Tradicionālā transkripcija

[daba]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[dɑbɑ̆]


[d] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[b] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



dabsakne, vārda celms

-a galotne




dab-as+skat-s

dab-as+zin-ā-t-n-es

dab-as+zin-ā-t-niek-s

brīv+dab-as


div+dab+is

div+dab+īg-s

lab+dab+īg-s

ļaun+dab+īg-s

pret+dab+isk-s

sav+dab+is, sav+dab+e

sav+dab+īg-s

sav+dab+īb-a

vien+dab+īg-s


nodabā




daba patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

vsk. dsk.

N.

dab-a dab-as

Ģ.

dab-as dab-u

D.

dab-ai dab-ām

A.

dab-u dab-as

I.

ar dab-u ar dab-ām

L.

dab-ā dab-ās

V.

dab-a! dab-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Latvijas daba ir skaista.

2) apzīmētājsDabas muzejā ir daudz unikālu eksponātu.

3) izteicēja daļa – Krancim bija tipiska sarga daba.

4) galvenais loceklisNorvēģijas klinšainā daba.

5) papildinātājs – Mūsdienu cilvēki mācās cienīt dabu.

6) vietas apstāklisPilsētnieki nedēļas nogalē alkst nonākt brīvā dabā.



dabas ainava, dabas aizsardzība, dabas bagātības, dabas bērns, dabas katastrofa, dabas klēpis, dabas parādības, dabas pētnieks, dabas piemineklis, dabas skats, dabas spēki

dabas dots

kalpa daba, kunga daba, Latvijas daba

brīvā daba, dzīvā daba, klusā daba, nedzīvā daba, pirmatnējā daba, skaista daba



daba, s.

1. Viss esošais, kas nav cilvēka radīts; apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.

Dzīvā un nedzīvā daba.

Dabas katastrofa – dabas parādību postoša izpausme (zemestrīces, plūdi).

Dabas aizsardzība – valsts un sabiedrības pasākumu komplekss dabas objektu saglabāšanai, racionālai izmantošanai, atjaunošanai.

Dabas piemineklis – ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.

Dabas muzejs – muzejs, kas parāda dabu tās daudzveidībā un attīstībā.

Klusā daba – tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo ziedus, augļus un citus nelielus priekšmetus; šī žanra mākslas darbs.

2. Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.

Dabas skaistums. Dabas ainavas.

Brīvā dabā – ārpus telpām, ārpus biezi apdzīvotām vietām.

Pie dabas krūts – brīvā dabā.

3. lok. dabā Reālajos apstākļos (ne maketā, pēc plāna u. tml.). 

Iepazīties ar celtniecības objektu dabā. Pārbaudīt aprēķinus dabā.

4. Galveno, raksturīgo īpašību kopums; būtība, raksturs.

Noskaidrot kādas parādības dabu. Strauja, lēna daba. Ātras dabas cilvēks. Tas nav viņa dabā. Vilkam vilka daba folkl.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 215]


daba, -as, s., parasti vsk.

1. Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts. Apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.

Dabas parādības. Dabas bagātības. Dabas pētnieki. Dabas dialektika.

Dzīvā daba – dzīvnieku un augu kopums.

Nedzīvā daba – apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).

Dabas pārveidošana – dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.

Dabas atmoda – relatīvā miera stāvokļa izbeigšanās dabā pavasarī.

Dabas kalendārs – ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.

Dabas mācība – mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.

Dabas zinātnes – dabaszinātnes.

Visus mūs vieno dabas varenums un skaistums, saule, gaiss, zeme un ūdens, kas mūžam atjaunojas un atjauno. Jaunsudrabiņš 5, 52.

Mākslīgo sistēmu regulēšana ir saistīta ar cilvēka darbību. Turpretim pilnīga pašregulēšanās un dzīvība radusies tikai dabas spēku mijiedarbībā. Zinātne un Tehnika 68, 1, 4.

