Tradicionālā transkripcija

[naks]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[nɑks]


[n] – skanenis

[a] – īsais patskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma gs.



nag- sakne, vārda celms

-s galotne




gar+nadz+is, gar+nadz+e

pār+nadž+i

ne-pār+nadz+is

vien+nadz+is




nagspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

nag-s

nag-i

Ģ.

nag-a

nag-u

D.

nag-am

nag-iem

A.

nag-u

nag-us

I.

ar nag-u

ar nag-iem

L.

nag-ā

nag-os

V.

nag! nag-s!

nag-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Kopti nagi ir priekšnoteikums skaistām rokām.

2) izteicēja daļaSabīnei ir apgleznoti nagi.

3) galvenais loceklisAizlūzis nags.

4) papildinātājs – Nagus nogriežot, vēlams tos apvīlēt ar nagu vīlīti.

5) apzīmētājsNagu graušana ir slikts ieradums.

6) vietas apstāklisKaķis peli ātri noķēra savos nagos.



nagu apgleznošana, nagu asināmie, nagu dizains, nagu frēze, nagu forma, nagu gels, nagu graušana, nagu griešana, nagu kopšana, nagu laka, nagu līme, nagu līmēšana, nagu lūšana, nagu modelēšana, nagu noņemšana, nagu operācija, nagu pieaudzēšana, nagu problēmas, naga sakne, nagu sēnīte, nagu spīdums, nagu šķērītes, nagu trafareti, nagu uzbūve, nagu uzlīmes, nagu veselība, nagu vīlīte, nagu zīmulis, nagu zīmējumi


akrila nagi, cepures nags, gela nagi


gludi nagi, skaisti nagi, trausli nagi, veselīgi nagi


bojāti nagi, grauzt nagus, griezt nagus, krāsot nagus, pielikt nagus, vīlēt nagus



nags, v.

1. Ragvielas veidojums pirkstu galos (cilvēkam un daudziem dzīvniekiem). 

Gari, strupi, asi, līki nagi. Apgriezt, tīrīt nagus. Iecirst nagus ādā. Nagu kopšana. Nagu kopšana.  

Pelēkais nags acu slimība, katarakta.

Mutes un nagu sērga – akūta daudzu mājlopu un savvaļas dzīvnieku infekcijas slimība.

Šķelti nagi pārnadžu (piem., govs) nagi.

2. Cepures daļa – jumtiņa veida izvirzījums virs cepures. 

Cepure ar nagu. 

3. Mežrūpniecībā – stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, stumbru neapzāģē visā koka diametrā.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 668]


nags, -a, v.

1. Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.

Gari nagi. Nagu kopšana. Apgriezt nagus. Nolīdzināt nagus ar vīlīti. Nagu laka.

Naga gultne – pamats, uz kura balstās nags.

Naga saknenaga daļa, kas atrodas ādā, tā augšanas zonā.

Naga valnītis – ādas kroka, kas ietver nagu.

Naga mēnestiņš – gaiša lokveida josla pie naga saknes.

Ieaudzis nags – nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.

Viņš bija atsitis labās kājas lielajam pirkstam nagu. Tumši sarkanas asinis pilēja ceļa putekļos .. Arājs-Bērce 1, 124.

Kreisās rokas mazajam pirkstiņam nags bija izaudzēts tik garš, ka atgādināja mazu lāpstiņu. Lācis 6, 232.

Ja nagus lako, jāatstāj brīvi nagu mēnestiņi. Veselība 64, 5, 30.

// Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā.

Mutes un nagu sērga – akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.

.. runcis Mika pārveļas uz otriem sāniem, miegā izlaiž un atkal ievelk nagus .. Zigmonte 1, 244.

pārn. Vai dzīvi lūša nagiem plēs, vai jūsmīgs skaties magonēs – viss norietēs, viss norietēs. Čaklais 3, 37.

.. govis apslima ar mutes un nagu sērgu .. Indrāne 2, 102.

// pārn.; sar. Rokas.

Nav jau, nav nemaz Imants tāds, kas allaž visur grūstu klāt nagus. Viņš stāv Mikam blakus rātns rātniņš .. Ezera 2, 164.

// pārn.; sar. Veiklība, prasme.

Ošu skrūvbeņķim un citām galdnieklietām gan gribētāju netrūktu – viss paša taisīts, un Oša nags katram zināms. Upīts 4, 668.

2. Šādai ragvielas plātnei līdzīgs izvirzījums, veidojums (piemēram, priekšmetam).

Kā milzīga dzelzs vabole tas [traktors] rāpo pāri plašajam tīrumam. Asi tērauda nagi uzirdina augsni .. Zvaigzne 58, 9, 18.

// Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres.

.. aiz durvīm stāv Lauru Kola un tam blakus, acīm cieši pārvilktu naga cepuri galvā, tievs, melnīgsnējs zēns. Bendrupe 1, 96.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


nags1. anat. zool. nogs; 2. (cepures) kozurs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


Apdedzināt nagus (arī pirkstus) sar. – ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus.


