Tradicionālā transkripcija

[aknas]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[aknas]

[a] – īsais patskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[n] – skanenis

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

akn– – sakne, vārda celms

asgalotne

aknas  patstāvīgs vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

  vsk. dsk.
N. akn-a akn-as
Ģ. akn-as akn-u
D. akn-ai akn-ām
A. akn-u akn-as
I. ar akn-u ar akn-ām
L. akn-ā akn-ās
V. akn-a! akn-as!

 

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsAknas izdala žulti.

2) izteicēja daļa – Labsajūtas garants ir veselas aknas.

3) papildinātājs – Aknas var sataustīt aiz labā ribu loka.

4) apzīmētājsAknu augšējā virsma ir daļēji saistīta ar diafragmu.

5) vietas apstāklis ‒ Tauku maiņu aknās regulē sarežģīts mehānisms.

aknu attīrīšana, aknu buljons, aknu cepetis, aknu ciroze, aknu desa, aknu funkcijas, aknu mērce, aknu pastēte, aknu salāti, aknu slimības, aknu uzkodas

 

cūku aknas, liellopu aknas, mencu aknas, putnu aknas

 

slimas aknas, veselas aknas 

 

aptaukojušās aknas, ārstēt aknas, ceptas aknas, pārslogot aknas, sagatavotas aknas 

aknas dsk., s.

1. Dziederis, kas izstrādā žulti (cilvēka, daudzu dzīvnieku organismā) un veic citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas. 

Aknu slimības.

2. Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.

Ceptas aknas. Aknu pastēte.

[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 44]

aknas -u, vsk. akna, -as, s. 

1. Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas. 

Aknu daiviņa. Aknu funkcijas. Aknu slimības. Aknu uztūkums.

Aknu blakts ‒ aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).

Kuņģa tuvumā ir aknas ar žultspūsli.. Sloka 1, 16.

Aknām ir izcila nozīme visdažādākos organisma vielmaiņas procesos.. Skulme 3, 94.

Dzīvajā un nedzīvajā dabā grūti atrast kādu analogu, kuru pēc uzbūves komplicētības, funkciju daudzveidības un fizikāli ķīmisko procesu skaita varētu salīdzināt ar aknām. Zinātne un Tehnika 70, 3, 18.

2. dsk. Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts. 

Ceptas aknas. Sautētas aknas. Aknu pastēte. Aknu desa.

No visiem gaļas produktiem aknas visbagātākās ar ogļhidrātiem. Tajās daudz arī visu vitamīnu un dzelzs sāļu. Mājturība 138.

Aknas noderīgas kā ārstniecisks līdzeklis mazasinīgiem slimniekiem, it īpaši jēlā veidā.. Aknas satur.. aktīvas vielas, kas sekmē asinsradi. Veselība 63, 8, 13.

[Sagatavots pēc: https://tezaurs.lv/llvv/]

aknas  oknys

[Sagatavots pēc: http://www.vuordineica.lv/]

vuškài oknys tỳmsuôkys kuô gùvèi.

[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 75]

 

bìezs kâ aknas – saka par izteikti biezu, viendabīgu vielu, masu.

[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 5]

Ar aknām vienk. ‒ saka par enerģisku, izturīgu cilvēku. 

[Sagatavots pēc: https://tezaurs.lv/llvv/]

Aknas deg [Ērģemes izloksnē] – saka, ja ļoti gribas ko darīt, kur doties, arī ko iegūt, dabūt. 

[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 57]

Anatomijāaknu daiviņas, aknu baļķīši.

 

Medicīnāaknu ciroze.

 

Pārtikācāļa aknas, liellopu aknas, pīļu aknas, putnu aknas.

 

Bioloģijāaknu sūnas.  

aknas, mantots vārds; lš. jẽknos (dsk.), apv. ãknos, pr. lagno (ko J. Endzelīns labo par iagno), gr. ήπαρ, lat. iecur. Pamatā ide. *Š¢kÝy‘akna’; no ģen. ŠekÝ-n-és izveidojās b. *Šeknā- / Šaknā-> la. *¥kna / akna. Latviešu valodā un dažās lietuviešu valodas izloksnēs j- pirms e izzudis runas plūsmā vārdu sadurā.