Tā jau pēc Jāņiem steidz daba piepildīt it visu, kas bij iesākts, un briedē krāsas, graudus, klēpjus un kaislības, un medu dara brūnu un saldmi – rūgtāku .. Čaklais 3, 23.

Tagad likums par dabas aizsardzību prasa pilnīgi izbeigt dabas ūdeņu piesārņošanu .. Zinātne un Tehnika 67, 4, 15.

// Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.

Bargā ziemeļu daba.

Dabas muzejs – muzejs, kurā parāda ģeogrāfiskas vietas dabu tās daudzveidībā un attīstībā.

Ne zariņš neielīgojās kokiem .. Gaidu pilna un nedroši ziņkārīga šais [marta] dienās visa mūsu ziemeļnieciskā daba. Sudrabkalns 5, 92.

Latvijas daba ir bagāta, tā dod plašas iespējas tūrismam. Ir biezie Smiltenes meži, .. ir Latgales gaišās mežu strēmeles, kur no pauguriem bērzu birzis spoguļojas neskaitāmo zilo ezeru mierīgajos spoguļos. Padomju Latvijas Sieviete 58, 6, 4.

Autors .. parāda .. Āfrikas kontinenta dabas kolorītu. Rīgas Balss 66, 79, 6.

// Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.

Dabas skati. Dabas apraksts.

Dabas lirika – lirika, kas atspoguļo dabu un tās izraisītos pārdzīvojumus.

Brīvā dabā – ārpus telpām.

.. padzīvo .. ilgāk kalnu ciematos, un prasība pēc ēku un pagalmu skaistuma it kā nozūd. Daba ar savām krāsām, skaņām un aromātu ir tik tuvu, un katru dienu kalni, upes, ziedi un vējš, ka tu jau esi visa šī brīnuma pārpilns. Ziedonis 1, 28.

.. ja jūs .. mīlat dabas skaistumu, atbrauciet šurp, kad klāni zied, kad viss Lubānas līdzenums ir pilns ziedu smaržām, .. kad kopā saplūst bišu sanoņa un cīruļu dziesmas .. Zvaigzne 59,10, 4.

Vecākiem .. jāapdomā, kā palīdzēt bērnam iepazīt un iemīlēt dabu, kā radīt apstākļus, lai bērns pabūtu gan upeslīču pļavās, gan ogu un sēņu bagātajos mežos, novērotu gan vasaras saullēktu un rietu, gan viļņojošas rudzu druvas krāšņumu. Skola un Ģimene 66, 6, 2.

Pirmajā vakarā kalnos iemiegam zem zvaigžņu laipnajiem skatieniem. Neviens negrib gulēt mašīnā vai teltī, visi atzīst tikai brīvo dabu. Zvaigzne 58, 17, 14.

Novērojumi brīvā dabā jāsāk jau agrā pavasarī .. Sloka 1, 5.

// parasti lok.: dabā, apst. nozīmē Reālos apstākļos, nosacījumos (pretstatā plānam, maketam).

No dabas (zīmēt, gleznot, veidot) – attēlot reālu ainavu, priekšmetu u. tml. (zīmējumā, gleznā, skulptūrā).

.. visu, kas bija attēlots maketā, var redzēt dabā – gan hidroelektrostacijas ēku, gan aizsprostu. Zvaigzne 52, 14, 4.

Ganību platību viegli aprēķināt, ja izmēri to uz plāna vai dabā. Tērauds 1, 357.

.. [inženiere] uzkāpa augšā pie priekšsēdētāja izprasīt satiksmes līdzekļus celtniecības objektu apbraukāšanai. Ir taču jāiepazīstas dabā ar to, kas jāpārzina. Karogs 58, 3, 14.

2. Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei). Būtība.

Noskaidrot kādas parādības dabu. Būt pretrunā ar cilvēka dabu.