Ar zobiem un nagiem sar. – ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).


Dabūt savos nagos vienk. – dabūt savā varā.


Gari (arī netīri) nagi sar. – saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.


Grūst nagos (arī rīklē, rokā) vienk. – nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).


Ir nags (uz kādu) sar. – saka, ja ir naids (pret kādu).


Izraut nāvei no nagiem (arī no zobiem) sar. – lielām grūtībām izglābt no nāves.


Izraut no nagiem (arī no zobiem) sar. – iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.


Izsprukt no (kāda) nagiem sar. – laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.


Kā bez nagiem, arī kā ar jēliem nagiem, arī jēli nagi sar. – saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.


(Kādam) līp pie nagiem (arī pirkstiem) sar. – saka par cilvēku, kas mēdz zagt.


Ko (arī cik) nagi nes sar. – cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).


Krist (arī nokļūt, nonākt) (kāda) nagos sar. – nonākt (kāda) varā, rīcībā.


Līdz ar nagiem sar. – tā, ka tikko pietiek, bez pārpalikuma. Pēdējā brīdī (piemēram, paspēt kur nokļūt).


Līp pie nagiem sar. – saka par cilvēku, kam ir tieksme piesavināties, zagt.


Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez sar. – saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.


Ne par naga melnumu (arī tiesu, platumu) sar. – nemaz.


Ne tik (daudz), cik (arī ka) melns aiz naga sar. – nemaz.


Pa nagam sar. – pa spēkam.


Palaist nagus vienk. – izdarīt, parasti sīku, zādzību. Kauties.


Par naga melnumu (arī tiesu, platumu) sar. – mazliet, nedaudz.


Saldēt nagus sar. – tērēt laiku, velti cerot ko panākt, iegūt.


Skriet, ko nagi nes sar. – ļoti ātri skriet.


Smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus vienk. – izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).


Tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga sar. – ļoti maz. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Naga (pirksta) platums sar. – ļoti niecīga daļa; mazliet, nedaudz.


Naga (nagu) darbs novec. – darbs, kas prasa lielu spēku piepūli.


Nagu maucējsspīdzinātājs. 
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : I – 202; 671; II – 173]


Anatomijānaga gultne, naga ķermenis, naga pamatne, naga plātnīte, naga sakne, naga valnītis.


Medicīnānaga ablācija, naga mikoze.


VietvārdiAlnagi, mājas; Nagaži, mājas; Nagaiņu kalns; Pārnaga kalns; Nadziņu muiža.


angļu – nail

baltkrievu  цвік

franču  ongle

grieķu  καρφί

igauņu  küünis

krievu  ноготь

latīņu  unguis

lietuviešu  nagas

lībiešu  kīntš

poļu  paznokieć

somu  naula

ukraiņu  цвях

vācu  der Nagel

zviedru  spik



Ar nagiem neatraisīsi, kur zobu vajag. 


Ausis kā zaķim, nagi kā kaķim. 


Čīkst kā pele kaķa nagos


Gudrs vanags paslēpj nagus


Kaķis iet vecumā, nagi – asumā. 


Katrs savu ādu sargā: zirgs ar nagiem


Kur niez, tur nagi; ko mīl, tur acis. 


Rauj, ko tik nagi nes. 


Tālu no lāča, tālu no viņa nagiem


Valdi mēli un nagus, tad visur iztiksi. 


Zaglim gari nagi, bet īsas kājas. 


Zelta nagi, elles rīkle. 


Cilvēks, kam nagu gali ir plati, būšot bagāts.


Nagus vajaga apdedzināt, jo tad tie aug biezi un cieti.


Kam nagos ir ziedi (balti laukumiņi), tam ir laime. Ja ziedot mazā pirkstiņa nags, tad tas nozīmējot dāvanu. Ja nākošā pirkstiņa nags aiz mazā, tad kāds sāpināšot; ja vidējā, tad tikšot mīlēts; ja rādītāja pirksta nags ziedot, tad tikšot nicināts. Bet, ja ziedot īkšķa nags, tad tikšot slavēts.


Nagus un matus vajag griezt tikai piektdienas vakarā, tad nekad nesāpēs zobi.


Pa svētdienām nevajagot griezt kāju nagus, tad, kad nomirstot, velns aizvedot uz elli.


Nagus griežot, nedrīkst tos sviest prom kā pagadās. Pastarā dienā tie visi būs jāsalasa. Tāpēc, lai varētu atrast, nogriezts nags jāpārmet ar labo roku pār kreiso plecu.



Tur koks – iekš koka ligzds; tur ligzds, te ligzds – iekš ligzda ola, tur ola, te ola – iekš olas nags. – Pupa. 

 

Koka roka, dzelzs nagi. – Ratiņš. 

 

Kaķis iet vecumā, nagi asumā. – Slota.


