Tradicionālā transkripcija

[abi]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɑbĭ]


[a] – īsais patskanis

[b] – balsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



absakne, vārda celms

-i galotne




ab+pus

ab+pus-ēj-s

ab+pus-īg-s


ab+roc+īg-s




abi patstāvīgs vārds, lokāms vārds, kopuma skaitļa vārds*, vīriešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs

aaaa

 

vīr. dz. siev. dz.

N.

ab-i ab-as

Ģ.

ab-u ab-u

D.

ab-iem ab-ām

A.

ab-us ab-as

I.

ar ab-iem ar ab-ām

L.

ab-os ab-ās

V.

ab-i! ab-as!

aaaa

*Mācību literatūrā un valodniecībā abi tiek uzskatīts arī par noteikto vietniekvārdu.

aaaa


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsTēvs un viens aiz otra.

2) izteicēja daļa – Garām pagāja divas jaunkundzes; lielas smējējas bija abas.

3) galvenais loceklisRājās gan skolotājs, gan direktors. Abi.

4) papildinātājs – Čalot čaloja gan Anna, gan Ieva; klausījos abas, bet lāga nedzirdēju nevienu.

5) vietas apstāklisUz letes stāvēja divas pēdējās pudeles; abās piens izskatījās jau mazliet aizdomīgs.

6) apzīmētājsAbas kājas pabāzu zem priekšējā sēdekļa.



abas acis, abas ausis, abas dzimtes, abi dzimumi, abas kājas, abās pusēs, abas rokas, abi vecāki



abi, s. -as

1. Kā viens, tā otrs.

Attālums starp abiem ledus gabaliem ātri auga, un beigās uz pārpeldēšanu no viena uz otru vairs nebij ko domāt. Blaumanis III, 15.

// Savienojumā ar „divi”: izsaka pastiprinātu nojēgumu „kā viens, tā otrs”.

Abi divi [kalnā kāpēji] pagalam! Uzkrita taisni brālim virsū! Brāli nosita un pats pagalam! Rainis VII, 480.

2. lietv. nozīmē Divi minētie.

„Ko tad iesāksi?” pēc brītiņa viņš [Jānis] iejautājās. „Būs jādzīvo tāpat tālāk,” viņš pats atbildēja. „Nē!” Emma iesaucās. .. „Njā,” Jānis noņurdēja, un atkal abi klusēja. Sakse 7, 264.

Helēna šņukstēdama apskāva māti, un viņas abas nosēdās blakus tēvam. Birze 3, 162.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


abi, beide, erstarrter Nom., Akk. Dual. fem. und neutr. (li. abì, slav. обљ); jetzt als Nom. Pl. masc. empfunden, und dazu d. Nom. fem. abas hinzugebildet; Gen. abu, abju, abēju, abeju Bers., Gen. und Lok. Dual. abeis oder abeiš (wohl aus abejus, agl. aksl. овою und ai. ubháyō¸), Dat. abiem, abjiem, abējiem m., abām, abjām, abējām f., Akk. (abi), abus, abjus, abējus m., (abi), abas, abjas, abējas f., abuôs, abjuôs, abējuôs m., abâs, abjâs, abējâs f. zied ābele pret ābeli, abi oder jetzt häufiger – abas vienā kalniņā BW. 251; abu, abju, abēju, abeiš, auch abi ruoku pirksti nuosaluši; pa abi pusi ceļa Austr. XII, 4; abeiš pušu ceļam gŗāvis, zu beiden Seiten des Weges ist ein Graben, Nauditen, Suixt, Lesten; grūduši pa abiem (beide zusammen) kaķi upē LP. VI, 153. Sprw.: abi labi, bāz maisā. skaties abām acīm, klausies abām ausīm (auch ar abi aci, ar abi ausi). ab’ auši dzirdēt, pušmutes runāt. Naud. abi verbindet sich häufig pleonastisch mit divi (wie li. abìdvi, abùdu): ķēniņa meita sl¥p¥ni turējusi kaimiņa ķēniņu par brūtganu, kuo neviens nezinājis, kā tik viņi abi divi paši Etn. IV, 69.
[Sagatavots pēc: ME I : 5–6]


abi – obeji, -is; obadiv.; obadiveji, -is; abi divi – obadiv; obadiveji; abi vaigi – obeji byudi; obadiv byudi; mēs abi – mes obadiv; mes obadiveji; pa abiem – par divejim; pa abām – par divejom; abos gadījumos – obadiv gadīņūs; abu dzimumu cilvēki – obadiveju kuortu ļauds
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