Atklāt būtiskāko dzīvības parādību dabu, noskaidrot, kā tās saistītas ar molekulu struktūru un molekulu savstarpējo iedarbību, – tāds tagad ir .. ceļš fundamentālāko bioloģijas problēmu risināšanā. Zinātne un Tehnika 66, 1, 12.

Ilgu laiku zinātnieki nebija pārliecināti, kādas īsti ir .. kaitīgās kancerogēnās vielas. Ka tās atrodas arī tabakas dūmos, bija skaidrs, bet to dabu nezināja. Veselība 59, 2, 6.

// Raksturīgu psihisko īpašību, paradumu kopums, kas ir pamatā noteiktam izturēšanās veidam.

Sīkstuļa daba. Verga daba. Saimnieka daba. Plēsoņas daba.

Kas ar visām saknēm izaudzis no zemes, tas ar visām saknēm turas tajā, un viņu nevar atraut ne vētras, ne viesuļi. Jo tāda ir īsta zemnieka daba. Purs 4, 47.

„Ēd vēl,” māte pabīda tuvāk pīrāgu šķīvi, itin kā Aina pati nevarētu pasniegties pāri visam nelielajam galdam. Bet tāda ir īstas saimnieces daba – piedāvāt, skubināt, atkārtoti uzaicināt. Zigmonte 2, 25.

// Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmes pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām. Raksturs.

Strauja daba. Taisnīga daba. Klusas, nopietnas dabas cilvēks. Labsirdīgs pēc dabas.

„.. tu runā, kā domā!” Silabriedis sāpju pilnā balsī sacīja. „.. Ai, kaut jel agrāk tavu īsto dabu būtu pazinis!” Blaumanis 6, 86.

Teņa dabā nopietnības jau gandrīz nemaz nebij .. Kaudzītes 1a, 216.

Nopietnos brīžos enerģiska rīcība bija viņas dabā. Birze 3, 107.

pārn. Katram [mēnesim] ir savāda daba, Sīvums savs, saldums savs maigs. Sudrabkalns 1, 140.

Klusā daba – tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus). Mūsu glezniecībā ievērojama vieta pieder klusajai dabai. Tā ir nozīmīgs glezniecības žanrs. Bērnība 59, 8, 12.

Interesanta ir arī klusā daba ar attēloto māla krūzi .. un otra – ar ievārījuma podiem .. Literatūra un Māksla 56, 44, 3.

No dabas – no dzimšanas. Pēc rakstura.

.. Valda ausis, jau no dabas palielas un uzkrītošas, tiek [mazgājot] berztas bez žēlastības .. Zigmonte 1, 62.

.. lūk, viņai, Ulpes kundzei, maiga āda esot jau no dabas. Zālīte 5, 240.

Un šis [puisis], no dabas bailīgs kā zaķis, neuzdrošinoties viņas uzbāzībām, kā pienākas, stāties pretī. Blaumanis 6, 113.

Liekas, it kā jaunekļa skatiens vaicātu: „Bet kas tad viņš [klaidonis muzikants] īsti ir no dabas: žūpa vai mākslinieks?!” Mākonis 1, 27.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


daba – iedaba, raksturs, būtība, raksturīga īpašība


Dabas bērnsjūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu; dabasbērns.

Dabas retums hum. – kas neparasts, netipisks.

Dabas dāvanatas, ko cilvēks iegūst, saņem no dabas. Tas (spējas, talants), kas kādam piemīt no dzimšanas, ir iedzimts.

Dabas klēpī poēt. – brīvā dabā.

Dabas untumsneparasta, negaidīta parādība dabā.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Dabas zinībāsdabas aizsardzība, dabas genofonds, dabas liegums, dabas parks, dabas piemineklis, dabas resurss, dabas resursu valsts kadastrs, aizsargājamās dabas teritorijas.

Glezniecībāklusā daba.


VietvārdiKārzdaba, mazciems Cesvaines novadā.

ErgonīmiLatvijas Dabas muzejs.