Kauls, bet tomēr zied. – Nags



Šam bij nagi, tam bij nagi,

Vanagam skarbi nagi:

Tas noķēra cielaviņu

Jūras vidū uz akmeņa. [LD 2589-3]

 

Pirksti, pirksti, nagi, nagi,

Tie man’ skaistu darināja,

Tie man’ skaistu darināja,

Tie slavenu sludināja. [LD 6883-0]

 

Nevienam tā nerīb,

Kā kaķam dancojot:

Zelta pieši, kaula nagi,

Sudrabiņa ķelderīši. [LD 2266-1]


Lapsa un lakstīgala

Lapsa grib lakstīgalu noķert un tādēļ saka: „Uja! Kur tu vareni dziedi, tīri sirds sāk kūsāt. Nāc, lai tevi par tādu varenu balsi apkampju un skūpstu.”

Nabadzīte, lapsas viltību nepazīdama, iet arī; bet šī, lakstīgalu nagos dabūjusi, saka: „Nu man gards kumoss. Esmu ēdusi gan visādas gaļas, bet tavu gaļu ēdīšu pirmo reizi savā mūžā.”

Lakstīgala nu paredz nāvi priekš acīm, un tādēļ tā ātri apķer, sacīdama: „Vai nu tik garda būšu, nezinu, tik teikšu to, ko esmu piedzīvojuse un pate savām acīm redzējuse. Skat, kūmiņ, pērn vilks, tavs krusttēvs, noķēra manu māsasdēlu, un ko viņš atrada: gaļa tik liesa un negaršīga, ka nekur likt. Ko tur teikt, mēs ar to mūžīgu dziedāšanu nodziedamies, ka kauli un āda vien. Tādēļ, ja gribi patiesi labu kumosu dabūt, pabaro mani līdz rītam ratu rumbā, jo darva mūsu mīļākā barība no laika gala.”

Lapsa ļaujas ieteikties un dara, kā mācīts. Bet lakstīgala, kamēr lapsa vienā rumbas galā gaida, – spurr! – otrā rumbas galā un apdzied pievilto tik zobgalīgi, ka šī no dusmām drīz vienā galā, drīz otrā. Bet ķer nu čigānu krūmos! Spurr! – atkal, un lakstīgala jau eglē.
[http://valoda.ailab.lv/]


Rotaļa „Iet vistiņās”

Vienam rotaļniekam ar lakatu aizsien acis – tas ir Vanags, kuram jāķer citi rotaļnieki – Vistas. Vanags vaicā:

– Cik jūsu tur ir?

– Cik kokam lapu?

– Visas manos nagos!

– Vanagam sapīties, Vistiņām izbēgt!

Pēc šādas atbildes Vanags sāk ķeršanu. Vistas plaukšķina ar rokām, lai Vanags zinātu, kur viņas atrodas. Vanags, rokas izpletis, dodas uz to pusi, bet Vistas lūko izbēgt. Ja kādai Vistai no Vanaga grūti izbēgt, tad citas Vistas Vanagam aiz muguras plaukšķina, lai grieztu viņa vērību uz sevi un izpestītu apdraudēto biedreni. Nereti Vanags to izmanto un, ar joni griezdamies atpakaļ, it negaidot sagrābj kādu Vistu. Noķertais paliek par Vanagu, bet bijušais Vanags stājas Vistu pulkā.
[Sagatavots pēc: Muktupāvels 1989 : 25]



PUTNUBIEDĒKLIS. Vectēv! Vectēv! Nelaime!

PRIEŽU VECTĒVS. Kas kaiš? Un kam kaiš?

PUTNUBIEDĒKLIS. Pļunduris nozaga manu sirdi!

PRIEŽU VECTĒVS. Tas nu par traku. Negantnieks! Es viņu miltos saberzīšu! Es… es… Tevi apzadzis!

PUTNUBIEDĒKLIS. Vectēv!

PRIEŽU VECTĒVS. Es viņu par nagu vīlīti pārvērtīšu!

PUTNUBIEDĒKLIS. Nevajag, vectēv! Viņš ir tik nelaimīgs. [Linē 1997 : 55]

 

BIERNS. Pag, tu pagāns! Kam tu neņēmi! – Redz, šis kādu viltību izdomājis un turas! Man, savam miesīgam brālim, neteica. Pag, es tev!

LIPSTS. Ha, ha, ha! Vai nu redzi, ka es gudrāks par visiem? Man lapsas asi nagi, nogriezu lapsai kājas!

BIERNS. Nolādētais viltnieks! Tu esi jaunais brālis, man tiesības uz princesi! [Rainis 1997 : 85]



Dziesma Ne pa jokam. Māras Zālītes vārdi, Zigmara Liepiņa mūzika, izpilda Arnis Mednis un koris „Kamēr”.


Nagi ir plānas, caurspīdīgas raga plātnītes, kas sastāv gandrīz tikai no keratīna un aizsargā pirkstu galus. Nagus veidojošās šūnas nepārtraukti dalās, mēnesī izaugot par aptuveni 5 mm. Pie naga pamatnes atrodas naga valnītis un tā sauktais mēnestiņš. Naga pamatnē atrodas daudz asinsvadu un nervu. Vesela cilvēka nagi ir sārtā krāsā.