[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 63–64]

angļu ‒ liver 

baltkrievu ‒ печань 

čigānu ‒ fárda buké 

franču ‒ le foie

grieķu ‒ ήπαρ

igauņu ‒ maks

krievu ‒ печень 

latīņu ‒ iecur

lietuviešu ‒ jẽknos 

poļu ‒ wątroba

somu ‒ maksa

ukraiņu ‒ печінка

vācu ‒ die Leber

zviedru ‒ lever

‒ Dakter, es pie jums ar aknām

‒ Dodiet tik šurp, ielikšu ledusskapī!

Aknas ir gremošanas orgāns, kas piedalās dažādos vielmaiņas procesos. Atrodas zem diafragmas vēdera dobuma augšējā daļā, labajā paribē, pakrūtē un nedaudz kreisajā paribē. Aknas aso priekšējo malu var sataustīt aiz labā ribu loka, bet noapaļotā mugurējā mala pieguļ diafragmai un mugurkaulam. Aknas augšējā virsma ir izliekta, daļēji saistīta ar diafragmu, apakšējā virsma plakana, vērsta pret iekšējiem orgāniem. Apakšējā virsmā ir divas gareniskas rievas un viena šķērsrieva, kas aknas sadala vairākās daivās. Šķērsrievā jeb aknas vārtos ieiet aknas artērija, vārtu vēna un nervi, bet no tās iznāk labais un kreisais aknas izvadkanāls.

Aknas sastāv no aknu daiviņām (diametrs 1‒1,5 mm). Ap katru daiviņu ir nedaudz saistaudu, kuros atrodas sīki vārtu vēnas un aknas artērijas zariņi. No pēdējiem daiviņā ieiet venozi kapilāri; to sienas sastāv no īpašām zvaigžņveida šūnām, kas cieši pieguļ aknas baļķīšiem. Šīm šūnām ir svarīga nozīme aknu darbībā. No venozajiem kapilāriem daiviņas centrā izveidojas centrālā vēna, kas aizvada venozās asinis. Aknas venozās asinis aizplūst pa aknas vēnām. Aknas šūnas nepārtraukti izstrādā žulti, kas vispirms nonāk žults kapilāros, tad žults vadiņos un pa aknas vārtiem aizplūst pa labo un kreiso A izvadkanālu. Tie saplūst kopējā izvadkanālā, kas, savienojoties ar žultspūšļa izvadkanālu, veido kopējo žultsvadu. Tas atveras divpadsmitpirkstu zarnā, kur žults ieplūst barības sagremošanas laikā. Pārējā laikā tā sakrājas žultspūslī (vesica fellea), kas ir žults rezervuārs (tilpums 50‒60 ml) un atrodas aknas apakšējā virsmā. Aknas saņem ap 30 % (1500 ml) asiņu no sirds minūtes tilpuma:

¼ pa A artēriju un ¾ ‒ pa vārtu vēnu. Tā kā starp abu asinsvadu zariem ir daudz anastomožu, aknas šūnas saņem jauktas asinis. Plašajā kapilāru gultnē asinis plūst lēni, tajās esošās vielas var ilgāk būt saskarē ar aknas šūnām. Aknas kapilāru sienas ir ļoti caurlaidīgas, tāpēc tajās rodas daudz olbaltumvielām bagātas limfas (1/3‒1/2 visas organismā producētās limfas). Aknas ir asiņu depo orgāns un regulē venozo asiņu pieplūdi sirdij. Tās ir arī centrālais vielmaiņas orgāns, kurā nonāk visas zarnās uzsūktās vielas ‒ aminoskābes, vienkāršie cukuri, glicerīns, taukskābes. Aknas pārveido šīs vielas produktos, ko visu audu šūnas izmanto savām enerģijas un uzbūves vajadzībām.

 

Aknu nozīme ogļhidrātu maiņā

Aknas pārvērš vienkāršos cukurus koloidālā saliktā cukurā ‒ glikogēnā, ko spēj sintezēt arī no aminoskābēm un taukskābēm. Glikogēna sintēzē piedalās insulīns un dažādi fermenti. Glikogēna krājumi aknās var sasniegt 1/5 orgāna masas, vajadzības gadījumā aknas glikogēnu atkal pārvērš vienkāršajā cukurā ‒ glikozē ‒ un iepludina asinīs. Tādējādi aknas piedalās cukura daudzuma regulācijā asinīs. Šajā procesā piedalās hormoni un darbojas arī sarežģīts reflektorisks mehānisms, kas saistīts ar hipotalāmu, iegarenajām smadzenēm un simpātiskajiem nerviem. Ja aknas šūnās pastiprinās glikogēna pārvēršana glikozē (lielā satraukumā u. c.) vai aknas šūnas nespēj fiksēt glikogēnu (aknu ciroze, taukainā deģenerācija u. c), var iestāties hiperglikēmija un ar to saistītā glikozūrija.