Tīmekļa vietneshttp://www.latvijasdaba.lv; http://www.daba.gov.lv; http://www.mammadaba.lv.


daba – mantots vārds. Pamatā ide. *dhabh- ‘derīgs; derīgi gadīties’ no saknes *dheb(h)- ‘biezs, ciešs, drukns’ → ‘derīgs’. Tālākā vārda nozīmes attīstība: ‘derīgs, piemērots’ → ‘raksturīgs’ (slāvu valodās ‘labs’) → (subst. ‘raksturs, īpašība’ („viņš ir labas dabas’, „pēc dabas viņš ir noslēgts”) →’paradums’ („veca daba” – veca mode, iesakņojies paradums).

Vārda mūsdienu nozīme ‘apkārtējā vide (ārpus pilsētām un citām biezi apdzīvotām vietām), apkārtējās vides parādību kopums (zeme, ūdeņi, augu un dzīvnieku valsts u. c.)’ sāka veidoties 18. gs., tulkojot v. Natur, kas ir gan ‘raksturs, gan šis plašais parādību kopums’. Par vārda šās nozīmes ieviesēju literatūrā jāuzskata G. F. Stenders; sal. viņa darba nosaukumu „Augstas gudrības [zinātnes] grāmata no pasaules un dabas” (1774). G. F. Stenders ieviesa terminu dabas mācība.

Vēl 19. gs. pirmajos gadu desmitos vārda daba jaunā nozīme izpaudās tikai grāmatu valodā. Runātajā tautas valodā „daba nav lielais vārds v. Natur, bet tikai raksturs, veids, īpašība.”

Liter. valodā vārda nozīmi stabilizēja K. Valdemārs: „Daba ir vārds, ar ko nozīmē visas lietas kopā, ko pasaulē redzam, dzirdam, saožam jeb citādi kā kaut kā kaut kur esošās nomanām” (1857). Ar šo vārdu viņš tulkoja kr. природа.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 193–194]


angļu – nature

baltkrievu – прырода

ivritā – טבע

franču  nature

grieķu – φύση

igauņu – loodus

krievu – природа

latīņu  nātūra

lietuviešu – gamta

poļu – przyroda

somu – luonto

ukraiņu – природа

vācu – die Natur

zviedru – naturen



Kas tuvāk dabai, tas tuvāk Dievam. [LTS 872 3251]

Tuvāk pie dabas, tuvāk pie Dieva. [LTS 834 62]

Dabas balss – Dieva balss. [LTS 116 5326]

Ko daba pati sēj, to daba pati pļauj. [LTS 834 447]

Dabas greznums pēc pavasara ienāk saules karstumā. [LTS 556 5577]

Daba dabu meklē. [LTS 956 218]

Ir zināms dabā, ka ļaunā zāle labāk aug kā labā. [LTS 1459 351]

Nepiemēroties dabai, bet pārveidot to. [LTS 1840 1289]

Kāda nu kuram tā daba. [LTS 1614 45]

Asa daba pašam rīkstes griež. [LTS 584 2484]

Nejaukam laba daba. [LTS 926 506]

Kas ātri ēd, ātri strādā, bet arī straujš dabā. [LTS 1880 1892]

Lai ne sunim tādas dabas kā tev. [LTS 1552 9109]

Suņam suņa daba. [LTS1239 2144]


Ganiņam tāda daba:
Kad paēda, tad dziedāja;
Saimniecei tāda daba:
Kad paēda, tad bārās. [LD 733]

Puisīšam tāda daba,
Kā rudeni āzīšam,
Kuru meitu ieraudzīja:
Šī bij mana, tā bij mana. [LD 123984]

Laba daba kumeļam,
Tas neraud pārdodams,
Kā raudāja mūs’ māsiņa,
Tālu tautās aizvedama. [LD 18106]

Puisītim suņa daba,
Meitas dēļ jūdzi tek;
Es meitiņa puiša dēļ
Ne no krēsla neceltos. [LD 105554]


Dabas mācības stundā skolotājs jautā skolēniem:

„Kā var kustoņu gaļu visilgāk saglabāt svaigu?”