abi, abas bieži kopā ar divi. 1. abi gali vaļã. mùms ir abas jaûnas gùoves. tas linùms i pa vidu ùn ti¡ lìekači ir gàr abi pusi. 2. subst. nozīmē. Divi minētie. palaîdnîgi puĩkas, abìm ¥suõt uzvešanâs nùoņ¥hta. // savienojumā ar divi. Izsaka pastiprinājumu: kā viens, tā otrs. abi divi kâ zeķes pi`li ùn bràuc pa ceļu dziêdâdami. abi divi iêt bļaûdami, br¥gdami. viņas i div¡jâdas – li¡lãs ce`bežlapas ùn mazãs. abas divas labas ¥suõt.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 23]

abi, –as obi, -ys 1. Abi. obi pùišy i obys maîtys àizgùo da `ińìm. 2. s. noz., parasti savienojumā ar personas pronomenu. Divi minētie. łỳukśìm heś tàva àr mùoi, lài mỳus obi sažeńèi, kù heś obi dareîsìm, obi jaûńi sažanâi? (tdz.) pàr obìm – diviem kopā. obi lobi, obi lobys – saka par diviem cilvēkiem, kas abi ir vienlīdz vainīgi, kam abiem ir negatīvas īpašības. obi lobi hìe`ińìi, aļa ik înc iz ùtra `ìk vàińi.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 40]


Klausīties (ar) abām ausīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties.

Skatīties (ar) abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.

Būt ar abām rokām pretim  noteikti pretoties, nepiekrist.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]


Vingrošanāaplis ar abām kājām, ar abu kāju atgrūdienu pārmetiens uz priekšu stājā uz abām kājām, ar lēcienu (atgrūžoties abām kājām) pārmetiens uz priekšu (uz abām kājām), atlieces lēciens, saliecot vienu vai abas kājas atpakaļ (un citi līdzīgi vingrošanas termini).


ErgonīmsAbi labi, uzņēmums.


abi; lš. abù vīr., abì siev., pr. abbai, kr. óба (ssl. oba), bkr. обá, обáдва, ukr. обá, bulg. óба, č., p. oba, go. bai, v. beide, si. ubháu, gr. ámphō, lat. ambo, toh. A āmpi ‘t. p.’. Sens saliktenis, kura pamatā ide. *a(m)-bhōu > *a-bu. Pirmā daļa ir norādāmais vietn. vai partikula, kas pastiprina otrajā daļā ietverto nozīmi ‘divi, abi’. La. abi vēsturiski ir siev. un nek. dzimtes divsk. nom.–ak., kam blakus izloksnēs vīr. dzimtes senākā forma abu. Jau baltu (arī slāvu) pirmvalodā zudusi m skaņa kādas citas saknes ietekmē, no kuras la. ap < *api.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 54]


angļu – both

baltkrievu – обá; обáдва

čigānu – sāré-dúj

franču – tous les deux; l’un et l’autre

grieķu – αμφότεροι

igauņu – mõlemad

krievu – oба

latīņu – uterque

lietuviešu – abu

poļu – oba

somu – molemmat

ukraiņu – обá

vācu – beide

zviedru – båda



Abi labi, bāz tik maisā.


Abi labi, abi labi
Tēva pirkti kumeliņi;
Jūdzu vienu, jūdzu otru,
Abi tek dancodami. [LD 29583-0]

Dzeram abi, bāleliņi,
No tās vienas biķerītes;
Ņemam abi līgaviņas
No tās vienas māmulītes. [LD 11098-1]

Tu meitiņa, es puisītis,
Abi ļaužu valodā;
Iesim abi baznīcā,
Šķirsim ļaužu valodiņu.[LD 14833-0]

Div’ baloži gaisā skrēja,
Abi spārnus plātīdami;
Div’ bāliņi karā gāja,
Abi gāja raudādami. [LD 31955-0]

Div’ baloži pelcī dzēra,
Abi dzēra, neizdzēra;
Div’ nelieši mani grib,
Abi grib, nedabūja. [LD 9473-0]

Tautu dēls, mans brālītis,
Abi vienu daiļumiņu,
Abiem cauņu cepurītes,
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem zelta zobeniņi,
Abiem zelta zobeniņi,
Abi dien Ķeizaram. [LD 32183-0]

