu,

Kad ievainots bijis,

Un ārdījies atkal,

Kad sāpums bij dzijis;

Es izmisis kliedzis,

Es lādējies, bāries,

Bet zinājis allaž,

Ka nelabums pāries.

Pilns cilvēku jūtām

Mans dvēseles klēpis,

Nekā saviem mīļiem

Es neesmu slēpis.

Es mīlējis karstāk,

Kaut karsti ar nīdis,

Aizvien mani aizrāvis

Lieluma brīdis.

Bet cilvēkus mūžam

Tik mīlējis esmu,

Mans ienaids tik dedzis

Pret zvērības dvesmu. [Rainis 1977 b : 269]




Lilija Dinere No cikla „Spēle ar apli.


Dzelzceļa tilts Rīgā. Autore M. Purviņa.