Skolēns: „Ja pašu kustoni atstāj dzīvu.”



Vētra

Vētra šņāc, un zibens spīd,
Kalni nodreb tumsā;
Ceļa nevar saredzēt,
Kājas klūp un stostās.
Daba ārprātīgi kauc –
Vai tā skaistā daba,
Kura pirmāk smaidīja
Puķēm saules staros?
Kur nu spožās debesis,
Kur ir saldās jūtas,
Kurās citkārt nodrebot
It kā augšup cēlos?
Šis pats jaukais debess vaigs
Tagad nejauks, pārgriezts
It kā ārprātīgā lāsts
Skan pa pasauls ārēm!
Un, ja tagad piedzimtu
Cilvēks šādā laikā, –
„Hū!” – viņš vaigu aizklātu:
„Netīk dzīvot šeitan…”
Bet, kurš jauku redzējis,
Ticībā brien dubļus,
Zin, ka debess skaidrosies,
Saule atkal mirdzēs!
Vētra šņāc, un zibens spīd,
Kalni nodreb tumsā;
Bet es dabu pazīstu –
Tā ir vecā daba! [Poruks 2006 : 12]


Vakar pilsētiņas dārzā bij tik maz cilvēku, ka es uzdrošinājos izgulties augšpēdu zālē, kamēr Franciskas jaunkundze un viņas draugs nosēdās uz sola. Tad pienāca Metera kundze un sāka man kutināt smilgu degunā.

„Tā ir,” viņa teica, pūlēdamās smaidīt, „tā ir…”

Jā, kā tad? Ir, kā vajag. Es staigāju, jo tā man patīk. Es guļu, jo tā man patīk. Es nelūdzos ubagu dāvanu. Man pietiek. Es negribu iemaisīties dabas likumos. Tas ir viss.

Viss? Pie visa tā vēl nāca klāt Metera kundze. Viņa darīja mani grūtsirdīgu, šī nelaimīgā sieva. Viņa nebij tik laimīgi radīta, lai mīlētu pasauli katrā viņas mirklī.

„Tā ir,” teicu arī es savukārt. „Dievs savai saulei liek spīdēt pār taisniem un netaisniem.”

„Un lietum līt,” viņa piebilda. [Ezeriņš 1942 : 225–226]


KARALIS. Paņem ābolu no galda un to pārlauž.

Vai re, kā ābols vidū pušu dalās,

Tik sarkanbaltas saplūst lauztās malas.

Tā Saiva – Elka manas meitas abas

Ir daļas tik no manas dzīvās dabas.

Šai pusē – tas bij saulē karināts –

Tā mana Elka, tas mans laipnais prāts,

Šī – Saiva – drūma…

ADAĻA. Ļauna! [Brigadere 1956 : 221–222]

JAKUBOVSKIS (smejas). Ha, ha, ha – par viņa krietniem tikumiem jūs runāsat citādi, kad viņš jūs piekaus aiz greizsirdības vai gribēs nokaut. Bet mani jūs ar savu skaistumu un savu laipno dabu esat apbūrusi.

MAIJA. Nekādu sevišķu laipnību es jums neesmu parādījusi.

JAKUBOVSKIS. Nē, diemžēl nē, bet kādēļ es esmu no jums kā apburts?

MAIJA (smejas).