 

Aknu nozīme olbaltumvielu maiņā

Apmēram 20 % organismā uzsūkto aminoskābju nepārveidotas caur aknām ieplūst vispārējā asinsritē. No tām audu šūnas veido savas olbaltumvielas. No aminoskābēm aknas sintezē asins plazmas olbaltumvielas, kas svarīgas asins recēšanā (fibrinogēnu, protrombīnu u. c.). Daļu uzsūkto aminoskābju aknas dezaminē. Šajā procesā atbrīvoto amonjaku aknas sintezē par urīnvielu, kas izdalās no organisma caur nierēm. Aknās rodas arī purinu maiņas galaprodukts ‒ urīnskābe.

 

Aknu nozīme tauku maiņā

No gremošanas trakta tauki galvenokārt pa limfas ceļiem un tikai neliela daļa caur aknām nonāk vispārējā asinsritē. No taukskābēm aknas sintezē sugai specifiskus taukus. Aknās nepiesātināto taukskābju ir relatīvi vairāk nekā citos organisma audos. Aknas sintezē holesterīnu un lecitīnu, noārda dažādus steroīdus. Ja ogļhidrātu oksidācija ir traucēta, aknās no taukskābēm rodas ketonvielas. Pareizai tauku maiņai aknās nepieciešamas t. s. lipotropiskās vielas ‒ lecitīns, holīns, metionīns u. c. Ja uzturā to nav, aknās palielinās tauku daudzums. Normālai aknu funkcijai nepieciešami arī B grupas, C u. c. vitamīni. No provitamīna karotīna aknās rodas A vitamīns. Olbaltumvielu un tauku maiņu aknās regulē sarežģīts neirohumorāls mehānisms. Aknas darbojas kā fizioloģiska barjera, kas aiztur un padara nekaitīgas dažādas zarnās uzsūktas indīgas vielas, piem., fenolus, savienojot tās ar sērskābi vai glikuronskābi. Šie savienojumi ir nekaitīgi, un tos izdala nieres. Aknas neitralizē arī dažādas organismā ievadītas farmakoloģiskas vielas, aiztur dažus metālus (varu, dzīvsudrabu, svinu).

[Sagatavots pēc: PME 1984 : https://www.neslimo.lv/pme/?name=aknas]

 

Aknu pastēte ikdienai vai svētku galdam

Sastāvdaļas:

  • aknas ‒ 800 g līdz 1 kg;
  • speķis ‒ 200 g; 
  • sīpols;
  • burkāni;
  • lauru lapas;
  • melnie pipari; 
  • sāls;
  • ūdens; 
  • dažas daiviņas ķiploku. 

 

Pagatavošana 

Katlā uzvāra ūdeni, ieber kubiņos sagrieztas aknas, speķi, lielos gabalos sagrieztus burkānus, sīpolus, lauru lapas, melnos piparus, sāli. Vāra, līdz aknas mīkstas un, griežot ar nazi, iekšā nav sarkanas. Tad izkāš visus biezumus (ūdeni nelej ārā). Aknas, speķi un burkānus samaļ caur gaļas mašīnu divas reizes, liek citā katlā, vārot maisa, pievieno mazliet šķidruma, kurā iepriekš vārītas aknas. Ķiplokus izspiež caur spiedi iekšā pastētē, maisa, ja nepieciešams, pēc garšas pievieno vegetu. Pilda mazās bļodiņās, liek atdzesēt.

Svētku galdam var pievienot sagrieztu kūpinātu gaļu, savukārt burkānus var nepievienot, ja nevēlas. Pāri palikušo buljonu var izmantot mērcei vai zupai, atdzesētu var pildīt trauciņos un likt saldētavā.

[Sagatavots pēc: http://www.receptes.lv/receptes/aknu-pastete-ikdienai-vai-svetku-galdam/]