Vilka māte gauži raud,
Nemāk bērni stabulēt;
Lācīšam div’ dēliņi,
Abi labi dravinieki. [LD 2389-0]

Siekste sieksti nevar celt,
Abas guļ ūdenī;
Meita meitu nevainā,
Abas zīļu vaiņagā,
Abas zīļu vaiņagā,
Abas ļaužu valodās. [LD 8491-7]

Divas vien mēs māsiņas,
Abas divas bārenītes:
Kur mēs abas sēdējām,
Tur asaru upe tek. [LD 3978-0]

Div’ priedītes silā auga,
Abas vienu garumiņu;
Div’ meitiņas ciemā auga,
Abas vienu daiļumiņu. [LD 5396-0]

Bitītei, meitiņai,
Abām viens labumiņš:
Abas divas ielīgoja
Gatavā namiņā. [LD 17768-1]



Abi miguži

„Ko jūs, Ans un Jancīti,
Negribat vēl celties?
Pulkstens sen jau deviņi,
Laiks no gultas velties!”

Rītos zēnus modina
Aukle, tēvs ar māti;
Tie ne ausis necilā,
Guļ kā guldināti.

Tēvs ikrīt tā mocījās,
Ilgi cieta lēni,
Beidzot dusmās noņēmās:
„Jāpārmāca zēni!

Tēvoc Pēter, palīdzi!”
Namiķi tēvs saukā;
Līdz ar gultu miguži
Iznesti top laukā.

Tur tiem lietus virsū gāž,
Muti, acis slaka,
Ūdens drīz zem segas drāž,
Nu tā lieta traka.

Bailēs zēni uztrūkstas,
Ak, cik skābas sejas!
Apkārt ļaudis salasās,
Pirkstiem rāda, smejas.

Tie no gultas ārā lec,
Skrien uz māju aši;
Nu tos agri augšā redz.
Laikā ceļas paši. [Rainis 1978 : 215]

Sarga priede

Senam kalnā priede stāv,
Ontu mājas sargādama.

Ontu māju Antiņvarim
Divi dēli tā kā lāči.
„Gados esmu, mieru gribu, –
Ņemat abi, valdāt mājas!”

Dēli ķildo, nevar satikt,
Beigās abi karā aiziet.
„Jel par gadu mājās esat!”
„Mājās būsim.”

Gadiem priede kalnā stāv,
Ontu mājas sargādama.

Antiņvaris gaida gadu,
Kāpj ik dienas priedes kalnā,
Skatās tālē līdz ar priedi:
Nav ne dēlu, nav ne ziņu.

Gaida otru gadu, trešu –
Atnes ziņu raiba zīle:
„Tapa dēli lieli vīri,
Mājās nebūs.”

Kalnā mūžam priede stāv,
Ontu mājas sargādama.

Antiņvarim sirdi kremta:
„Dēli atstāj tēva mājas;
Labāk ķildo, labāk kalpo,
Paliek sargam tikai priede!”

Zem tās sargu priedes saknēm
Antiņvaris rok sev kapu,
Izrok kapu, izlād lāstu –
Tad viņš mira.

Kalnā priede viena stāv,
Ontu mājas sargādama.

„Lāsti, lāsti: Ontu mājās
Ķildās dzīvot, agri mirt,
Līdz tik daudzi nomiruši,
Cik ir zaru Ontu priedei.”

Ik nu mirst kāds Ontu mājās,
Ik nu nokalst zars tai priedei.
Maz vairs zaru. „Ķildu pietiks,
Turat mieru!”

Antiņvara miesās stāv
Priede, Ontus sargādama. [Rainis 1978 : 244–245]




Maija Tabaka Ņina un Sando. 

Ģederts Eliass Pastaiga.

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Autore A. Otomere.

Autore K. Sergejeva.



Akadēmiķa J. Endzelīna atzinums par skaitleni abi

Atceroties savas pēdējās lekcijas universitātē, akadēmiķis J. Endzelīns konstatēja: „Runājot par skaitleņiem, pēdējā lekcijā man neizdevās pateikt savu atzinumu, ka abi ir noteiktais skaitlenis. Piemēram, ja pasakā būtu stāstīts: „Vienam tēvam bija trīs dēli. Tie trīs dēli ..” Un salīdzinājumam: „Vienam tēvam bija divi dēli. Abi gāja medīt.” To pašu var vērot, runājot par acīm, rokām, kas mums ir divas. Šeit lietojam skaitleni abi.
[Sagatavots pēc: LVKJ 17 1982 : 224]