JAKUBOVSKIS. Varbūt jums tiešām ir kādi burvju vārdi. Bet jūs mani esat padarījusi par citu cilvēku, jūs burvīgā – (Tuvojas viņai. Maija atkāpjas.) Lūk, – es agrāk – ne mirkli nebūtu kautrējies jūs sagrābt – skaistulīti – es esmu straujas dabas, es visu salaužu, es panāku visu, ko gribu – bet tagad, lūk, es atkāpjos. Nebaidāties! – jūs mani padarījāt par citu cilvēku: jūs pārmetat, ka es plītējot, es vairs nedzeru, es neplosos ar meitenēm – jūs mani ceļat uz tām debesīm, kur jūsu dzimtene! bet es nāku no elles. [Rainis 1981 : 182]




Latviešu klusās dabas pamatlicēja Leo Svempa daiļrade apliecina, kā šis žanrs, nereti uzskatīts par otrā plāna žanru, ļauj radītājam justies neatkarīgam, pilnā mērā izsakot savas individualitātes spilgtākās iezīmes. Svempa klusās dabas ne tikai atklāj viņa rokraksta stilistiskās pārvērtības, bet arī uzskatāmi demonstrē autora kā indivīda pārtapšanu no demokrātiski pieticīgas vides pārstāvja par labi situētu un pārtikušu ierēdni, turklāt nepārtraukti saglabājot uzticību glezniecības ideālu pamatprincipiem. [..] Arbūzi, vīnogas un apelsīni, caurspīdīgi stikla trauki un porcelāna vāzes, kupli, iluzori puķu pušķi, ko uzbūris ekspresīvi atraisītais triepiens, – tādi ir jaunā jurista audekli, no kuriem brāzmo neapvaldīts temperaments un spēcīga krāsainība. Svempa glezniecības spēks meklējams izteiktā neatkarībā: jaunībā – no „kroņa” mākslas skolas uzspiestajām dogmām, kas iespaidoja vairākumu viņa kolēģu, bet spēka gados – no kaprīzu pasūtītāju vēlmēm.
[Lamberga 2004 : http://www.studija.lv/]

Ieva Iltnere Skaistā trauslā daba.

Ģederts Eliass Klusā daba ar zaļo pudeli.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

Ģederts Eliass Klusā daba ar zilo burtnīcu.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

Ģederts Eliass Klusā daba ar ziediem.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

Ģederts Eliass Klusā daba ar tulpēm.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

Ģederts Eliass Klusā daba ar zilo tējkannu.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Autore A. Otomere.

Autore A. Otomere.

Autore A. Otomere.

Autore M. Purviņa.

Autore M. Purviņa.

Autore M. Purviņa.

Autore M. Purviņa.

Autore M. Purviņa.

Autore M. Purviņa.

Autore M. Purviņa.



Latviešu dabas filmu cikls Pieci stāsti par dabu (2009). Režisors Kaspars Goba.

Maija, Ēriks un Rolands apciemo palieņu pļavas Lubāna klānos, augstos purvus Stiklu purvu dabas liegumā, dabiskos mežus Ziemeļgaujā, Baltijas jūras piekrasti Dienvidkurzemē, kā arī Dūņezeru un Svētupi Limbažu pusē. Meklējot atbildes uz neskaitāmiem jautājumiem par dabu, jaunieši iemācās kraut siena zārdus, riskē nogrimt purva akacī, lido ar paraplānu, naktī pie ugunskura dzied latgaļu dziesmas, dodas orientēties mežā un ar krītiņiem ķer signālvēžus.


Dziesma Klusā daba ar akācijām. Klāva Elsberga vārdi, Jura Kulakova mūzika, izpilda grupa „Pērkons”.


Latvijas dabas aizsargājamie augi un dzīvnieki [http://latvijas.daba.lv/].

Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas [http://latvijas.daba.lv/].

Latvijas dabas apdraudētie un aizsargājamie putni [http://latvijas.daba.lv/].

Latvijas dabas apdraudētās un aizsargājamās sēnes [http://latvijas.daba.lv/].

Latvijas dabas apdraudētās un aizsargājamās zivis [http://latvijas.daba.lv/].

Visaptverošs interneta vietņu apkopojums par Latvijas dabu latviešu valodā [http://latvijas.daba.lv/].